Tiesnese Kārkliņa: Vēlos, lai sieviešu hokeja komandas ir katrā Latvijas pilsētā

Hokejā nonāca, pateicoties tētim

“Hokeju sāku spēlēt, pateicoties tētim. Jaunībā viņš spēlēja ļoti daudz, un pēc lielāka pārtraukuma, ko veltīt studijām, darbam un ģimenei, ar saviem draugiem atsāka spēlēt hobija līmenī. Mani ņēma līdzi; ar bērna aizrautību pāri bortam skatījos, kā tētis dzenā ripu. Ļoti patika! Kolīdz varēju, pati uzkāpu uz slidām un aizrāvos ar šo sportu,” stāsta Agnese. Viņa saka, ka karjera hokejā izveidojusies kā dabiskā plūsmā: meklējot iespējas izmēģināt šo sporta veidu, viņa atrada sieviešu hokeja komandu Ice Girls. Sāka lēnām, bet ar laiku pievērsās ar pilnu jaudu. Aizvadīja arī sezonu izlasē, un tad pievērsās tiesāšanai. Tagad Agnesei, kas kā bērns kādreiz vēroja savu tēti, ir starptautiskā pieredze un lieli nākotnes plāni. Viņa strādā arī LHF par sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāju un iedvesmo apkārtējos šo sportu mīlēt tikpat ļoti, cik viņa. 

Nepilnas slodzes darbs ar pilno atdevi

Uzklausot jautājumu, kas viņu iedvesmojis strādāt par profesionālu tiesnesi, Agnese norāda – par profesionāliem hokeja tiesnešiem sauc tādus, kam ir līgums ar kādu līgu. Latvijā tādi ir vien pāris tiesneši, kuri tiesā ārzemēs. Mūsu valstī tiesnesis nav pilnas slodzes darbs, bet darbam gan visi pieiet ar pilnu jaudu un atdevi.

“Atceros pirmo spēli, ko tiesāju! Tā bija 2015./2016. gada sezona, U16 grupas Bērnu un jaunatnes čempionāta hokejā spēle, kurā tikās sieviešu hokeja izlase ar Daugavpils sporta skolu. Kopā bijām 3 tiesneši – tiesājām 3 tiesnešu sistēmā, kur 1 ir galvenais tiesnesis un divi – līnijtiesneši. Ar mani kopā uz līnijas bija komandas biedrene Baiba Dzene un galvenais tiesnesis Andris Ansons. Emocijas sita augstu vilni, ļoti satraucos, vai visu izdarīšu pareizi! Spēle pagāja ātri, un pēc tās ar kolēģiem un spēles inspektoru smējāmies ģērbtuvēs – laikam tik ātri beidzās tāpēc, ka jaunie tiesneši kaut ko palaida garām! Domāju, ja man būtu iespēja šo spēli tagad redzēt ierakstā, ieraudzītu daudz lietu, ko toreiz neievēroju. Bet atmiņas tikai pozitīvas un jaukas. Bija stimuls nepadoties un turpināt būt sievietei-tiesnesei, kas toreiz bija retums,” dalās Kārkliņa.

Par stereotipiem nedomā – domā par hokeju

Lai arī sievietes loma sabiedrībā ir strauji manījusies, joprojām mūsdienās ir kāds, kam sieviete hokejā izraisa izbrīnu. Par to arī pajautājām Agnesei – vai kādreiz nācies saskarties ar aizspriedumiem?

“Es hokeju sāku spēlēt, kad man jau bija 12. Tas laikam ir vecums, kad par tādām lietām vēl neaizdomājas. Arī ģimene mani atbalstīja, un nekas neatturēja pamēģināt. Tieši otrādi, likās forši – es daru to, kas man patīk un ko nedara citas meitenes! Par stereotipiem nedomāju. Tā vietā es domāju par hokeju! Citādāk, jāsaka, gājis, hokeju nevis spēlējot pašai, bet tiesājot. Atceros – tiesājām U17 Latvijas Bērnu un Jaunatnes čempionātu 3 tiesnešu sistēmā. Divas tiesneses bija sievietes, viens – vīrietis. Vienā no spēles situācijām vīrietis nevietā nosvilpa pārmetienu. Dzirdu, ka auditorijā aiz muguras saka – nu, tās sievietes uz laukuma neko nesaprot! Mēs, protams, nenoveļam atbildību uz vienu tiesnesi, jo laukumā esam komanda – kopā kļūdāmies un kopā virzāmies uz panākumiem. Kļūdīties var visi, taču šī ir viena no situācijām, kas parādīja – mūs, sievietes, vērtē stingrāk un dažreiz pat pieraksta kļūdas, ko neesam pieļāvušas.”

