Zviedrijas hokejisti «trillerī» pārspēj Šveici un kļūst par pasaules čempioniem

Zviedrijas izlases labā vārtus pamatlaikā iemeta Gustavs Nīkvists un Mika Zibanejads, kamēr šveiciešiem izcēlās Nino Nīderreiters un Timo Meiers.

Savukārt uzvaru «bullīšos» zviedriem nodrošināja viens no komandas līderiem Filips Fošbergs.

Neraksturīgi finālmačam svētdienas duelis sākās vētrainā un aktīvā hokejā. Jau pašā spēles sākumā iespējas atklāt rezultātus bija abām komandām - Minesotas «Wild» šveiciešu uzbrucējam Nīderreiteram neizdevās metiens, bet nākamajā uzbrukumā uz Šveices vārtiem izskrēja zviedrs Viktors Arvidsons, taču vārtsargu Leonardo Dženoni viņam pārspēt neizdevās.

Pēcāk komandas nedaudz nomierinājās, bet 12.minūtē pirmo noraidījumu mačā nopelnīja Nīderreiters. Zviedrijas valstsvienība vairākuma laikā vairākkārt apdraudēja pretinieku vārtus, tomēr Dženoni palika nepārspēts. Lai arī Šveicei mača sākums bija aktīvāks, pirmās trešdaļas otrajā pusē iniciatīva pārgāja Zviedrijas hokejistu pusē.

Tomēr tieši šveicieši bija tie, kas atklāja spēles rezultātu. Lielisku reizi pēc iemeta zviedru aizsardzības zonā veica Romands Josi, kurš ripu piespēlēja vārtu guvējam Nīderreiteram. Zviedrijas atbilde gan nebija ilgi jāgaida, jo tikai 76 sekundes vēlāk neizšķirtu panāca Nīkvists, vārtus gūstot 18.minūtē.

Jau otrās trešdaļas otrajā minūtē noraidījumu par spēli ar augsti paceltu nūju nopelnīja zviedrs Nīkvists. Šveice vairākumu arī izmantoja, kad 24.minūtē ar lielisku metienu no vairāku metru attāluma izcēlās Meiers. Pēcāk Zviedrijas valstsvienība mēģināja atspēlēties, tomēr tas vēl neizdevās, turklāt komandas nopelnīja arī pa abpusējam noraidījumam.

Tomēr perioda vidū Zviedrijas izlase strauji pārņēma iniciatīvu un pēcāk vairākas minūtes pamatīgi «raustīja» pretiniekus. Nespējot tikt līdzi, divu minūšu sodu nopelnīja šveicietis Enzo Korvi. Zviedru draudīgie uzbrukumi vainagojās panākumiem, kad 35.minūtē tālu metienu realizēja Zibanejads.

Vēl pirms pārtraukuma abas komandas atkal parūpējās par izrādi, aizvadot aktīvas divas minūtes, bet rezultāts vairs nemainījās, otrajai trešdaļai noslēdzoties ar kaujiniecisku neizšķirtu 2:2.

Trešajā trešdaļā iniciatīva piederēja Zviedrijai, tomēr lielisku sniegumu šveiciešu vārtos demonstrēja vārtsargs Dženoni, kurš vairākkārt glāba komandu no vārtu zaudējuma. Perioda viducī Šveices valstsvienība dabūja divus noraidījumus pēc kārtus, bet Zviedrijas hokejisti vairākumus izmantot nespēja, jo pretinieki veiksmīgi aizsargājās.

Noslēdzošajās minūtēs Zviedrijas valstsvienība mēģināja noslēgt cīņu arī pamatlaikā, bet 20 sekundes pirms beigām zviedriem bija iespēja izraut uzvaru, taču izgājienu pret vārtsargu neitralizēja Dženoni.

Līdz ar to abu komandu duelis turpinājās pagarinājumā, kur vienības centās spēlēt uzmanīgi un bez noraidījumiem, tāpēc bīstamu epizožu pie vārtiem bija mazāk nekā pamatlaikā. Perioda vidū izlases gan apmainījās bīstamiem uzbrukumiem - Maiera metienu atsita zviedru vārtsargs Andešs Nilsons, bet pēc tam ar Olivera Ēkmana-Lāšona raidījumu jau galā tika Dženoni.

