"Esmu lepna būt latviete!" Slavas zāles uzņemšanā Smildziņa-Budovska norāda uz okupācijas gadiem

81 gadu vecā Smildziņa-Budovska veselības apsvērumu dēļ nevarēja apmeklēt svinīgo ceremoniju, tāpēc basketbolistes vietā uzrunu teica viņas meita Agnija Šmite.

"Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi. Esmu latviete. Esmu lepna būt latviete! Esmu pieredzējusi vairākas okupācijas, jo piedzimu 1943.gadā, kad Latviju bija okupējuši vācieši. Pēc vācu armijas aiziešanas 50 garus gadus bijām Padomju Savienības okupācijā. Bet nu jau atkal 34 gadus esam brīva un neatkarīga Latvijas valsts ar savu valodu, savu karogu un savām tradīcijām. Lai arī esam mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju, esam spēcīga un strādīga tauta, kas atrodas Baltijas jūras krastā Eiropas ziemeļu daļā," ievadā norādīja basketbola leģenda.

"Blakus sportam manā dzīvē ģimene vienmēr ir bijusi man lielākā vērtība. Esmu precējusies ar dakteri un politiķi Māri Budovski, un mūsu 56 laulības gadu laikā ir dzimušas divas brīnišķīgas meitas, kuras mums ir dāvājušas piecus mīļus mazbērnus un divas ļoti jaukas mazmazmeitiņas. Šajā īpašajā mirklī vēlos pieminēt arī savus vecākus, kas manā bērnībā un jaunības gados bija paši galvenie mani atbalstītāji, līdzjutēji un fani. Viņu nenogurstošais atbalsts man bija īpaši svarīgs, jo savas sportistes gaitas sāku 10 gadu vecumā, bet izlasēs sāku spēlēt jau no 15 gadu vecuma!"

Smildziņa-Budovska atzīmēja faktu, kas pašai šķiet neticams: visi lielā sporta karjeras gadi viņai ir saistīti tikai ar vienu komandu – Rīgas TTT meistarkomandu.

"Tajā laikā mums, kā okupētai valstij, nebija nekādas iespējas izbraukt ārpus tās robežām un spēlēt dažādās valstīs un dažādās komandās, kā to var šobrīd visi spēlētāji," atzīmēja bijusī basketboliste.

"Neskatoties uz to, ka esam tik maza valsts, mēs izcīnījām iespēju piedalīties Eiropas kausu izcīņā un 18 reizes izcīnījām šo kausu, un 12 reizes pat pēc kārtas. Līdz ar to TTT meistarkomanda tika atzīta par visizcilāko sieviešu basketbola komandu 20. gadsimtā un ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā."

Tā kā Padomju Savienība bija 16 republiku saime, tad sacensības notika arī starp šo republiku komandām.

"Arī šeit mēs bijām nepārspējamas un 21 reizi izcīnījām čempioņu nosaukumu. Jāsaka, ka PSRS visas republiku komandas bija ļoti spēcīgas, varbūt pat labākas nekā daudzas Eiropas komandas."

Smildziņa-Budovska pauž sarūgtinājumu, ka Latvijas komanda tolaik diemžēl nevarēja piedalīties ne pasaules, ne Eiropas čempionātos.

"Tikai dažas spēlētājas no mūsu komandas tika iekļautas Padomju Savienības izlasē, un tās sastāvā arī man bija iespēja izcīnīt trīs pasaules un piecus Eiropas čempionu titulus. Ja vien šajā laikā basketbols kā sporta veids būtu iekļauts Olimpiādes sastāvā, nešaubos, ka varētu lepoties arī ar olimpisko medaļu!"

Smildziņa-Budovska pauž pateicību, ka pat pēc tik daudziem gadiem FIBA Slavas zāles komanda ir pamanījusi, atzīmējusi un novērtējusi viņas sasniegumus.

"Tāpat es vēlos izteikt lielu atzinību visiem apbalvotajiem sportistiem un arī prieku, ka jūs esat dzīvojuši brīvās valstīs un jums ir bijusi iespēja spēlēt dažādās komandās, kuru sastāvos varējāt izcīnīt daudzu valstu čempionu nosaukumus. Jo katrs no mums lieliski zina, ka lieli sasniegumi nāk caur lielu neatlaidību, smagu darbu un sevis ziedošanu."

Smildziņa-Budovska atzīmēja, ka basketbols ir izcila komandas spēle, kurā viens nevar būt uzvarētājs, aiz katra spilgta līdera stāv tikpat izcili treneri un komandas biedri.

"Tāpēc, izmantojot šo īpašo iespēju, vēlos no sirds pateikties arī visiem maniem treneriem un komandas dalībniecēm," uzsvēra bijusī basketboliste.

"Man ļoti žēl, ka veselība šobrīd man neļauj būt klātienē kopā ar jums šajā brīnišķīgajā brīdī. Domās esmu kopā ar jums un gribu visiem novēlēt labu veselību, laimi un vēl daudzus sasniegumus turpmākajā dzīvē. Man prieks, ka mana jaunākā meita varēja mani pārstāvēt un nodot jums šodien manus sveicienus un laba vēlējumus. Līdz ar to jūtos vienota un klātesoša, basketbols ir spēle, kas savieno paaudzes, laikmetus, tautas un robežas. Paldies!"