Vēlamies vienlīdzīgu attieksmi

Kāda ir attieksme no apkārtējiem pret sievieti, kas spēlē hokeju? Vai tā ir atšķirīga? Agnese stāsta, ka spēlējot bija divas galējības – vieni uzskatīja, ka meitene nav vērā ņemams spēlētājs, bet citi staigāja teju uz pirkstgaliem dāmu priekšā: nebortēja, ļāva paņemt ripu, deva, tā sakot, nesportiskas priekšrocības. “Patiesībā mums, meitenēm, gribas, lai neiekrīt ne vienā, ne otrā galējībā. Mēs vēlamies vienlīdzīgu attieksmi un cīņu, dot un saņemt pilnu atdevi. Jāsaka, mūsdienās daudz kas mainījies! Ar sievieti uz ledus nevienu vairs nepārsteigsi. Kad sāku, bija citādāk, īpaši ar tiesāšanu. Tiesāšanā jau kādu laiku bija pa vienai vai maksimums divām tiesnesēm Latvijā, kuras ik pa brīdim parādījās Rīgā vai reģionos, tiesājot kopā ar vīrieti tiesnesi. Un te pēkšņi mēs pie apvāršņa Rīgā vienlaikus parādījāmies trīs sievietes – hokeja tiesneses! Turklāt vairākas Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionāta spēles tika apkalpotas tikai sieviešu tiesnešu sastāvā. Tas dažiem izsauca gan neizpratni, gan apbrīnu, tādas jauktas emocijas. Toties ļoti labi varēja novērtēt treneru kompetenci – kas paliek neitrāls, cienot tiesnesi, bet kas sāk izturēties viegli nicinoši. Sieviešu šai jomā arī kļūst vairāk un vairāk. Pagājušosezon bija četras, tagad jau septiņas!”

Hokejs nav tikai vīriešu sports

Aina, ko tradicionāli redzam ledus hallē: mazas meitenes uz daiļslidošanu, zēni – uz hokeju. “Ļaujiet arī meitai pamēģināt hokeju,” aicina Agnese. “Tad arī redzēsiet, vai viņai patiks. Dzirdu, ka daudzi vecāki saka – nu nē, tas ir vīriešu sports, notiek kautiņi un var palikt bez zobiem! Manuprāt, daudziem trūkst izpratnes par šī sporta veidu un tā būtību. Skatītāji mēdz spriest par hokeju no tā vien, ko redz televīzijas ekrānos. Hokejs ir par ātrumu, par izturību, par sadarbību komandā, par disciplīnu! Ikviens var iegūt sev vērtīgas prasmes un kompetences, kas noderēs pieaugušo dzīvē. Tā ir ļoti iedvesmojoša spēle. Kas nav mazsvarīgi – sieviešu formas ir citādākas. Ķiverei priekšā ir restes – bez zobiem palikt pagrūti. Citi vēl iebilst – bet kritieni, tas ir risks! Mēs mācamies pareizi krist, lai nesavainotos. Nostiprinām ķermeni un garu, ka arī attieksmi pret dzīvi. Viss notiek soli pa solim, un pozitīvi ieguvumi ir no paša sākuma.

Kā attīstīties sieviešu hokejs?

Plāni attīstīt sieviešu hokeju Latvijā ir lieli. Kad Agnese Kārkliņa sāka savu hokeja ceļu, Latvijā bija tikai divas sieviešu komandas – Laima un Ice Girls, kurā spēlēja viņa pati. “Šad tad pret otru klubu uzspēlējām. Mēs bijām iesācējas, bet pretī – Laima, izlases meitenes! Varēja jau nojaust, kā spēle beigsies. Bija izaicinoši, bet daudz ko no šīm spēlēm iemācījāmies. Mūsdienās komandu skaits aug strauji, kā arī pieaug interese par sieviešu hokeju reģionos. Lepojamies ar komandām Ventspilī, Talsos, Tukumā, Ozolniekos, Jelgavā, Ogrē! Tāpat drīz jau ceram sagaidīt komandu arī Liepājā. Izplēšamies arvien tālāk no Rīgas un attīstāmies. Es gribu, lai sieviešu komandas ir katrā Latvijas pilsētā! Svarīgi ir strādāt arī ar mazo meiteņu komandu izveidi. Visbiežāk mazas dāmas spēlē kopā ar puišiem, bet vēl labāk būtu, ja šādas komandas dzimtu jau no mazotnes,” saka tiesnese.

Arī tiesneses karjeru viņa plāno attīstīt – šobrīd Kārkliņa iekļauta Starptautiskās hokeja federācijas tiesnešu programmā Road to Milano, kas palīdz tiesnešiem ar augstu potenciālu tikt uz 2026. gada Olimpiskajām spēlēm Milānā. Līdz šim neviena tiesnese no Latvijas netika iekļauta Olimpiskajās spēlēs – un Agnese izvirza šo ambiciozo mērķi.