Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm pirmdienas vakarā nāca ziņa par Kaspara Daugaviņa lēmumu sezonas vidū likt punktu hokejista karjerai. Emocionāls brīdis ne tikai viņam vien, bet visiem Latvijas hokeja cienītājiem. Ir vairākas spilgtas epizodes, kas raksturo ilggadējo valstsvienības kapteini. Un viņš bijis kā paraugs ne tikai ledus laukumā vien.

Spilgti atceros gadījumu 2012. gada pasaules čempionātā Stokholmā. Turnīra laikā Daugaviņam tika konstatēts labās kājas mazā pirksta lūzums un šķita – čempionāts viņam ir neslēdzies pāragri. Bet nē. Pirms gaidāmās spēles ar Dāniju viņš treniņā devās uz ledus, pateicoties toreizējā komandas ārsta Jāņa Kvēpa pretsāpju injekcijām. Vaicāju Kvēpam, vai tiešām Dauagaviņš varēs palīdzēt komandai, uz ko doks atbildēja: "Viņš varēs spēlēt. Pēc tādām injekcijām vispār neko nejūt."

Šādas epizodes vislabāk raksturo Kasparu Daugaviņu.

"Paldies Dievam un Liktenim, ka man nav jāiet ne izlūkos, ne šaut pretiniekam, bet, ja nu tā notiktu, tad Kaspars Daugaviņš būtu pirmais, ar kuru es nebaidītos iet kopā. Ja mani, vecu murmuli, ievainotu, viņš noteikti izvilktu drošībā. Berģu puika... Tādi pašpuikas bija arī latvju streļķi, kas vienmēr braši cīnījās, neaizmirsa arī labi atpūsties. Kā Kaspars ar saviem draugiem 2007. gada decembrī Rīgas arēnā..." par Daugaviņu saka pieredzējušais hokeja žurnālists Jānis Matulis.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp