"Spiesti iesaistīties formālā farsā." Organizatorus neapmierina tautas sporta atbalsta politika (1)

"Tautas sporta atbalsta politiku nevar veidot ar vienu konkursu, kuram pieteikumi tiek pieņemti marta vidū, bet rezultātu izziņošana, pretēji konkursa nolikumā minētajam, tiek novilcināta līdz vasaras saulgriežiem," atklātā vēstulē pauž rīkotāji, paužot, ka iespējamā valsts līdzfinansējuma izsludināšana sezonas vidū ir bezjēdzīga.

Valsts atbalsts tautas sporta pasākumiem ir nepieciešams, lai prasītu mazāku dalības maksu no dalībniekiem vai atsevišķām iedzīvotāju grupām dalība būtu bezmaksas, kā arī pasākumi būtu pieejamāki arī ģimenēm ar bērniem. Tādējādi pasākumos varētu piedalīties plašāks iedzīvotāju loks, kas vēlas kustēties, norāda rīkotāji.

Valsts atbalsts varētu tikt izmantots, piemēram, drošības, medicīnas, policijas "un citu lielo izmaksu pozīciju" segšanai. Par to organizatoriem būtu jāzina pirms dalībnieku reģistrēšanas uzsākšanas. Ja potenciālais valsts līdzfinansējums tiek izsludināts gada vidū, organizatoriem, domājot par cenu politiku, nav iespējams rēķināties ar valsts atbalstu, teikts vēstulē.

Kā lielu "pretimnākšanu" rīkotājiem IZM šogad izziņojusi iespēju konkursā pieteikt arī tos pasākumus, kas notikuši tekošajā gadā pirms rezultātu izsludināšanas, tomēr šī prakse vēl vairāk apliecina, ka uz valsts līdzfinansējumu tautas sportam paļauties nevar, ja par to uzzina tikai pēc pasākuma norises, uzskata rīkotāji.

IZM ierēdņi bieži kā kavēšanās iemeslu esot minējuši budžeta pieņemšanas procesu vai lielo pieteikumu skaitu, taču nozares pārstāvji to vērtē skeptiski kā "atrunāšanos" un "negribēšanu".

Viņi atsaucās uz Kultūras ministrijas pieredzi, rīkojot konkursu par 2025. un 2026.gadā plānotajiem kultūras notikumiem. Tas tika izsludināts 2024.gada novembrī, un jau līdz 19.decembrim tika paziņoti līdzfinansējuma rezultāti 46 notikumiem.

Arī Igaunijā tautas sporta rīkotājiem iespējamais valsts līdzfinansējums tiekot izziņots jau janvārī - tas apliecina, ka savlaicīga informācija ir iespējama, ja ir politiskā griba, uzskata vēstules autori, kuri mudina 2026.gada līdzfinansējuma konkursa rezultātus publiskot jau šī gada nogalē.

Rīkotājus arī neapmierina nosacījums tautas sporta līdzfinansējuma konkursā pieteikumus iesniegt tikai sporta federācijām, bet ne "faktiskajiem tautas sporta pasākumu organizatoriem", kas mēdz būt gan privāti uzņēmumi, gan biedrības.

Vēstules autori uzskata, ja valsts vēlas sadarboties ar tautas sporta organizatoriem, kas pārsvarā nav federācijas, tad būtu tikai likumsakarīgi, ka tiek veikts ārpakalpojuma iepirkums, kurā varētu piedalīties jebkurš, neatkarīgi no juridiskā statusa un fakta, vai šīs organizācijas ģenerē peļņu vai nē.

Faktiskie pasākumu organizatori kopā ar atzītajām sporta federācijām, kuras vienīgās drīkst piedalīties tautas sporta konkursā, "ir spiesti iesaistīties formālā farsā", konkursa anketās nepatiesi norādot federāciju kā pasākuma īstenotāju, teikt vēstulē. Gan IZM, gan federācijas apzinās, ka īstais organizators ir norādīts kā "sadarbības partneris", un visa konkursa dokumentācijā sniegtā informācija - tāmes, pieredze, atbalstītāji - patiesībā ir šī faktiskā organizatora darbs un nopelns, uzsvērts vēstulē.

Rīkotājus tāpat neapmierina, ka valsts līdzfinansējums šogad saglabājies iepriekšējā līmenī - 200 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Viņuprāt, šāda summa ir simboliska un norāda, ka tautas sports nav prioritāte.

Organizatori arī pārmet IZM izpratnes trūkumu par tautas sporta izmaksām, uzsverot, ka vien valsts dienestu pakalpojumi lielākos pasākumos var sasniegt simts tūkstošus eiro. Rīkotāji arī atgādina par tautas sporta ekonomisko devumu un ietekmi uz sabiedrības veselību, paužot neizpratni, kādēļ budžets ir tik neliels, ka tā administrēšanas izmaksas, iespējams, pārsniedz pašu piešķirto līdzfinansējumu.

Tautas sporta organizatori kā pozitīvus piemērus izceļ Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas starptautisko pasākumu atbalsta programmā spēj līdzfinansēt sporta notikumus līdz 300 000 eiro trīs gadu periodā, kā arī Rīgas pašvaldības pieeju, kas nodrošina ilgtermiņa līdzfinansējumu tradicionālajiem pasākumiem un regulārus konkursus mazāka mēroga iniciatīvām. Organizatori cer, ka līdzīgu pieeju nākotnē varētu pārņemt arī IZM, palielinot tautas sporta atbalsta budžetu un ieviešot kompensācijas mehānismus, piemēram, valsts dienestu pakalpojumu segšanai.

Rīkotāji pauž satraukumu par IZM īstenotā līdzfinansējuma konkursa caurspīdības trūkumu - otro gadu pēc kārtas nav publiskoti ne rezultāti, ne saņēmēji, ne vērtējumi. Viņi norāda, ka šāda prakse neveicina uzticību konkursa procesam un rada pamatu baumām par neformāliem, necaurredzamiem vērtēšanas kritērijiem, tostarp par iespējamu sodīšanu vai nevienlīdzīgu attieksmi pret atsevišķiem organizatoriem.

Viņi aicina IZM skaidri definēt visus vērtēšanas nosacījumus nolikumā un pieprasa publisku pārskatu par piešķirtajiem līdzekļiem, punktu sadalījumu, kā arī atteikumu pamatojumu.

Visbeidzot rīkotāji aicina tautas sporta politikas īstenošanu padarīt par starpministriju sadarbības iniciatīvu, iesaistot arī Veselības, Aizsardzības, Iekšlietu un Labklājības ministrijas. Viņi atgādina, ka pagājušā gada sākumā izplatītais "Tautas sporta pārstāvju manifests" tika sākotnēji uzklausīts, taču konkrēta sadarbība tā arī neizveidojās. Organizatori aicina valsti nelietderīgi netērēt līdzekļus atsevišķām kampaņām, bet apvienot resursus un izmantot esošo tautas sporta organizāciju kapacitāti un pieredzi sabiedrības fiziskās aktivitātes veicināšanā.

Tautas sporta organizatoru vēstule adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV), kā arī IZM Sporta departamenta vadītājam Aleksandram Samoilovam.