Video ⟩ Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Viens punkts – starp līderiem un starp trešo un ceturto vietu. Kvartets atraujas? (332)

Kārtas spēle

“Valmiera FC” pret RFS. Katrai spēlei var atrast kaut kādu zemtekstu. Vienai – garāku un interesantāku, citai – īsāku un gandrīz tikai statistisku. Spēlei, kurā tiekas eksčempions ar pašreizējo titula īpašnieku, zemtekstu meklēt nemaz nevajag. Līdz šim vienīgo zaudējumu RFS futbolisti šosezon virslīgā piedzīvoja tieši spēlē ar Valmieras komandu – čempionāta otrajā spēļu kārtā savā laukumā ar 0:1. Valmieriešu nestabilo sniegumu laukumā – pēdējās septiņās spēlēs bija divas uzvaras, divi neizšķirti un trīs zaudējumi – pavadīja skandāls ārpus laukuma.

Nesamaksāto algu un nodokļu parāda sakarā Latvijas Futbola federācija lēmumu vēl nav pieņēmusi (acīmredzot arī tāpēc, ka problēmas pamazām tomēr tiek risinātas), taču skaidrs, ka tas nevar nenomākt spēlētājus, trenerus un citus kluba darbiniekus. Spēlēs tas futbolistu darbībā neizpaužas, visi spēlē ar pilnu atdevi un diezin vai kādam var pārmest apzinātu negribēšanu spēlēt, taču treniņos un ikdienā tas nevar neradīt nelabvēlīgu gaisotni. Ko darīt? Streikot? Šaubos, vai ar to uzreiz viss atrisinātos, tad tikai sankcijas droši vien būtu vēl bargākas. Neko darīt – jāiet laukumā un jācenšas gūt punktus.

Pēc uzvarām pirmajās trijās spēlēs un tajā skaitā pār RFS un “Riga FC” komandām valmierieši nākamajās 7 spēlēs guva tikai divas uzvaras un divas spēles pabeidza neizšķirti, bet piedzīvoja trīs zaudējumus. Valmieras spēlētāju godprātīgā attieksme pret to, ko viņi dara, izpaudās arī mačā ar RFS komandu, turklāt valmierieši aizvadīja, iespējams, labāko spēli šajā sezonā, ko noteikti nevar teikt par RFS futbolistiem. Lai cik dīvaini tas izklausītos, bet pret RFS un “Riga FC” valmieriešiem ir spēlēt pat vieglāk nekā pret citām komandām – proti, pret komandām, kuras vispirms domā par savu vārtu drošību un spēkus vispirms velta aizsardzībai. “Valmiera FC” un RFS komandu mačā bija ja ne gluži atklātais futbols, tad kaut kas tam stipri līdzīgs – jau pirmajās 15 minūtēs abām komandām bija vismaz trīs iespējas gūt vārtus, un mājiniekiem tāda bija jau otrajā minūtē.

Spēles 54. minūtē francūzis Žeremijs Porsāns-Klemente, kurš pērn valmieriešu rindās aizvadīja tikai nepilnas pirmās divas spēles, bet tad smaga savainojuma dēļ izlaida visu atlikušo sezonu (Porsāns-Klemente savulaik bija Marseļas “Olympique” un Monpeljē klubu sistēmā, trīs spēles aizvadīja arī Ligue 1 jeb Francijas futbola virslīgā), ar lielisku sitienu no apmēram 16 metriem guva savus pirmos vārtus Latvijas futbola virslīgā. Jau pēc trim minūtēm RFS galvenais treneris Viktors Morozs sūtīja laukumā Jāni Ikaunieku (savainojuma dēļ nepiedalījās iepriekšējās 7 spēlēs virslīgā) un Darko Lemajiču, viesiem izdevās iegūt pārsvaru un bija arī iespējas gūt vārtus (Lemajičs, piemēram, sita garām ar galvu no 7-8 metriem, jau pirmajā puslaikā divreiz varēja izcelties Ismaels Diomandē), taču ne mazāk iespēju un pat labākas iespējas gūt vārtus bija arī valmieriešiem.

Mājiniekus vismaz pāris reizes glāba vārtsargs Dāvis Ošs, taču es neteiktu, ka RFS bija milzīgs pārsvars un neskaitāmas iespējas gūt vārtus.

Kad 78. minūtē Ndojs realizēja 11 m soda sitienu (pēc VAR iejaukšanās), tad spēles liktenis patiesībā arī bija izšķirts. Jā, RFS centās kaut ko mainīt, uzbruka, bet... Pārāk paredzami. Trijās pēdējās spēlēs ar Valmieras komandu RFS nav guvis nevienus vārtus (0:1, 0:1 un 0:2).

FK “Auda” beidzot guva vārtus virslīgas spēlēs ar "Riga FC" un bija arī tuvu tam, lai iegūtu arī pirmo punktu. “Rīdzinieki” jau zināja par RFS zaudējumu Valmierā, un tas viņiem bija papildu stimuls – uzvara pietuvināti tikai viena punkta attālumā no līdera. Lai ko runātu par abu šo komandu spēlēm, bet nespēju un nespēju saskatīt kaut kādus zemūdens akmeņus, kas jau iepriekš būtu “Audas” ceļā un liktu tai zaudēt. Šajā spēlē – it īpaši.