Pēc šīm epizodēm spēle kļuva aktīvāka, tomēr ar vārtu gūšanu vienībām nesekmējās, jo vienības labi spēlēja aizsardzībā. Izcila iespēja nodrošināt titulu Šveicei bija Kevinam Fialam, kura metienu no vārtu priekšas četras minūtes pirms pagarinājuma beigām atvairīja Nilsons. Lai arī noslēdzošās minūtes aizritēja aizraujošā hokejā, vārti tā arī netika gūti, tāpēc pasaules čempionāta trofejas liktenis tika izšķirts pēcspēles metienu sērijā.

Tiesa, pēdējā sekundē zviedrs Ādams Lāšons trāpīja pa vārtu stabu.

«Bullīšos» pats pirmais izgājienu izpildīja šveicietis Svens Andrigjeto, kurš bija precīzs, bet pēc tam nākamo trāpīgo metienu izpildīja tikai Ēkmans-Lāšons, panākdams neizšķirtu 1:1. Pēc tam Šveice nebija precīza, bet uzvaru Zviedriem nodrošināja Fošbergs, jo Nīderreiters savā izgājienā nebija precīzs.

Pirms tam svētdien bronzu šajā pasaules čempionātā izcīnīja ASV, kas ar 4:1 (0:0, 1:1, 3:0) pārspēja Kanādu.

Šveices izlase pasaules čempionāta finālā spēlēja otro reizi vēsturē. Zīmīgi, ka arī 2013.gadā Šveice finālā tikās ar Zviedriju, pretinieku pārākumu atzīstot ar rezultātu 1:5.

Šveice B apakšgrupā palika ceturtā, ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu izcīnot pēdējā mačā. Cīņā par vietu pusfinālā šveicieši pārsteidzoši ar 3:2 pārspēja somus, bet pēc tam parūpējās par daudz lielāku pārsteigumu, ar tādu pašu rezultātu uzvarot Kanādu.

Šveicei pasaules čempionātos ir trīs sudraba un sešas bronzas medaļas. Iepriekšējo reizi Šveices godalgās bija pirms pieciem gadiem, kad izcīnīja sudrabu, pēc 60 gadu pārtraukuma kāpjot uz goda pjedestāla. Savu pirmo sudrabu Šveice izcīnīja 1935.gadā, bet toreiz medaļnieces tika noskaidrotas grupu turnīrā, nevis izslēgšanas spēlēs.

Zviedrijas hokeja izlase šajā čempionātā tā arī neizjuta zaudējuma rūgtumu, uzvarot visās desmit spēlēs. Apakšgrupā zviedri uzvarēja visās septiņās cīņās, vienīgi pret slovākiem maču nenoslēdzot pamatlaikā.

Savukārt ceturtdaļfinālā pērnā gada čempione Zviedrija ar 3:2 pārspēja Latviju, kas spēcīgajai pretiniecei izrādīja cienījamu pretestību, bet pēc tam tika gūta viegla uzvara 6:0 pār ASV.

Zviedrija par pasaules čempioni kronēta 11 reizes. Tāpat zviedriem pasaules čempionātos ir 17 sudraba un 16 bronzas medaļas.

Abas izlases savā starpā spēkojās arī A apakšgrupā, uzvaru ar 5:3 izcīnot zviedriem.

No ceturtdaļfinālu nepārvarējušajām komandām piekto vietu ieņēma Somija, sestā bija Krievija, septītajā pozīcijā ierindojās Čehija, bet pirmo astotnieku noslēdza Boba Hārtlija vadītā Latvija.

Aiz pirmā astotnieka sekoja Slovākija, Dānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Austrija, Baltkrievija un Dienvidkoreja. Pēdējās divas kā savu apakšgrupa vājākās komandas pameta augstāko divīziju un nākamajā gadā spēlēs pirmās divīzijas A grupā.

Baltkrievijas un Dienvidkorejas vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādu, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevadīja, bet krievus cīņā veda Iļja Vorobjovs.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.