Video ⟩ Diāna Krūmiņa dalās atmiņās par liktenīgo avāriju un mātes alkoholismu

3. septembrī apvienotajā F-55/F-56 sportistu grupā pasaules un paralimpiskā rekordiste F-55 grupā Krūmiņa jau pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 24,99 metru attālumā, kļūstot par līderi un sasniedzot jaunu paralimpisko rekordu.

Krūmiņa, kura atklāšanas ceremonijā bija viena no Latvijas karognesējiem, Parīzē izcīnīja arī ceturto vietu diska mešanas sacensībās. Iepriekš Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs viņa šķēpa mešanā nopelnīja zeltu, bet piecus gadus vēlāk Tokijā - bronzas godalgu.

38 gadus vecā Krūmiņa atklāja, ka viņas bērnība bija ārkārtīgi grūta. Sportistes mamma bija alkoholiķe, kurai viņa nerūpēja.

"Nav ko īsti atcerēties, jo gandrīz neviena atmiņa ar mammu man nav bijusi," stāstīja Krūmiņa, "Bērnība ir tāda, kāda ir. Mammas mēs neizvēlamies. Es mīlēju viņu tādu, kāda viņa bija."

Parasportiste gan atzina, ka savus bērnus viņa audzinātu citādāk. 

"Sabiedrībā es noteikti varētu sevi saukt par dzelzs lēdiju, jo cilvēki nekad nav redzējuši manas skumjas vai tādas bēdīgās asaras," stāstīja Krūmiņa. "Es atzīšos – mājās esmu raudājusi, bļāvusi spilvenā, kāpēc ar mani notiek šīs lietas. Es nezinu, kāpēc, bet ar katru no mums notiek kas tāds, kas ir jāizraud, jāizbļauj, un tad atkal ar paceltu galvu var doties uz priekšu."

2012. gada 5. maijā Krūmiņa iekļuva avārijā un viņas dzīve pilnībā izmainījās.

"Sieviete priekšā nobremzēja, un man nekas cits neatlika, kā, nospiežot sajūgu, kas varbūt bija kļūda, un bremzi, ieslīdēt viņas mašīnas aizmugurē. Tādu lielu buču iedevu," avāriju Vācijā atcerējās Krūmiņa. "Paldies Dievam, sievietei nekas nebija, un man it kā arī nekas nebija. Es izkāpu no mašīnas, jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Nodomāju, ka varbūt tas ir tāds stresa brīdis, jo tā bija mana pirmā avārija mūžā."

Dienu pēc avārijas Krūmiņa vairs nevarēja izkāpt no gultas. Viņu aizveda uz slimnīcu. Ārsti neuztaisīja ne rentgenu, ne magnētisko rezonansi, un, kā pauž sportiste, – ar to viss stāsts sākās. Krūmiņai pamazām sāka atteikt abas kājas, un viņa vairs nevarēja pastaigāt. Pusgada laikā sportiste pilnībā nonāca ratiņkrēslā. Avārijas brīdī bija gūts slēpts lūzums, kas spieda uz Krūmiņas muguras smadzenēm un nerviem.

"Ja būtu uztaisīta magnētiskā rezonanse, tad redzētu to visu," apgalvo Krūmiņa. "Apmēram trīs četrus mēnešus man būtu jāpaguļ uz cietas virsmas nekustīgi, lai kauli saaugtu. Mēģinot staigāt un vingrojot, es tikai sliktāku to visu padarīju. Dakteris teica, ka 80% – es būtu staigājusi."

"Pieņēmu sevi tādu un tagad esmu traka blondīne, eju kā buldozers visam cauri un dzīvoju laimīgu dzīvi īstenībā," secināja Krūmiņa.