Blaus: Ja IZM pārņems sporta bāzi, federācija tur nepaliks un nemaksās (5)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada sākumā sporta centra "Kleisti" bāzi plāno nodot LNSC pārziņā, jo LJF "sagādā izaicinājumus" nodrošināt sporta centra attīstības plānošanu un ikdienas uzturēšanu.

Par ieceri IZM pārstāvji esot paziņojuši oktobrī, kad kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātiem viesojušies "Kleistos", atminas Blaus. IZM paziņojums pārsteidzis arī deputātus.

IZM kā iespējamos finansējuma avotus bāzes uzturēšanai toreiz minēja ieņēmumus no sporta centra sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tikmēr Blaus uzskata, ka piesaistīt ES finansējumu sportam "nav tik vienkārši", un par sacensību rīkošanu "būs bargi jāmaksā".

LJF prezidents uzskata, ka "Kleistu" nodošana LNSC pārziņā apgrūtinās mācību treniņu norisi, jo tā rīcībā nav nedz zirgu, nedz tehnikas, bet apkures katlu LJF iegādājusies par saviem līdzekļiem.

Patlaban mācību treniņi notiek ar 22 zirgiem, kas pieder LJF. Ar jāšanas sportu "Kleistos" nodarbojas aptuveni 100 bērni un jaunieši.

"Ja tomēr IZM pārņems [sporta bāzi], federācija tur nepaliks un nemaksās par zirgiem, tas jau ir skaidrs," norādīja Blaus. LJF cenas par zirgu turēšanu nav cēlusi kopš 2021.gada - pa šo laiku augušas izmaksas par sienu, ūdeni, pakaišiem, elektrību. Federācija iesniegs IZM aprēķinus par boksu pašizmaksu.

Pēc Blaua teiktā, gaidāmās pārmaiņas satrauc arī federācijas biedrus, audzēkņu vecākus, paralimpiskās jāšanas sportistus un privāto zirgu īpašniekus.

"Paies zināms laiks, [valsts] redzēs, ka tas nav rentabli, ka tur neko nevar, un, nedod Dievs, būs kā 2009.gadā, kad pateiks - mēs šeit nevaram ieguldīt līdzekļus. Ja tas nonāk [Valsts] nekustamo īpašumu aģentūras rokās, tad mēs zinām rezultātu - zirgu tur vairs nebūs," sprieda Blaus.

LJF līdz trešdienai, 18.decembrim, jāiesniedz IZM apliecinājumi, ka konstatētie pārkāpumi "Kleistos" ir novērsti, kā arī biznesa plāns par sporta bāzes tālāko attīstību un caurskatāmu finanšu plūsmu. Ja IZM negūs pārliecību, ka LJF spēj sekmīgi apsaimniekot sporta bāzi, tā būs jāatbrīvo līdz 2025.gada 10.janvārim.

LJF cer, ka sporta bāze tomēr paliks tās pārziņā. Blaus atsaucās uz Saeimas Sporta apakškomisijas vizīti "Kleistos", kad, pēc viņa teiktā, deputātiem "nebija nekādu pretenziju". Tāpat "Kleistus" pēdējā gada laikā apmeklējušas "visas kontrolējošās iestādes Latvijā". Blaus norādīja, ka ar visām institūcijām noslēgtas vienošanās par pārkāpumu novēršanu noteiktos termiņos.

Daļa no prasībām jau esot izpildītas, piemēram, demontētas zirgu mazgātuves. Vienlaikus LJF prezidents noliedza, ka zirgu mazgāšanā būtu izmantoti šampūni, ja nu vienīgi ekoloģiskie, kas apkārtējai videi neradot kaitējumu.

"Zināmu laiku" aizņems kūtsmēslu krātuves izbūve, jo "tas nav tik ātrs darbs", norādīja Blaus, piebilstot, ka par to cer vienoties ar Valsts vides dienestu.

LJF prezidents apšaubīja, ka zirgu mazgāšanas vai kūtsmēslu dēļ tiktu piesārņotas meliorācijas sistēmas un Hapaka grāvis. Pirms pāris gadiem veiktajās pārbaudēs šāds piesārņojums neesot konstatēts. Piesārņojums tāpat neesot konstatēts ūdens paraugos, bet tie Blauam "neesot uz rokas".

LJF atzīst pārkāpumus un apņēmusies tos novērst, vienlaikus Blaus uzskata, ka "atsevišķi cilvēki", tai skaitā LJF biedri, ir ieinteresēti federāciju un sporta bāzi "parādīt kā ļoti, ļoti sliktu", presei un IZM nododot "nepatiesas ziņas". LJF tāpat noliedz, ka atvēlētais finansējums trīs zirgu iegādei netiktu izmantots atbilstoši mērķim.

"Mēs vienmēr esam centušies izturēties ļoti korekti pret visiem. (..) Lūdzu, nāciet, runāsim, darīsim, esam gatavi jūs iesaistīt," sacīja Blaus, tostarp aicinot piedalīties gaidāmajās LJF vēlēšanās.