Latvijai ir jauns čempions hokejā. Faktiski jau tas pats vecais, jo arī pērn uzvarēja «Kurbads». Vienīgā atšķirība, ka pērn kurbadieši finālsēriju izvilka, zaudējot pirmās trīs spēles, šogad – uzvaras visās četrās spēlēs – 3:2 (papildlaikā), 4:1, 6:1 un 1:0. Un pelnīti par MVP tika atzīts «Kurbada» vārtsargs Uldis Čalpa. Kurš, būsim godīgi, pirms pusfināla un arī fināla tika uzskatīts par divkārtējo čempionu... vājāko posmu. Taču sestdien pirms nojaušamās pēdējās finālspēles arī es savu balsi jau atdevu par Čalpu. 1:0 – pirmā sausā uzvara viņam pēdējo triju sezonu laikā.
Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Kāpēc uzvarēja «Kurbads»
Jūs jau droši vien zināt, ka «Kurbada» saimniekam Andim Pikānam ir trīs meitas, bet nav neviena dēla. Latvijā kāds biznesmenis vai mecenāts hokeju parasti atbalsta, ja komandā spēlē viņa dēls. Tas ir tikai normāli. Pikāns Latvijas hokejā ir ekstraordināra personība – viņam visi «Kurbada» spēlētāji ir kā dēli. Viens no tiem – Uldis Čalpa varbūt mazliet tuvāks, jo ir znots.
Andis ar savām ģimenes saitēm gan publiski nelielās, bet žurnālisti tāpat visu uzzina. Rudenī kaut kad paķēru Andi uz zoba par vārtsarga lomu «Kurbadā», sak, radinieks nemaz nedrīkst slikti spēlēt.
Visu sezonu Artura Irbes skolots, Uldis «play-off» sēriju aizvadīja teicami – 9 spēles (visas!), 1,82 zaudēti vārti ik spēlē, 93,6% atvairītu metienu. Bez komentāriem.
Kaut hokeja teātra aizkulisēs uzskata, ka abi «Zemgales» vārtsargi – Reinis Petkus un Rihards Cimermanis šobrīd veido hokeja virslīgas labāko duetu. Vismaz finālsērijā Čalpam mazliet palīdzēja zemgalieši, kuru metieni tomēr nav salīdzināmi ar «Kurbada» uzbrucēju tehnisko varējumu, un palīdzēja arī «Kurbada» hokejisti, pārspējot Petku un Cimermani visdažādākajos veidos.
Salīdzinot ar «Zemgales» spēlētājiem, lielākā daļa «Kurbada» uzbrucēju ir kā no NHL ieradušies.
Kuri var uzbrukumu pabeigt pēc individuālā reida, iemetot ripu vārtos no neērtā satvēriena (Hartmanis), pēc izspēles no aizvārtes (Sprukts – Zolmanim), pēc negaidītas piespēles vārtpriekšā (Gricinskis – Zembergam), pēc aizsarga reida (Galkins), pēc aizsarga pieslēgšanās uzbrukumam, pirmajam tiekot pie atsistās ripas (J. Rēdlihs), pēc aizsarga vidēji tāla, bet laikam jau vārtsargam neredzama metiena (Gipters).
Individuālā meistarība, nūjas tehnika, pozīcijas izvēle, piespēļu kultūra - «Kurbads» bija labāks it visur. Ja vēl piemeta klāt cīņassparu, tad sāncenšiem pretspēle praktiski neiespējama.
Man, protams, simpātiska ir «Zemgales» komanda, bet... izņemot cīņassparu, jelgavniekiem citu trumpju nebija. Pirmajā mačā Rumbulā tas nostrādāja gandrīz par 100% un izskatījās, ka kādu uzvaru jau nu «Zemgale» izsitīs. Bet! Divi ātri vārti otrajā mačā (Zemberga gols – konfekte!), trīs ātri vārti trešajā spēlē, un tikai ceturtajā mačā atkal bija kaut kāds «Zemgales» niknums, bet pieredzējušais «Kurbads» būtībā kontrolēja spēles ritmu. Varbūt «Zemgalei» pietrūka jaudas, spēlējot ar trim uzbrukuma trijniekiem, bet man liekas, ka šoreiz objektīvi meistarīgākā komanda arī uzvarēja.
Bez baltkrievu leģionāra Ribčika jelgavniekiem praktiski nav uzbrucēja, kurš ripu var iemest, kur grib, nevis to tikai uzmest uz vārtiem.
Hokeja portālā eliteprospects.com ir ļoti laba faktoloģiskā informācija, kas principā parāda «Kurbada» spēku. Tagadējiem kurbadiešiem ir NHL pieredze (Sprukts -14 spēles), olimpisko spēļu pieredze (26), pasaules čempionātu pieredze (206), KHL pieredze (922) un AHL spēles (244), «Zemgalei» no tā visa gandrīz nekā – tikai piecas Ļeščova spēles KHL un Mežuļa viens mačs Šveices NLA. Lūk, jums arī skaidrojums, kāpēc fināls beidzās ar 4-0.
Irbi jau paslavēju, tas jādara arī ar Aleksandru Macijevski, kuram šī bija pirmā sezona kā galvenajam trenerim, un Mociks visu sezonu bija ļoti mierīgs. Par Renāru Princi kā treneri labus vārdus esmu dzirdējis vēl no «Rīgas 2000» laikiem. Nezinu, kuram no treneriem pieder ideja apvienot vienā uzbrucēju trijniekā Gricinski un Zembergu (savulaik pirmā maiņa Znaroka «LSPA/Rīga), kopā ar Hartmani šis trijnieks guva vairākus svarīgus vārtus: Hartmanim finālā 2+2, Zembergam 2+0, Gricinskim 1+3. Sprukta trijnieks, kurš dominēja regulārajā čempionātā, ar dziedošo hokeja profesoru Spruktu centrā, finālā pat mazliet atpalika: Sprukts 1+3, Lavrovs 1+3, Zolmanis 1+2. Nominālā pirmā maiņa Cipulis – J. Straupe – Upītis var lepoties tikai ar vienu Upīša golu.
Loģisks varētu būt «Kurbada» armijas fanu pieprasījums – visus čempionus uz Latvijas izlases treniņnometni! Bet tā nenotiks.
Pēc neoficiālas informācijas, Latvijas izlases galvenajam trenerim Bobam Hārtlijam esot interese tikai par Jāni Spruktu un Mārtiņu Cipuli. No zemgaliešiem man interesants likās aizsargs Kristaps Jākobsons.