Laiks pēc pasaules hokeja čempionāta ir lielais starpbrīdis, lai treneri, hokeja eksperti un funkcionāri izteiktu savus viedokļus. Tradicionāli arī es pēc pasaules čempionātiem veidoju savus Latvijas hokejistu topus, bet biju diezgan pārsteigts, ka vairāki Ostravā spēlējošie gaidot šo manu vērtējumu – precīzāk – topu. Tas nav saskaņots ne ar izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, ne ģenerālmenedžeri Rūdolfu Kalvīti un pat ne ar Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Aigaru Kalvīti.
Subjektīvs skatījums uz hokeja dzīvi, par pamatu ņemot septiņas spēles Ostravā, pārbaudes spēles, kā arī sezonā paveikto. Taču galvenā skatuve bija Čehijā, kur vienkopus redzējām divus dučus spēlētāju. Kaut cik objektīvi “nosvērt”, cik katrs smags un vērts, iespējams, tikai visiem sveramajiem kāpjot uz vieniem svariem. Sezonā viņus visus tikai fragmentāri redz pat galvenais treneris un ĢM. Tātad desmit mūsu labākie vārtsargi, piecpadsmit aizsargi un divdesmit uzbrucēji. Tāds nedaudz paplašināts izlases kandidātu saraksts...
Kā parasti – aiz jaunā ranga iekavās, kāds tas spēlētājam bija iepriekšējo reizi, pirms pusgada.
Mums, latviešiem, vārtsargu milzīgs bars…
Novadnieks Eduards Veidenbaums par hokeju rakstīt nevarēja, jo viņa dzīvē Latvijā tas vēl nebija sastopams, taču kurš gan var liegt citēt slaveno dzejnieku? Arī labu hokeja vārtsargu mums daudz. Artūrs, Gudis, Elvis, Ivars, Ēriks, Mareks, Dāvis… Varbūt vērts iegaumēt arī Linarda vārdu. Mans topa desmitnieks sanācis šāds.
10. (-) Linards Feldbergs HS”Rīga”/”Mogo”/Latvija
Līga, spēles, vidēji spēlē zaud. vārti, atvairīto metienu %, atvairītie metieni/metieni uzvarētas-zaudētas spēles/OT
HS “Rīga”, 19, 3.48, 90.5, 610/671 -
“Mogo”, 4, 0.50, 96.2, 51/53, 4-0/0
p/o, 8, 1.35, 94.4, 168/178, 6-1/1