Salīdzinot ar «Zemgales» spēlētājiem, lielākā daļa «Kurbada» uzbrucēju ir kā no NHL ieradušies.
Kuri var uzbrukumu pabeigt pēc individuālā reida, iemetot ripu vārtos no neērtā satvēriena (Hartmanis), pēc izspēles no aizvārtes (Sprukts – Zolmanim), pēc negaidītas piespēles vārtpriekšā (Gricinskis – Zembergam), pēc aizsarga reida (Galkins), pēc aizsarga pieslēgšanās uzbrukumam, pirmajam tiekot pie atsistās ripas (J. Rēdlihs), pēc aizsarga vidēji tāla, bet laikam jau vārtsargam neredzama metiena (Gipters).
Individuālā meistarība, nūjas tehnika, pozīcijas izvēle, piespēļu kultūra - «Kurbads» bija labāks it visur. Ja vēl piemeta klāt cīņassparu, tad sāncenšiem pretspēle praktiski neiespējama.
Man, protams, simpātiska ir «Zemgales» komanda, bet... izņemot cīņassparu, jelgavniekiem citu trumpju nebija. Pirmajā mačā Rumbulā tas nostrādāja gandrīz par 100% un izskatījās, ka kādu uzvaru jau nu «Zemgale» izsitīs. Bet! Divi ātri vārti otrajā mačā (Zemberga gols – konfekte!), trīs ātri vārti trešajā spēlē, un tikai ceturtajā mačā atkal bija kaut kāds «Zemgales» niknums, bet pieredzējušais «Kurbads» būtībā kontrolēja spēles ritmu. Varbūt «Zemgalei» pietrūka jaudas, spēlējot ar trim uzbrukuma trijniekiem, bet man liekas, ka šoreiz objektīvi meistarīgākā komanda arī uzvarēja.
Bez baltkrievu leģionāra Ribčika jelgavniekiem praktiski nav uzbrucēja, kurš ripu var iemest, kur grib, nevis to tikai uzmest uz vārtiem.
Hokeja portālā eliteprospects.com ir ļoti laba faktoloģiskā informācija, kas principā parāda «Kurbada» spēku. Tagadējiem kurbadiešiem ir NHL pieredze (Sprukts -14 spēles), olimpisko spēļu pieredze (26), pasaules čempionātu pieredze (206), KHL pieredze (922) un AHL spēles (244), «Zemgalei» no tā visa gandrīz nekā – tikai piecas Ļeščova spēles KHL un Mežuļa viens mačs Šveices NLA. Lūk, jums arī skaidrojums, kāpēc fināls beidzās ar 4-0.