Sentlūsijas sprintere Džūljena Alfrēda, kura Parīzes olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu 100 metros un sudrabu 200 metru sacensībās, izteikusies, ka pirms Parīzes Olimpiādes spēlēm bijusi sliktā mentālā un fiziskā stāvoklī un grasījusies atteikties no dalības sacensībās.
Pasaulē ātrākā sieviete grasījusies visam atmest ar roku
23 gadus vecā Alfrēda, kura tagad mācās Teksasas Universitātē ASV, šovasar ieguva Sentlūsijai pirmās olimpiskās medaļas - zeltu un sudrabu. Sentlūsijā dzīvo 180 000 iedzīvotāju. Radio BBC viņa pastāstīja, ka pirms sezonas bijusi ļoti tuvu tam, lai visam atmestu ar roku.
"Sezonas sākumā viss sabruka. Teicu trenerim, ka nevēlos turpināt. Teicu menedžerim, lai atceļ visas man paredzētās sacensības. Es vienkārši vairs negribēju turpināt sportot. Biju stingri nolēmusi. Man bija liekais svars, bija mentālas problēmas, un es domāju, ka vairs nevaru turpināt," norādīja Alfrēda.
Taču tad viņai ar Teksasas Universitātes treneri Edriku Floreālu bijusi ilga un emocionāla saruna. Viņš sportisti atgriezis uz pareizā ceļa. Mēs abi pa telefonu raudājām, un viņš man vienā brīdī jautāja: ""Vai esi gatava kļūt par olimpisko čempioni?" Viņš ticēja, ka varu iegūt olimpisko zeltu. Cīnījās arī mans menedžeris, lai sagatavotu mani gan mentāli, gan fiziski. Viņš piemeklēja man sacensības, lai varu gatavoties olimpiskajiem startiem," pauda Alfrēda.
Parīzes olimpiskajās spēlēs Alfrēda finālā distanci veica jauna valsts rekorda laikā - 10,72 sekundēs. Viņa pirmo reizi kāpa uz lielo sacensību goda pjedestāla.
Salas valsts Sentlūsija olimpiskajās spēlēs sāka piedalīties tikai 1996. gadā.
Alfrēdas dzimtene ir maza un treniņu apstākļi tur nav tie labākie. Karjeras pirmsākumos tagadējā olimpiskā čempione trenējusies ar zālienu klātā stadionā, kur vienlaikus notika arī nodarbības skolēniem.
"Vieglatlētikas nodarbībām pievienojos deviņu gadu vecumā. Tobrīd man nebija atbilstoša ekipējuma, pirmos apavus dabūju no trenera. Reizēm nācās trenēties skolas formā, jo nebija piemērota apģērba, lai varētu sportot," atcerējās Alfrēda.
2024. gadā Alfrēda kļuva arī par pasaules čempioni telpās 60 metru sprintā.