Vairāki simti līdzjutēju pusnaktī no pirmdienas uz otrdienu pie Brīvības pieminekļa sveica Latvijas delegāciju, kas atgriezās mājās no Parīzes paraolimpiskajām spēlēm. TVNET uz nelielu sarunu aicināja Latvijas visu laiku titulētāko paraolimpieti Aigaru Apini, kurš mājās atveda sudraba godalgu. "Visu acīs esmu čempions."
Video un foto ⟩ "Ja šo problēmu neatrisinās..." Vai Apinis mājās pārvedis nepareizo medaļu? (1)
Sākumā bija paredzēta paraolimpiešu svinīga sagaidīšana tikai lidostā "Rīga", tomēr vēlāk tika nolemts pasākumu rīkot arī pie Brīvības pieminekļa. Atsaucība bija liela, neskatoties uz vēlo nakts stundu.
"Latvieši māk visu ko saburt. Tas notika, pateicoties paraolimpiešu komandai. Šīs ir patīkamā ziņā sirdi plosošas sajūtas – būt pie Brīvības pieminekļa, teikt uzrunu, pateikt paldies latviešu tautai par fanošanu," sacīja Apinis.
"Mēs cīnījāmies no A līdz Z par godalgām. Mazā Latvijas tauta parādīja, ka reizēm tāda vārda "nevaru" nav, ir tikai "negribu".
Apinis sudraba medaļu izcīnīja diska mešanas sacensībās, taču čempiona, Itālijas pārstāvja Rigivana Ganešamortija atbilstība F-52 medicīnas grupai tiek apšaubīta.
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte intervijā TVNET apstiprināja, ka kopā ar Polijas un Horvātijas delegācijām ir iesniegta apelācija, iniciējot Ganešamortija rezultāta anulēšanu.
"Visu acīs esmu čempions. Šī būs tikai krāsa. Domāju, ka taisnīgs lēmums būs. Tādas lietas paraolimpiskajās spēlēs pieļaut nedrīkst. Līdzīgs gadījums bija arī Tokijas paraolimpiskajās spēlēs, arī 2023. gada pasaules čempionātā. Ja šo problēmu neatrisinās, tas būs kauns un negods pasaules paravieglatlētikai," uzskata Apinis.
51 gadu vecais Apinis ir Latvijas visu laiku titulētākais paraolimpietis. Kopumā karjerā paraolimpiskajās spēlēs viņa kontā ir četras zelta, četras sudraba un trīs bronzas medaļas. Astoņas no godalgām viņš izcīnījis diska mešanā, trīs – lodes grūšanā. Cik ilgi viņš vēl priecēs ar saviem panākumiem?
"Priecēšu visus līdz mūža galam. Dzīve rādīs. Sportam ar roku vēl neatmetīšu."
Kopš 2016. gada bijušas diskusijas par sporta centra izveidi, kas būtu pielāgots paraolimpiešu vajadzībām. Tomēr ieceres joprojām nav īstenotas.
"Ja tāds [sporta centrs] būtu, tas būtu vēl viens "kosmoss". Tā būtu ideāla un sakārtota vide, nevis kā tagad – viens vienā malā, otrs otrā malā, trešais trešā malā. Tas ir laiks un enerģija. Tā būtu vieta visiem – mammām, tētiem un bērniem. Tas būtu unikāli. Galvenais, ka ir sapnis un mēs turpinām sapņot. Ja nav sapņa, tad vairs nav vērts dzīvot.