Skaistus vārtus ar sitienu augšējā stūrī no apmēram 20 metriem guva senegālietis El Hadžs Bakari Manē, vēlreiz atgādinādams (tāpat kā Porsāns-Klemente Valmierā), cik svarīgi un pat izšķirīgi var būt sitieni no patālas distances – rezultāts kļuva 1:1. Tie bija vispār pirmie vārti, ko spēlēs ar “Riga FC” virslīgā guva “Audas” komanda. Savus devītos vārtus čempionātā guva Marko Regža, un tie bija uzvaras vārti – 2:1 “rīdzinieku” labā. “Audai” bija iespēja panākt neizšķirtu, taču arī šoreiz nācās palikt tukšā – jau desmit (visās) virslīgas spēlēs pret “Riga FC”.

FK “Liepāja”... Bēdu ieleja. 1:2 zaudējums pēc uzvarēta pirmā puslaika savā laukumā no FK “Metta”, kas pirms došanās uz Liepāju nebija uzvarējusi jau 7 spēlēs pēc kārtas. Otrajā puslaikā metiešu spēle bija interesantāka un sakārtotāka, liepājnieku gandrīz nemitīgie, taču haotiskie uzbrukumi pēdējās minūtēs neko nedeva. Kas joprojām notiek ar FK “Liepāja”? Šaubos, vai atbildi zina arī komandas galvenais treneris Tamazs Pertija. Viņa izteiciens par to, ka komanda ir krīzē, rada tikai neizpratni – jau kopš sezonas sākuma komanda ir krīzē... Tamazu zinu sen un tāpēc atļaušos apgalvot, ka neviens cits tik ļoti nepārdzīvo komandas neveiksmes.

Viņš sevi ne reizi vien ir apliecinājis kā labs treneris, un tieši tāpēc neizpratne par Liepājas komandas sniegumu ir vēl lielāka.

Tamaza darba istabā Liepājas “Daugavas” stadiona ēkā uz galda ir asinsspiediena mērīšanas aparāts. Kad uz to neizpratnē norādīju, tad Tamazs tikai noteica: ”Jā, katru dienu un ne vienreiz vien mēru spiedienu...” Tāds sezonas sākums veselību noteikti neuzlabo, tāpēc – lai beidzot izdodas izrauties no neveiksmju loka!

Grobiņas komanda pirmajā riņķī Daugavpilī neuzvarēja lielā mērā mājinieku vārtsarga Frenka Orola dēļ (zaudēja ar 0:2), bet tagad savā laukumā – 0:3 jau pēc pirmā puslaika... Daugavpilieši “sarāva” mājinieku aizsardzību, divreiz izcēlās Abduls Kaders Traorē no Kotdivuāras, kurā rēķinā tagad ir pieci vārti, un viņš panāca Darko Lemajiču no RFS. Otrajā puslaikā Grobiņas komanda vienus vārtus atguva, taču tas arī viss. Savukārt viesi pretuzbrukumos varēja gūt vēl vismaz trīs vārtus... Palika 3:1 BFC “Daugavpils” labā, un daugavpilieši atgriežas trešajā vietā turnīra tabulā. Daugavpiliešiem joprojām ir vismazāk zaudētu vārtu – tikai seši.

FK “Tukums 2000/TELMS” un FS “Jelgavas” komandu spēlē bija iespējami visi trīs galaiznākumi, taču uzvaru ar 2:1 izrāva laukuma saimnieki. Izcili skaistus uzvaras vārtus akrobātiskā stilā jau kompensācijas laika pirmajā minūtē guva 19 gadus vecais Dēdons Stīvensons no Haiti.

Latvijas meistars

“Valmiera FC” komandas pašmāju spēlētāji. Spēlē ar RFS valmieriešu sākumsastāvā bija seši Latvijas futbolisti (vārtsargs Dāvis Ošs, laukuma spēlētāji Renārs Varslavāns, Niks Sliede, Emīls Birka, Daniels Balodis un Maksins Toņiševs), bet pabeidza spēli laukumā septiņi pašmāju spēlētāji (no vietējiem spēlētājiem tika nomainīts Varslavāns, bet laukumā izgāja Lūkass Vapne un Kristers Aļekseičiks). Neesmu pret ārzemju spēlētājiem. Esmu par sabalansētību un par tādiem ārzemju spēlētājiem, kuri patiešām pastiprina komandu un kuri savās pozīcijās ir labāki par vietējiem futbolistiem.

Ieguvums ir abpusējs – spēcīgāka kļūst komanda un vietējiem spēlētājiem ir, no kā pamācīties (turklāt ārzemnieki ir ar atšķirīgu futbola skolu, turklāt ārzemniekus, kuri patiešām izceļas, var vēlāk arī izdevīgi pārdot ārzemju klubiem). Valmieras komandā šāda sabalansētība bija. Visiem Valmieras komandas Latvijas spēlētājiem bija būtiska loma uzvarā pār čempioniem, un viņi bija starp labākajiem laukumā (Aļekseičiks izgāja uz maiņu tikai 87. minūtē, taču arī paspēja neļaut viesiem iegūt cerību izglābties).

Nākamajā spēļu kārtā uzmanības centrā atkal “Valmiera FC” - šoreiz ar spēli “Skonto” stadionā pret “Riga FC” komandu. Vai arī “rīdziniekus” izdosies šosezon uzvarēt otro reizi pēc kārtas (pirmajā riņķī Valmierā bija 2:1)? Ko pēc tik neveiksmīga spēļu posma viesos pret RFS iespēs FK “Liepāja”? Grobiņas komanda uzņems FK “Auda”, BFC “Daugavpils” savā laukumā tiksies ar FK “Tukums 2000/TELMS” un FK “Metta” uzņems FS “Jelgava”. Arī katrā no šīm trim spēlēm ir sava intriga, katrai – savs zemteksts...