Trešdien Rīgas dome paredzējuši piešķirt daļu Lucavsalas zemes Latvijas Futbola federācijai (LFF) jauna stadiona celtniecībai. Futbola aprindās jau sen sapņo par starptautiskiem mačiem atbilstošu futbola stadionu. Pagaidām gan vairāk izskatās, ka projekts aktualizēts šomēnes gaidāmā LFF kongresa dēļ, jo skaidrības, kā dārgo sporta būvi finansēt, nav pārāk daudz, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Pēc Latvijas Futbola federācijas pasūtījuma speciālisti salīdzināja piecas vietas Rīgā, kur varētu celt nacionālo futbola stadionu. Punkti salikās par labu Lucavsalai, kas jau iepriekš bija starp federācijas favorītiem.
“Mēs varam uzbūvēt stadionu un LFF treniņbāzi. Tie ir aptuveni 10 ha, kas ir nepieciešami, lai visu uzbūvētu. Manuprāt, tā ir ideāla vieta,” saka LFF prezidents Vadims Ļašenko.
Pašlaik neviens stadions Latvijā neatbilst Eiropas Futbola asociāciju savienības jeb UEFA augstākajai kategorijai. Gada vidū tai varētu atbilst “Daugavas” stadions, ko pašlaik rekonstruē, bet futbola saimi tas līdz galam neapmierina – apkārt laukumam ir skrejceļš un tribīnēm nav jumta. “Mums ir jāorganizē mājas spēles martā, novembrī vai oktobrī, kad tie laika apstākļi ir ļoti slikti. Tad cilvēki desmitos vakarā nebrauks uz stadionu [bez jumta], lai atbalstītu nacionālo izlasi,” pauž Ļašenko.
Jaunajam futbola stadionam noskatīta vieta Lucavsalā starp “K Senukai” būvmateriālu veikalu, topošo “Merks” daudzdzīvokļu māju kvartālu un mazdārziņiem. Trešdien Rīgas dome paredzējusi zemesgabalu nodot federācijai bezatlīdzības lietošanā.
Sporta aprindās futbola stadiona temata aktualizēšanu šajā brīdī saista ar nedēļu vēlāk gaidāmajām federācijas vadības vēlēšanām. Lai esošai vadībai būtu ar ko palepoties.
Federācijas viceprezidents ir Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) partijas biedrs domnieks Olafs Pulks (JV), kurš ir izvirzīts amatam federācijā uz vēl vienu termiņu. Pulks apliecina, ka domē balsojumos par stadionu nepiedalīsies, tādēļ arī negrib jautājumu komentēt.
Mērs Ķirsis apgalvo, ka federācijai nedos tiesības uzreiz zemi apbūvēt. Pagaidām īpašums tiek piešķirts projekta izstrādei. Ja stadionu tiešām cels, tad attīstītājiem zeme vēlāk būšot jānopērk izsolē. “Pašvaldība jau nedrīkst tā vienkārši nodot kādam zemi, tad ir jārīko izsole. Izsole ar nosacījumu, ka jābūt šim, ir noteikts mērķis, konkrētajā gadījumā futbola stadions. Kurš nosola lielāko summu, tam pašvaldība atdod šo zemi,” skaidro mērs.
Aizvadītajā otrdienā Rīgas domē par futbola stadiona attīstību notika īpašs seminārs. Tajā pašvaldība, federācija un plānotāji visādi centās pārliecināt mazdārziņu kopējus un dažādu biedrību pārstāvjus, kāpēc Lucavsala ir labākā vieta stadionam. Idejas autoriem nācās atbildēt uz kritiku gan par ierobežotajām iespējām ļaužu masām piekļūt Lucavsalai, gan par zaļās zonas apbūvēšanu.
