Lai gan Latvijas olimpiešu starts Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā kopumā vērtējams kā labs, lai sekmētu augstu sasniegumu gūšanu sportā, nepieciešams domāt par iekšējās konkurences veicināšanu Latvijā, šorīt sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.
Latvijas olimpiešu startu Phjončhanā kopumā vērtē kā labu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers skaidroja, ka Phjončhanas olimpiskajās spēlēs labāko divdesmitniekā tikuši tik daudz Latvijas sportistu kā reti kad. Ņemot vērā, ka sporta veidu federācijas pirms Olimpiskajām spēlēm sportistiem bija izvirzījušas uzdevumus sacīkstēs sasniedzamajiem rezultātiem, LOK veiktā analīze liecina, ka vairākos sporta veidos un disciplīnās sportisti viņiem uzdotos mērķus ir sasnieguši, vairākiem pat parādot tādu sniegumu, ko neviens neesot gaidījis. Tikmers secināja, ka no 34 izlases sportistiem 22 bija izpildījuši savu uzdevumu.
Tāpat Latvijas Olimpiskās izlases sportistiem Phjončhanā starts izdevies krietni veiksmīgāks nekā pārējām Baltijas valstīm, secināja Tikmers. Komisijas deputāti neslēpa prieku, ka «Latvija beidzot ir priekšā Igaunijai».
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis uzsvēra, ka, pateicoties valdības un Saeimas atbalstam, bija iespēja tehniskajos sporta veidos ieguldīt papildu līdzekļus. «Jā, varētu strīdēties, vai rezultāti būtu tikpat labi, vai slikti [ja nebūtu iedibināta tehniskā programma]. Taču tehniskās programmas iedibināšana deva atbalsta punktu arī turpmākam darbam un rezultātiem, lai simtdaļas varētu deldēt, jo uz vietas neviens nestāv,» teica Vrubļevskis, paužot cerību, ka tāda programma tiks turpināta, un, tuvojoties vasaras Olimpiskajām spēlēm, tāda tiks iedibināta arī atsevišķos vasaras sporta veidos.
Vrubļevskis informēja, ka gaidāmajā LOK ģenerālasamblejā LOK vadība virzīs priekšlikumu Latvijas izlases startu Phjončhanā vērtēt kā labu.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis atklāja, ka uzreiz pēc Olimpiskajām spēlēm sākušās tikšanās ar federācijām, treneriem un sportistiem, lai, izvērtējot sasniegumus, spriestu par to, kā strādāt tālāk, nākotnē tiecoties uz rezultātu uzlabošanu.
Latvijas labāko skeletonistu treneris Dainis Dukurs atzina, ka Phjončhanā neizdevās izdarīt visu, ko gribējies, un komanda ar sasniegto nav apmierināta, tomēr «tā nebija izgāšanās».
«Izdarījām ļoti daudz, bet acīmredzot treneriem pietrūka gudrības. Atlidojot mājās, jau tapa jaunas lietas. Iekritām uz ledus kvalitāti un manu pieredzi - nebijām gatavi tādam ledum. Tādu ledu Siguldā noķērām tikai tagad, tad arī saprotot, kā pa tādu braukt,» pauda Dukurs.
Viņš izteicās, ka par rezultātiem sportisti «nešņukstēja». Iegūtās vietas komandu mobilizēja, un jau izdarīts liels darbs, kas ļaus citiem sportistiem un treneriem iedot vairāk informācijas.
«Viss bija pašu rokās, bet kaut kur kaut ko palaidām garām. Sportisti nav mašīnas, Martina kļūdas maksāja medaļu, bet tāds ir sports. Sportisti ir savākušies un domā par nākotni un attīstību. Laikam nebijām pievērsuši uzmanību tehnoloģijām, kas attīstās pasaulē.
Centāmies strādāt noteikumu rāmjos, bet varbūt tie, kas tehnikā meklē zinātnes atklājumus, ir soli priekšā,» vērtēja treneris.
Dukurs informēja, ka jau ir atklāta un iegūta viela, ko ledus sagatavošanā izmantojuši korejieši - gramā tā izmaksā 200 eiro. «Siguldā mēģināsim sagatavot tādu ledu, kas ir kā stikls. Jau ir saprasts, kā tas ledus tika sataisīts,» teica treneris, uzsverot, ka notiks sadarbība arī ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis uzsvēra, ka piesaistītie līdzekļi ļāvuši izlīdzināties ar virkni sāncenšu. Viņš pauda gandarījumu par bobslejista Oskara Melbārža četrinieka startu, ņemot vērā, ka sportisti bija piedzīvojuši nopietnas traumas, kā arī kopā startēja vien pāris mačos. «Džeki paveica varoņdarbu,» noteica Ekmanis.
