Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Lēnām pār tiltu, draugi...

Kārtas spēle

Te nu šoreiz ir izvēle – jau pirms 29. spēļu kārtas par tās galveno spēli biju izvēlējies spēli starp "Valmiera FC" un RFS komandām, taču tad FK "Auda" ņēma un pēkšņi atņēma punktus "Riga FC" komandai, ko nebija izdarījusi nevienā no 11 iepriekšējām abu komandu spēlēm virslīgā. Cik tas bija pēkšņi, tas jau ir cits temats, tomēr nolēmu palikt pie spēles Jāņa Daliņa stadionā Valmierā, kaut gan šajā spēļu kārtā katra spēle savā kontekstā bija galvenā.

Nedaudz pārsteidza Valmieras komandas sākumsastāvs (bez Lūkasa Vapnes, bez Andrija Korobenko, bez Žeremija Porsāna-Klementes, bez Maksima Toņiševa, bez Alina Ndoja...), taču šādu mājinieku galvenā trenera Gata Kalniņa soli var arī izskaidrot – komanda stabili atrodas trešajā vietā, pretī nāk čempions un līderis, un pret to vienmēr gribas aizvadīt sekmīgu spēli (pirmajās divās šīs sezonas virslīgas spēlēs valmierieši uzvarēja RFS komandu), taču tā ir arī laba iespēja dot iespēju spēlēt pret līderi apliecināt sevi tiem, kuri biežāk nāk uz maiņu, nekā sāk spēli sākumsastāvā. Turklāt situācija turnīra tabulā ļauj tā rīkoties. Vai trenerim Kalniņam bija līdzīgi vai citi nodomi, to nezināju, taču sākumsastāvs pārsteidza arī daudzus līdzjutējus.

Iespējams, ka tāpēc pirmais puslaiks Valmieras komandai neizdevās (nav viegli, turklāt vēl pret līderi, sākt spēli sākumsastāvā, ja esi pieradis iet uz maiņu).

Tiesa, neko īpašu nerādīja arī čempioni (viņiem savainojumu dēļ nebija Petra Mareša, Diomandes Ismaela un Darko Lemajiča), taču viņi izgāja laukumā ar lielu pārliecību un tā arī spēlēja. Abi vārti pirmajā puslaikā tika gūti ar 11 m soda sitieniem (pirmie – pēc VAR iejaukšanās), un to paveica Jānis Ikaunieks. Iespējams, ka otrajā puslaikā Ikaunieks, domājot jau par spēlēm UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā, būtu nomainīts, taču jau 57. minūtē Džasons Bahambula guva vārtus un rezultāts kļuva 2:1 RFS labā, bet galvenais bija tas, ka krasi mainījās spēles raksturs.

Nevar teikt, ka laukumā bija "cita Valmiera", taču otro puslaiku mājinieki aizvadīja krietni labāk, ko veicināja arī vairākas spēlētāju maiņas. Ikauniekam nācās palikt laukumā līdz spēles beigām (plus savainojumu jau 20. minūtē dabūja Adams Marhijevs). RFS komandai bija vēl pāris labas iespējas gūt vārtus (sitieni bija nedaudz neprecīzi), taču vispār jau valmieriešu vārtsargam Dāvim Ošam reti nācās iesaistīties spēlē. Valmieras komanda varēja panākt neizšķirtu, un tas pirmām kārtām būtu ietekmējis RFS komandas situāciju turnīra tabulā, taču – neizdevās. Valmieras komandas sākumsastāvā bija 7 pašmāju (Latvijas) futbolisti, bet pavisam spēlē piedalījās 9 pašmāju spēlētāji, kas lieku reizi apliecina, ka arī galvenokārt ar Latvijas futbolistiem ir iespējams stabili būt pirmajā trijniekā. Cita lieta, ka mums nav daudz tik labu pašmāju spēlētāju, lai to pietiktu visām komandām (atšķirīga, protams, ir arī klubu pieeja sastāva veidošanai). Jāgatavo tādus.

RFS uzvara, it īpaši tagad jau zinot "Audas" un "Riga FC" spēles rezultātu, padara komandas izredzes saglabāt titulu (tas ir galvenais sezonas uzdevums!) krietni lielākas, savukārt Valmieras komandas situāciju zaudējums īpaši neietekmē. Būtu skarbi, ja šī simpātiskā komanda blakusapstākļu dēļ atkal netiktu spēlēt Eiropas kausos... Diemžēl parādu astes vēl ir, un tas varētu uztraukt daudz vairāk nekā zaudējums kādā spēlē. Trešā vieta turnīra tabulā ir stabila, iespēja atgriezties Eiropas kausu izcīņā – ļoti tuvu, taču ne tikai no vietas turnīra tabulā atgriešanās Eiropā ir atkarīga. Jācer, ka "Valmiera FC" galvenajam "maka turētājam" no Šveices izdosies visu laikus nokārtot.

Par FK "Auda" un "Riga FC" spēli. "Gan jau vienu spēles beigās iesitīs un atkal uzvarēs" - apmēram tā runāja pirms kārtējām abu šo komandu spēlēm virslīgā. Neteiksim, ka tādām runām nebija iemesla. 11 spēles un 11 "rīdzinieku" uzvaras, tajā skaitā arī uzvaras ar spēles galotnē gūtiem vārtiem, un tikai četrās no tām "rīdzinieku" uzvara bija lielāka par 1:0 vai 2:1. Netika pamanīts vai tika neievērots un netika uzskatīts par būtisku tas, ka vismaz dažās no šīm spēlēm "Riga FC" varēja arī neuzvarēt (ne jau tīšām "Audas" spēlētāji trāpīja pa vārtu stabu vai pārliktni). Ja patiešām abu šo komandu spēlēs būtu kāda iepriekšēja vienošanās, vai tad tagad – "Riga FC" tik svarīgā situācijā cīņā par titulu – vienošanās netiktu ievērota?