Brīžiem diskusija kļuva emocionāla. Īpaši, kad Futbola federācijas nolīgtais pilsētplānošanas eksperts Neils Balgalis apskaitās par sociālajos tīklos publicēto video, kurā viņš pats pirms pusotra gada, kad vēl nepildīja federācijas pasūtījumu, stadiona piedāvājumu Lucavsalā kritizēja. Balgalis tagad taisnojās, ka toreiz uz galda bijis citādāks variants – autostāvvietu apskauts stadions.
Kaut arī priekšrocību Lucavsalai esot vairāk, trūkumi nav mazsvarīgi. Nepietiek vietu virszemes stāvvietām; iespējams, jāveic kompleksi pretplūdu pasākumi; nepieciešami būtiski ieguldījumi ielu tīkla un veloinfrastruktūras uzlabošanā; daļai inženiertīklu, tajā skaitā elektrībai, pievadu garums var sasniegt kilometru.
Pilsētas galva Ķirsis izbūvēt Lucavsalā jaunu infrastruktūru nesola, ja neskaita jau iesāktos ielu būvdarbus, jo, pēc viņa domām, ātri stadionu neuzcels: “Es domāju, 8-10 gadi diez vai kaut kas varētu tapt. Un pilsētai ir citas prioritātes – mums Vanšu tilts, Zemitāna tilts ir svarīgāki, pabeigt Austrumu maģistrāli, Kundziņsalas tiltu, Dienvidu tilta 4. kārtu.”
Tiesa, projekta prezentācijā rādītajā laika grafikā bija redzams, ka apņemšanās ir nākamā gada beigās jau sākt būvēt Futbola federācijas ēkas un treniņu laukumus, savukārt stadionu atklāt 2030.gadā. Uz to Ķirsis atbilst, ka “optimisms nav slikta lieta, bet vienmēr jau viss paņem vairāk laika”.
Pagaidām nav skaidrs, kas par stadionu maksās. Federācija rēķina, ka stadionam ar 15 tūkstošiem sēdvietu vajadzētu aptuveni 45 miljonus eiro, vēl 10 miljonus treniņbāzei. 30-40% solījusi dot UEFA. Neatbildēts ir jautājums par pārējo.
Pērn septembrī Rīgā viesojās potenciālais stadiona investors Muhameds Ali Alabars no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Taču tālāku sarunu neesot bijis. “Pēc pēdējās sarunas, kad mēs bijām Rīgas domē, mēs ar viņu vairāk nediskutējām. Šobrīd mēs gribam nonākt pie konkrēta lēmuma no Rīgas domes. Un tad mēs varam konkrēti runāt ar visiem potenciālajiem investoriem, kas būs gatavi investēt šajā zemē,” plānus ieskicē LFF prezidents Ļašenko.
Taču nav līdz galam saprotams, kādēļ lai kāds investors ieguldītu plikā stadionā naudu, ko būs grūti atpelnīt. Ķirsis atzīst, ka, piemēram, Alabaram bijusi interese arī par citiem zemesgabaliem, bet ne viņam, ne kādam citam nekas nav apsolīts: “Viņam tika aizsūtīti visi pašvaldības objekti, kuri šobrīd pašvaldībai nav iezīmēti savām funkcijām, kurus varētu kaut kādā laikā pašvaldība izsolīt.”
Noprotams, ka federācija neizslēdz valsts palīdzību projekta īstenošanā. Futbola aprindās vairāki “de facto” norādīja, ka šis ir piemērots brīdis idejas virzīšanai, jo ne vien domnieku vidū esot izpratne par futbolu, bet sporta veids nav svešs arī premjerei Evikai Siliņai (JV), kuras bērni trenējas futbolā.
Siliņas vadītā Nacionālā sporta padome decembrī atzina futbola stadiona projektu par valstiski un stratēģiski svarīgu.
Izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamenta direktora p.i. Juris Zīvarts LTV raidījumam stāstīja, ka pašlaik konkrēti lūgumi par valsts finansējuma apmēru no LFF puses nav izteikti. Federācija izrādījusi iniciatīvu stadiona jautājumu aktualizēt un aicinājusi uz sadarbību.