Jau pāris reižu esmu rakstījis par kāda latviešu hokeja funkcionāra sajūsmu pēc bronzas medaļām Tamperē: “Jāni! Nu cik no šiem varoņiem rudenī spēlēs NHL?” 2023. gada rudenī papildinājuma nebija, bet mana atbilde toreiz: “Varbūt no jauna viens – Balinskis!” Pēc tam, kad Latvijas juniori Otavā uzvarēja kanādiešus, sajūsma situsi jaunu vilni – Ēriks Mateiko un Linards Feldbergs jau nu esot droši NHL spēlētāji, tāpat arī Olivers Mūrnieks un Bruno Osmanis, kā arī vismaz viens pirmā pāra aizsargs – Darels Uļjanskis. Ja šāda prognoze piepildīsies, tad Latvijas vārds atkal būs ierakstāms Ginesa rekordu grāmatā: Kanādā rēķina, ka no apmēram 14 000, kas trenējas hokejā, viens spēlēs NHL; Latvijā ar hokeju kopā nodarbojas nepilni astoņi tūkstoši (7864), no tiem junioru mazāk par četriem tūkstošiem (3761). Es, protams, gribētu, lai viņi visi (3761) vai vismaz pieci no šīs U-20 izlases spēlētu NHL. Diemžēl skarbā dzīves proza neļauj man domāt tikai vēlmju kategorijās.
Abonentiem
Kas jauns hokejā? Arī hokejā latviešiem patīk domāt… vēlmju kategorijās
Kad 1991. gada rudenī Artūrs Irbe aizbrauca uz Ameriku, Latvijā gandrīz visi bijām pārliecināti, ka viņam NHL ceļš rozēm kaisīts. Artūrs taču bija divkārtējs pasaules čempions, atzīts par pasaules čempionāta labāko vārtsargu! Uzsvaru es liktu uz vārdu – pasaules. Augušiem PSRS, mums šķita, ka pasaules čempionāts taču ir pats spēcīgākais turnīrs pasaulē! Bet NHL gan tad šķaudīja uz pasaules čempionāta lauriem, gan tagad šķauda. Viņi skaidri zina, ka pašu labāko hokeju pasaulē spēlē Stenlija kausā! Nu labi – kādreiz arī Kanādas/Pasaules kausā vai olimpiskajās spēlēs, kad tur piedalās NHL profesionāļi.