Notiktu gluži otrādi, turklāt viss jau it kā gāja sazvērestības teorijas virzienā – spēlēdami mazākumā (noraidījums), "rīdzinieki" 71. minūtē izvirzījās vadībā (viss taču tagad skaidrs, vai ne?) un varēja gūt arī trešos vārtus...

Bija labs futbols abu komandu izpildījumā, statistikas skaitļos pat pārāka bija "Auda" (noteikti nebija sliktāka arī spēles ziņā), un tagad ar nepacietību jāgaida uz oktobri pārceltā spēle starp RFS un "Audu". "Audai" mača galotnē iegūtais punkts (izcili gūti vārti El Hadži Manē) ir ļoti svarīgs cīņā par ceturto vietu ar Daugavpils komandu.

Kura no pārējām spēlēm nebija abām komandām svarīga? BFC "Daugavpils" nebija uzvarējis sešās spēlēs pēc kārtas (viens neizšķirts un 5 zaudējumi) un pēdējās piecās spēlēs bija guvis tikai vienus vārtus. Traorē, Miņina un Goljaņina aiziešana būtiski ietekmēja komandas sniegumu, tāpēc 4:0 uzvara savā laukumā pār Grobiņas SC/LFS komandu pat pārsteidza – ne tik daudz uzvara kā tāda, bet uzvara ar 4:0, kas īsti neatbilst spēku samēram laukumā. Interesanti savā starpā spēlē abas šīs komandas – iepriekšējā spēlē Liepājā daugavpilieši neizmantoja virkni iespēju gūt vārtus un zaudēja ar 0:3, bet tagad uzvarēja ar 4:0, kaut gan viss varēja pavērsties arī citādāk...

FK "Tukums 2000/TELMS" tikās ar vienu no saviem tiešajiem konkurentiem FS "Jelgava", bija vadībā ar 2:0 un 3:1 (pēc pirmā puslaika), bet spēli pabeidza neizšķirti – 3:3. Jelgavnieki nepadevās, cīnījās līdz galam un nepadosies, lai cik nelabvēlīga tobrīd būtu viņu situācija turnīra tabulā. FK "Metta" pret FK "Liepāja – tomēr nenotika tā, ka pirmo reizi liepājnieki ne reizes virslīgas sezonā neuzvar metiešus. Kad jau likās, ka laukuma saimnieki izglābušies no zaudējuma, uzvaras vārtus tomēr guva liepājnieki, kuri iepriekšējās 7 spēlēs "Mettu" bija pieveikuši tikai vienreiz (šosezon bija trīs zaudējumi), – 2:1 liepājnieku labā.

Liepājas komanda pirmo reizi šosezon virslīgā guva četras uzvaras pēc kārtas, un tas ļāva nedaudz pakāpties turnīra tabulā, taču neteiktu, ka liepājnieku sniegums ir kļuvis daudz labāks.

Spēkošanos par palikšanu virslīgā un par izvairīšanos no papildspēlēm ar 1. līgas otru labāko komandu būs spraiga līdz beigām. Pašreiz 9. vietu no 6. vietas šķir tikai 3 punkti. Desmitā vieta (Jelgava) atpaliek no 9. vietas par 5 punktiem, un arī katra nākamā spēle jelgavniekiem būs "būt vai nebūt" kategorijā.

Latvijas meistars

Jānis Ikaunieks. Jau minēju viņa lomu spēlē Valmierā, un tas arī visu izsaka par Jāņa nozīmi RFS komandas rindās. Protams, ne jau viņš vienīgais nosaka komandas sniegumu laukumā, bez labiem partneriem arī viņam neiztikt. Otrajā puslaikā tika nomainīti vairāki RFS futbolisti, tikai ne Ikaunieks un Stefans Paničs. Galvenie komandas spēles diriģenti. Nevar nepieminēt pārliecinošo Vjačeslava Isajeva sniegumu "Audas" aizsardzībā, sekmīga spēle bija vēl vairākiem Latvijas futbolistiem Valmieras, Daugavpils, Tukuma, Jelgavas un "Metta" komandās. Lielākā daļa no viņiem – gados jauni futbolisti. Viņiem jāseko.

Pirms nākamās spēļu kārtas tiks aizvadīta (17. septembrī) pārceltā spēle starp RFS un BFC "Daugavpils" komandām. Pirms došanās uz Eiropas līgas spēli Bukarestē RFS šonedēļ vēl nospēlēs ar FK "Liepāja". Tuvākais līderu sekotājs "Riga FC" savā laukumā uzņems "Valmiera FC" komandu. Šo spēļu zemteksts skaidrs bez priekšā teikšanas. Tukums pret Daugavpili un "Metta" pret Jelgavu. Vai kādam vēl ir jāskaidro šo spēļu nozīme? Un "Auda" pret Grobiņu? Nevienas tā sauktās vienaldzīgās spēles kaut vienai komandai nākamajā spēļu kārtā nav. Tādu futbola rudeni arī gaidījām.