Skujiņš optimistiski noskaņots pirms starta Parīzes olimpiskajās spēlēs

Ceturtdien visi šosejas riteņbraucēji, kuri Parīzes olimpiskajās spēlēs sacentīsies grupas braucienā, aizvadīja kopīgu treniņbraucienu, veicot daļu no trases, taču Skujiņš atklāja, ka viņam tā nebija pirmā iepazīšanās ar trasi.

"Jau maija beigās, jūnija sākumā izbraucām visu trasi, kad bijām divas dienas pa šo galu. Vakardien bija oficiālais treniņš, izbraukt kopā pilsētas apli, kas patiesībā ir tikai pēdējie 50-60 kilometri. Tā ir diezgan maza daļa no trases. Tajā pašā laikā mūs arī aizveda nepareizi un viss pasākums izvērtās nedaudz haotisks. Trase būs smaga. 90 braucēji un vairāk kā 270 kilometri. Daudz līdzenumu nav un arī nav lielu kalnu, bet tāpat ir visu laiku augšā lejā. Tas būs labs izaicinājums," stāstīja SKujiņš.

Pirms nepilnām divām nedēļām noslēdzās prestižais velobrauciens "Tour de France", kur Skujiņš kopvērtējumā ierindojās 45.pozīcijā. Skujiņš norādīja, ka šobrīd jūtās pietiekoši atpūties, lai veiksmīgi sacenstos olimpiskajās spēlēs.

"Pēc "Tour de France" seko mani labākie starti, to tendenci turpinām. Jūtos tiešām labi, bet, protams, ir vienmēr jautājumi par to, kā izdosies atjaunoties. Jo īpaši pirmajās dienās pēc tūres ir jāmēģina menedžēt kopā gan treniņi, gan atjaunošanās. Tajā pašā laikā pēdējos treniņos jūtos labāk un labāk, šogad sanāk, ka grupas brauciens ir divas nedēļas pēc "Tour de France", nevis nedēļu, kā tas bijis iepriekš. Tas arī palīdzēja vēl vairāk atrast līdzsvaru starp treniņiem un atjaunošanos," teica latvietis.

Skujiņam starts Parīzē būs jau trešās olimpiskās spēles pēc kārtas. 2016.gadā Riodežaneiro viņš grupas braucienā finišēja 59.pozīcijā, bet Tokijas olimpiskajās spēlēs individuālo braucienu noslēdza 30.vietā un grupas braucienu - 22.vietā.

Viņš stāstīja, ka arī trešajā Olimpiādē jutīs nelielu satraukumu uz starta līnijas, jo šīs sacensības norisinās tikai reizi četros gados.

"Tās tomēr ir olimpiskās spēles, kas nenotiek tik bieži. Tas nav tas pats, kas nostāties uz starta ar septiņiem komandas biedriem, tomēr ir lietas, kas var noiet greizi. Par savu fizisko formu satraukuma nav, jo es zinu, kur es esmu un kāpēc esmu šeit. Vairāk satraukums ir par to, kā tās sacensības izvērtīsies atkarībā no taktiskajām situācijām," skaidroja Skujiņš.

"Tas ir viens no izaicinājumiem - bez komandas biedriem ir daudz sarežģītāk. Visgrūtākais bez komandas biedriem ir nokontrolēt tos mirkļus, kad var būt kaut kādi atrāvieni un 200 kilometru garumā ir diezgan sarežģīti to izdarīt vienam pašam. Pa apļiem braucot, apmēram saproti, kur ir tie kritiskie punkti," turpināja riteņbraucējs.