Raimonds Ozoliņš: Laimīgu apstākļu sakritībā trāpīju tur, kur vēlējos

Raimonds vidusskolas beidzamajās klasēs nolēma studēt žurnālistiku Latvijas Universitātē. Studiju otrajā kursā viņš sāka strādāt nepilna laika darbu sporta ziņu portālā parsportu.lv, praktizējoties redaktora Artura Vaidera vadībā.

Pēc studiju beigām Raimonds meklēja pilna laika darbu. 2014. gada vasarā viņš nosūtīja savu CV aģentūrai BNS, piesakoties ekonomikas ziņu reportiera vakancei. Darba pārrunās galvenais redaktors pārsteidza ar jautājumiem par sportu.

"Manas zināšanas tolaik bija aptuveni tādas, ka man droši vien Google bija jāmeklē, kas ir ekonomikas ministrs. Pirms darba pārrunām mēģināju sagatavoties – kaut ko gudru palasīt par ekonomiku, taču man intervijā sāka uzdot jautājumus par sportu," atceras Raimonds.

Izrādījās, ka ziņu aģentūrā BNS bija atbrīvojusies sporta reportiera vakance. "Tā nu laimīgu apstākļu sakritībā trāpīju tur, kur vēlējos. Bija liels entuziasms. Pārbaudes laiks paskrēja nemanot."

Raimonds ir aktīvs sporta podkāstu patērētājs, klausoties un skatoties teju visu, kas tiek veidots Latvijas mediju un sociālo tīklu vidē. Šis sporta žurnālistikas formāts viņam ir mīļākais, tāpēc Raimonds veido TVNET+ podkāstu "Čempionu brokastis".

"Dzīvāka saruna, brīvāks formāts. Cilvēks runā tā, kā viņš ir pieradis – var nolasīt, kāda ir ķermeņa valoda, kādu leksiku izmanto. Šo saturu var patērēt dažādos veidos, klausoties mašīnā, sabiedriskā transportā vai guļot dīvānā," par podkāsta formātu saka Raimonds.

Vai sporta žurnālists drīkst būt kritisks pret sportistu, kurš nav sasniedzis gaidītos rezultātus? "Ja kritika ir pamatota, ja pa ceļam ir neizdarīti mājasdarbi, tad ne tikai drīkst kritizēt, bet tā droši vien pat ir prasība."

Situācijas gan mēdz būt dažādas. Piemēram, vai mēs drīkstam kritizēt Kristapu Porziņģi, kurš spēlē Bostonas "Celtics" komandā, ar kuru viņam ir darba līgums par atalgojum, taču viņam kaut kas laukumā nesanāk?

Mazliet citādāka ir situācija, kad ir iesaistīts Latvijas valsts finansējums, kā tas ir daudziem olimpiešiem, izlašu komandām. "Ja darbs nav izdarīts, ir pieļautas kļūdas – nevis piedzīvotas neveiksmes, tad ir pienākums kritizēt." Raimonds pastāstīja konkrētu piemēru, kas aprakstīts TVNET+ publikācijā: Vai Ibrahima drīkst pārstāvēt Latviju un saņemt valsts finansējumu?

Vai sporta žurnālistiem ir jāapmeklē, piemēram, Latvijas Futbola federācijas rīkotu pasākumu, kurā ir vakariņas un alus? Vai tas traucē žurnālistam būt objektīvam un pamatoti kritizēt federāciju?

"Svarīgi atcerēties, ka attiecības ir jākopj. Neformālos pasākumos tas var nostiprināt. Tomēr žurnālistam ik pa laikam ir vērts atgādināt sportistiem, treneriem un funkcionāriem – ja būs problēmas, mēs neklusēsim," uzskata Raimonds.

"Ne visi to saprot. Brīžiem parādās uzskats, ka žurnālistam būtu jāpalīdz sporta veidam attīstīties. Nesaprot, ka tikai ar glaimiem tas nenotiks. Ir aplami domāt, ka žurnālists kļūs pielaidīgāks, ja pasākumā viņu pabaros," piebilda TVNET sporta žurnālists.

Raimonds ir absolvējis Alfrēda Kraukļa VEF basketbolu skolu. Aktīvas sporta gaitas bija skolas gados no trešās līdz 12. klasei. Raimonds ir bijis Latvijas U-16 un U-18 izlašu kandidāts, taču sapni uzvilkt sarkanbaltsarkano kreklu neizdevās piepildīt.

Ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem, Raimonds basketbolu spēlējis arī brīvajā laikā amatieru līmenī dažādās līgās. Nu jau nedaudz vairāk nekā gadu šo hobiju viņš ir noslēdzis, jo 2024. gada februārī spēles laikā salauza elkoni.

"Ieplīsa elkoņa kauliņš. Tas notika spēles situācijā. Par laimi konkrēto metienu trāpīju. Taču pēc metiena izpildīšanas bija kontakts ar pretinieku – neveiksmīgi piezemējos. Nolēmu, ka nav vairs ko māžoties," traumas gūšanas brīdi atceras Raimonds.

"Lai regulāri spēlētu kaut vai amatieru līmenī, ir regulāri jātrenējas. Līdz šim bija viens treniņš nedēļā, kas nebija nopietns – uzspēlējām, pamētājām. Brīvdienās bija spēles. To tagad esmu licis malā."

Vai nācās piedzīvot brīdi, kad bija jāizvēlas starp žurnālistikas principiem un komerciālām interesēm? Raimonds pastāstīja divus piemērus, kas saistīti ar ētiku un morāli. Pirmais ir basketbolista Jāņa Timmas gadījums.

"Zvanīt Jāņa tēvam bija emocionāli ārkārtīgi grūti. Pirmajā gadījumā, kad Jānis bija devies spēlēt Krievijā, tēvs bija atsaucīgs sarunai. Otrajā gadījumā, kad uz karstām oglēm bija ziņas par Jāņa nāvi, zvanīt tēvam bija grūti."

Savukārt otrais piemērs, kuru izcēla Raimonds, ir nevēlēšanās raidījumā "Čempionu brokastis" reklamēt azartspēļu zīmolu. "Mēs no tā esam atturējušies, lai gan sporta saturā šie zīmoli parādās, turklāt tiek reklamētas iespējas izdarīt konkrētas likmes."

Kādi ir Raimonda ieteikumi topošajiem sporta žurnālistiem? "Ir jāapzinās, ka šeit bagāts nekļūsi. Te nav Amerika, kur nesen Stīvens Entonijs Smits vienojās ar ESPN par piecu gadu līgumu un 100 miljonu ASV dolāru algu," norādīja TVNET sporta žurnālists.

"Iesaku daudz darīt, meklēt iespējas, kā šajā profesijā gūt pieredzi. Tu nevari iemācīties mest bumbu groza, ja tikai skatīsies, kā to dara Porziņģis. Ir kaut kas pašam reāli jādara šajā jomā – ar sasistiem puniem, ja kaut kas nesanāk."