Uzvarēja cīņā ar vēzi un iespējamu paralīzi - UFC apslēptā pērle Tatjana Suaresa

Ilgus gadus par sieviešu MMA karalieni pamatoti tika uzskatīta brazīliete Amanda Nunjesa. Tomēr tagad viņa savu profesionālo karjeru ir noslēgusi, kā rezultātā sieviešu MMA ir radies sava veida "varas vakuums". Kura cīkstone tad sevi var dēvēt par labāko?

Kāds teiks Valentīna Ševčenko, cits norādīs uz ķīnieti Veili Žengu, bet daudzi ārzemju apskatnieki uzskata, ka pie labākas veselības UFC 52,5 kilogramu divīzijas čempiones godā jau sen vajadzētu būt tieši Suaresai.

33 gadus vecā amerikāniete savas profesionālās karjeras laikā ir aizvadījusi vien desmit cīņas. Zaudējuma rūgtumu viņa vēl nav piedzīvojusi, izcīnot pārliecinošas uzvaras par bijušajām čempionēm Karlu Esparzu un Džesiku Andrāžu, kā arī šā brīža 56,7 kilogramu divīzijas čempioni Aleksu Graso.

Suaresai oktagonā bija jādodas nesenajā "UFC 298" cīņu šovā, bet patraucēja, kā viņa pati izteicās, "jocīgs" ceļgala savainojums. Līdz ar to viņas ceļš pretim virsotnei, kuru daudzu fanu acīs viņai bez šaubām vajadzētu sasniegt, atkal ir aprāvies.

Tiesa, Suaresa savas karjeras un dzīves laikā ir tikusi galā ar problēmām, uz kuru fona viņas nesenā trauma salīdzināma ar sasistu mazo rokas pirkstiņu. Dokumentālā filma "Nesalaužamā Tatjana Suaresa" cīņas sporta faniem paver priekškaru uz patiesi brutālo un šķēršļiem pārpildīto ceļu, kuru līdz šim talantīgā cīkstone ir nogājusi.

Dokumentālā filma lieliski atspoguļo, cik spēcīgs paraugs Suaresa ir jaunām meitenēm, kuras vēlas sākt karjeru "vīriešu sportā" jeb reslingā. Suaresa pavisam noteikti ir uzskatāma par celmlauzi reslinga sportā, jo sportistes bērnībā šis sporta veids meitenēm bija tik nepieejams, ka viņai nācās cīnīties pret puišiem. 

Šobrīd reslings ASV meitenēm ir pieejams krietni plašāk. Lai gan Suaresa ir viena no šā sporta veida pionierēm tieši sieviešu konkurencē, viņas stāsts ir iedvesmojošs pavisam citu iemeslu dēļ - viņa savas 33 gadu ilgās dzīves laikā ir pārvarējusi virkni šķēršļu, kas noveduši arī pie domām par pašnāvību.

Suaresa uzauga kopā ar brāli un māti, jo viņas tēvs ģimeni pameta, kad meitenei bija vien septiņi gadi. Tā rezultātā par Tatjanas sargeņģeli kļuva viņas vecākais brālis Kriss.

Jaunā cīkstone bija grasījās piedalīties 2012. gada olimpiskajās spēlēs, jo viņa bija ASV spēcīgākā cīkstone savā kategorijā. Tomēr sagatavošanās procesā Suaresa guva nopietnu kakla savainojumu, kas savā ziņā bija laimīga sagadīšanās.

Veicot pārbaudes Suaresas kakla skriemelim, tika atklāts ne tikai nopietns savainojums, kas varēja novest pat pie paralīzes, bet arī audzējs cīkstones vairogdziedzerī. Šis audzējs izrādījās ļaundabīgs. 

Tā vietā, lai uz olimpisko spēļu cīņu paklājiem stātos pretī citām pasaules sportistēm, Suaresai bija jāsāk cīņa pret vēzi, kurā viņai laimīgā kārtā izdevās uzvarēt.

Dokumentālā filma "Nesalaužamā Tatjana Suaresa" parāda, kā nopietnais kakla savainojums ne tikai glāba cīkstones dzīvību, bet arī nostādīja viņu uz MMA karjeras takas.

Diemžēl 2011. gadā gūtais kakla savainojums ne tuvu nebija vienīgais Suaresas karjerā. Cīkstone ar kakla skriemeļu problēmām vēlreiz sastapās 2019. gadā. Tas nozīmēja, ka viņai priekšā bija vēl viens garš un sarežģīts rehabilitācijas process. Tikai šoreiz papildus kakla traumai Suaresas prombūtnes laiku pagarināja ārkārtīgi smags ceļgala savainojums.

Dokumentālajā filmā "Nesalaužamā Tatjana Suaresa" cīkstones treneris minēto ceļgala savainojumu raksturo kā "teju norautu kāju". 

Reslings ir Suaresas dzīves centrālais aspekts jau kopš bērnības. Doma, ka viņa savainojuma dēļ varētu būt spiesta atvadīties no sava galvenā aicinājuma, gandrīz bija pārāk smaga pat cīkstonei, kura "nesalaužamās" statusu attaisnojusi jau vairākas reizes. Suaresa neslēpa, ka minētais ceļgala savainojums viņas galvā iesējis domas par pašnāvību.

Atkopjoties no kakla skriemeļu un ceļgala savainojumiem, cīkstone pazaudēja kopumā četrus gadus no savas karjeras, jo oktagonā viņa spēja atgriezties vien 2023. gadā.

Un tomēr, neskatoties uz vairākām traumām, Suaresa ir apņēmības pilna sasniegt to, kam, visticamāk, bija jābūt viņas jau pirms trim gadiem, - UFC čempiones statusu.

Ļoti iespējams, ka Suaresa ir šā brīža labākā cīkstone sieviešu MMA. Tikai traumas viņai  liegušas šo pieņēmumu apstiprināt ar darbiem. Lai arī Suaresa nav pati populārākā sieviešu cīkstone vai sportiste, tieši viņas stāstam vajadzētu būt iedvesmas avotam jaunām meitenēm.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".