Pēc Parīzes spēlēm ļaudis vēl diskutē, kura ASV basketbola izlase bijusi spēcīgākā – Barselonas "Dream Team" vai Parīzes modelis, kuru dažs nodēvējis par visu laiku stiprāko ASV basketbola izlasi. Tā kā laukumā tām spēkus nav iespējams samērot, es dotu priekšroku Barselonai. Amerikāņu pārākums 1992. gadā bija tik izteikts, ka viņi olimpisko spēļu laikā neizmantoja nevienu minūtes pārtraukumu… Turpretī Parīzes modelis varēja paklupt pusfinālā… Par Sapņu komandām mums jārunā arī hokeja sakarā. Šonedēļ savu skrējienu uz sestajām (!) ziemas olimpiskajām spēlēm sāk Latvijas hokeja izlase, kas arī tiek uzskatīta par Sapņu komandu. Izlases virsvadonim Harijam Vītoliņam ir dabūjami visi labākie mūsu spēlētāji, izņemot Elvi Merzļikinu un Teodoru Bļugeru no NHL, kā arī Kārli Čuksti, kurš pagaidām ir bez kluba.
Gribot negribot iznāk vilkt paralēles ar 1996. gada olimpisko kvalifikāciju, kas arī augusta beigās notika Rīgā, tajā vietā, kur starp Tērbatas un Barona ielām rēgojas urbānās pilsētas "burvība" – miskastes vietā tiek audzēti tomāti, gurķi un visādi citi mēsli, it kā Sporta pils bijušais saimnieks Helmuts Balderis no savām Mārupes siltumnīcām to visu nespētu nodrošināt…
Runājot par Sapņu komandu jeb Latvijas hokeja pirmo "Dream Team", esmu spiests nedaudz kavēties atmiņās. 1996. gadā Eindhovenā Latvijas izlase bija izcīnījusi tiesības spēlēt A grupā, bet tauta baigā sajūsmā biļetes uz Nagano spēļu kvalifikāciju nemaz nepirka. Nu kāds gan kairinātājs var būt Lietuva, Igaunija vai Ungārija? Baltkrievija varbūt, bet Eindhovenā taču viņus sasitām. Bet tagad mums klāt nākuši Žoltoks, Panteļejevs un Ozoliņš! Praktiski labākais iespējamais sastāvs. Nu nebija ģimenes dēļ Irbes (Amerikā dzima dēls Atis) un nebija arī Beļavska. It kā klubs nelaida, it kā treneri ar konsultantiem lēma, ka nav vajadzīgs. Uz papīra tiešām "Dream Team": Naumovs, Čudinovs – Sējējs, Pavlovs – Vītoliņš – Znaroks, Ozoliņš – Bondarevs, Panteļejevs – Žoltoks – Kerčs, Laviņš – Skrastiņš, Tambijevs – Cipruss – Ignatovičs, Ņiživijs – Fanduļs – Boldaveško, Maticins. Jau turnīra laikā Saeima Latvijas pasi "iedeva" arī Ignatjevam. Ar LHF prezidenta Uģa Magoņa piekrišanu "Sporta Avīzē" šo bandu dēvējām par "Dream Team". 1. septembra pievakarē bezcerīgs zaudējums Baltkrievijai – 1:4, kolēģim Marisam Andersonam "SA" savam komentāram dodot izsmeļošu virsrakstu – "Veči bez pautiem". Atgādināšu, ka tās bija vasaras beigas, kad praktiski visi hokejisti ir pieejami. Ko nevar teikt par februāri, kad arī bijuši daži kvalifikācijas turnīri. Tāpēc loģiski, ka "Dream Team" varam attiecināt tikai uz rudenī kopā vāktajām izlasēm.
:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)