Vērtējot Oskara Ķibermaņa vadītā bobsleja četrinieka startus, Ekmanis norādīja, ka, iespējams, bija pieļauta treneru kļūda. «Diemžēl mums bija traumas. Arī treneru plānošana, treniņu metodika - tur ir jāizanalizē un kaut kas jāmaina,» vērtēja Ekmanis.
Apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks (V) secināja, ka, visticamāk, tehniskās lietas sportistiem bijušas kārtībā. Viņš rosināja domāt par slidotāju iekļaušanu tehniskajā programmā.
Vērtējot Latvijas šorttrekista Roberto Puķīša iespējamo sportiskās pilsonības maiņu un to pavadošo konfliktu, Vrubļevskis norādīja, ka patlaban ir daudz pretrunīgu ziņu un esot grūti pateikt, «kas notiek Puķīša galvā».
«Vakar ar viņu tikās sporta organizāciju vadība. Izrādās, ka pamatā ir konflikts sportistam ar treneri, ka viņi nevar sadzīvot. Zinu, ka tika piesaukts arī mans uzvārds, bet mana iesaistīšanās olimpiskā cikla laikā bija, ka uzstāju uz to, ka jāievēro iepriekš noteiktie kritēriji,» pauda Vrubļevskis.
Tikmers piebilda, ka pirmdien, 26.martā, Puķītis atkal tiksies ar LOK, savukārt patlaban tiek izskatīts jautājums par menedžera un trases trenera kandidatūrām.
Komisijas loceklis, deputāts Artis Rasmanis (ZZS) gan izteicās, ka «nevajag sevi mānīt» un kopumā tika cerēts uz augstākiem sportistu sasniegumiem Phjončhanā. «Bija jauni bobi, bet rezultāts nebija labāks. Galvenais jautājums - ja turpinām tehnisko programmu, jāsaprot, kas ir tie sportisti, sporta veidi, lai kopumā piramīda sasniegtu maksimālo rezultātu,» pauda Rasmanis.
Rasmanis tāpat uzskata, ka Latvijas sporta lielākā problēma ir iekšējās konkurences trūkums.
Dukurs skaidroja, ka patlaban Latvijā trūkstot jauno censoņu - bērnu un jauniešu. «Viņu intereses ir citādāk pagriezušās, ir grūti atrast talantus,» secināja treneris.
Deputāta Vara Krūmiņa ieskatā, būtu jācīnās par ledus kvalitātes standartu ieviešanu, lai sportistiem būtu vienlīdzīgas iespējas gatavoties olimpiskajiem startiem. «Kur ir garantija, ka nākamajās Olimpiskajās spēlēs piebērs vēl citus pulverīšus un visu slieces nemaz nederēs. Ja ledum nav kvalitātes standarta, tad priekšrocības vienmēr būs mājiniekiem,» zināja teikt Krūmiņš.
Parlamentārieša Ilmāra Latkovska ieskatā, sporta nozarei ir jāattīsta sadarbība ar zinātniekiem. Vienlaikus viņš pauda sarūgtinājumu, ka sports arvien vairāk ir atkarīgs no zinātnes un citiem atklājumiem, taču vienlaikus viņš apzinās, ka arī Latvija ir «ierauta šajā spirālē». Viņaprāt, reizēm rezultātos ir nepieciešami atkritieni, lai, izvērtējot notikušo, atkal virzītos uz uzvarām.
Šādam principam piekrita Dukurs, uzsverot, ka «atsēšanās komandu ir ļoti mobilizējusi». Vienlaikus viņš atzina, ka sporta komandām nebūtu savas nebūšanas jāiznes publiskā telpā. «Mēs arī riktīgi vārījāmies, bet nevajag uzreiz iznākt ārā, jāsavārās iekšā,» teica Dukurs.
Deputāta Ivana Klementjeva (S) ieskatā, ir jāizvērtē pašu kļūdas. «Uzskatu, ka patlaban vajadzīga nevis tehnika, bet jādomā par pašu kļūdām - zaudējam pašu kļūdu dēļ,» pauda parlamentārietis, piebilstot, ka sportistiem nepieciešama arī psiholoģiskā sagatavošanās. Šādam apgalvojumam piekrita LBSF ģenerālsekretārs.
Upenieks pauda gandarījumu, ka šoreiz sporta nozarei izdevās izvairīties no diskusijām par to, ka kāds treneris aizbrauca cita vietā. Upenieka ieskatā, Latvijas izlases sportistu rezultāti bijuši labi, turklāt pozitīvi esot arī tas, ka jau pēc startiem sāk domāt, kā sniegumu uzlabot.
«Saklausīju, ka ar tehnisko pusi viss ir labi, bet ir jādomā par cilvēkiem, konkurenci. Tāpat būtiska uzmanība jāpievērš sporta un zinātnes sazobei,» secināja apakškomisijas vadītājs.