Laiks pēc pasaules hokeja čempionāta ir lielais starpbrīdis, lai treneri, hokeja eksperti un funkcionāri izteiktu savus viedokļus. Tradicionāli arī es pēc pasaules čempionātiem veidoju savus Latvijas hokejistu topus, bet biju diezgan pārsteigts, ka vairāki Ostravā spēlējošie gaidot šo manu vērtējumu – precīzāk – topu. Tas nav saskaņots ne ar izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, ne ģenerālmenedžeri Rūdolfu Kalvīti un pat ne ar Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Aigaru Kalvīti.

Subjektīvs skatījums uz hokeja dzīvi, par pamatu ņemot septiņas spēles Ostravā, pārbaudes spēles, kā arī sezonā paveikto. Taču galvenā skatuve bija Čehijā, kur vienkopus redzējām divus dučus spēlētāju. Kaut cik objektīvi “nosvērt”, cik katrs smags un vērts, iespējams, tikai visiem sveramajiem kāpjot uz vieniem svariem. Sezonā viņus visus tikai fragmentāri redz pat galvenais treneris un ĢM. Tātad divdesmit uzbrucēji. Tāds nedaudz paplašināts izlases kandidātu saraksts...

Kā parasti – aiz jaunā ranga iekavās, kāds tas spēlētājam bija iepriekšējo reizi, pirms pusgada.

Top 20 uzbrucēji

Tā kā jau raksta ievadā teicu – viens no galvenajiem kritērijiem Ostrava! Ja izlases treneri nav tevi paņēmuši starp 14 uzbrucējiem, tad laikam Top 20 arī maz cerību. Kaut lozannietis Ronalds Ķēniņš ir Šveices vicečempions, finālsērijā tikai ar 3-4 piekāpjoties Cīrihes “Lions”.

Arī man ap 14.-16. vietu bija izvēles grūtības, un tur varēja tikpat labi būt kāds no pērngada bronzas (Džeriņš, Golovkovs), vai Zviedrijas Allsvenskan labas sezonas aizvadījušie Filips Buncis un Rihards Marenis. Virsroku tomēr ņēma Ostrava: ja izlases treneri ņem, tad man neņemt nebūtu solīdi. Uzbrucēju rangā vislielāko putru savārīja NCAA studenti, izspiežot no sastāva iepriekšējo gadu favorītus. Liekot arī mums pārvērtēt savu skatījumu, piemēram, uz Šveicē spēlējošajiem latviešiem ar Šveices licencēm.

20. (19.) Raivis Ansons “Penguins”/Vilksbērija-Skrentona/AHL/”Nailers”/Vīlinga/ECHL

(Līga, spēles, punkti (vārti+piespēles), lietderība, sodi)

AHL, 34, 7 (2+5), +1, 25

ECHL, 8, 3 (2+1), -2, 17

, 5, 1 (0+1), -3, 0

Talantīgajam Raivim Ansonam šī bija piektā sezona Ziemeļamerikā, pēc trim gadiem Kvebekas junioru līgā, otrais gads NHL fārmlīgā AHL. Vairāki treneri un hokeja funkcionāri stāsta, ka tur aug mūsu hokeja nākamā zvaigzne. Pasaules čempionātā Ansons vismaz mani nepārliecināja. Viens no centra uzbrucēja pamatdarbiem tomēr ir iemetieni, šajā elementā Ziemeļamerikā spēlējošie esot baigie ķeneri. Raivis zaudēja savas sesijas gan pret Poliju (3:12), gan Franciju (3:8), turpmāk iemetienos vairs nestājoties.