Karpinskis uzrāda lielisku rezultātu PČ telpās, taču skrējiena dalībniekus diskvalificē

Kā noprotams, diskvalifikācijas piešķirtas, jo visi skrējēji pamanījās uzkāpt no savu celiņu iekšējās līnijas.

«Diemžēl viss ir beidzies. Bez variantiem. Trīs soļi ārā no celiņa. Visu redzēju palielinātajā skatā no četrām kamerām. Laba pieredze Austrim, viņam viss vēl ir priekšā,» pēc sacensībām pauda Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

«Pietrūka pieredzes. Bet Austris pierādīja, ka ir cīnītājs. Prieks, ka Latvijā tādi jaunieši,» piebilda LVS prezidente Ineta Radeviča,

Deviņpadsmit gadus vecā Karpinska priekšsacīkšu skrējiens sākās ar pagājušā gada pasaules čempionāta stadionā trešās vietas ieguvēja Abdelaha Haruna no Kataras pāragru startu, kurš līdz ar to tika diskvalificēts un Karpinskim palika vairs tikai trīs konkurenti.

Skrējienā pēc pirmā apļa Karpinskis bija pēdējā, ceturtajā, vietā, tomēr vispirms apsteidza vienu konkurentu, bet finiša taisnē arī un izcīnīja otro vietu, kas sākotnēji garantēja vietu pusfinālā.

Skrējienā ar rezultātu 46,37 sekundes viegli uzvarēja sezonas līderis Brelons Teplins no Grenadas, kurš februāra sākumā sacensībās ASV distanci veica 44,88 sekundēs.

Savukārt Karpinskis finišēja pēc 46,97 sekundēm, sākotnēji priecājoties par pusfināla sasniegšanu.

Viņam 0,09 sekundes zaudēja Alonso Rasels no Bahamu salām, kamēr ceturtais palika jamaikietis Stīvens Geils.

Tomēr pēc vairākām minūtēm tiesneši paziņoja, ka diskvalificēti ir pilnīgi visi šī skrējiena dalībnieki.

Ja Karpinskis un Teplins nebūtu diskvalificēti, latvietim priekšsacīkstēs būtu piecpadsmitais labākais rezultāts.

Sacensību noteikumi paredzēja, ka katra skrējiena divi labākie dalībnieki, kā arī nākamo sešu labāko rezultātu īpašnieki iekļuva pusfinālā, kas notiks piektdien vēlu vakarā.

Karpinskim starp sava skrējiena pieciem dalībniekiem bija sliktākais gan šīs sezonas rezultāts, gan sliktākais personīgais rekords (47,81). Līdz ar to priekšsacīkstēs neieskaitītajā skrējienā Karpinskis personīgo rekordu būtu uzlabojis par 0,84 sekundēm.

Karpinska neieskaitītais rezultāts vairs tikai par 0,28 sekundēm atpalika no Latvijas rekorda telpās, kas kopš 2013.gada pieder Jānim Leitim. Tāpat Karpinskis būtu uzlabojis Latvijas rekordu telpās U-20 vecuma grupā, kas līdz šim piederēja tieši viņam.

Karpinskis iespēju piedalīties pasaules čempionātā ieguva pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) piedāvājuma.

Lai pasaules čempionātā telpās piedalītos tikai planētas spēcīgākie sportisti, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) noteica augstus kvalifikācijas normatīvus. Veidojot labāko sportistu sarakstus, čempionāta rīkotāji secināja, ka vairākās disciplīnas nav pietiekams normatīvu izpildījušo sportistu skaits. Līdz ar to organizatori aicināja valstis pieteikt sportistus, kuru pērn un šogad sasniegtie rezultāti ir tuvu normatīviem, LVS dalībai piesakot tāllēcēju Laumu Grīvu, trīssoļlēcēju Elviju Misānu un 800 metru skrējēju Līgu Velveri.

Tāpat sacensību noteikumi paredz, ja neviens valsts sportists nav kvalificējies čempionātam, katra valsts čempionātā var pieteikt vienu dalībnieku skriešanas disciplīnās, izņemot 800 metru distanci. LVS sākotnēji piedāvāja sacensībās piedalīties Latvijas rekordistam 3000 metru skrējienā Uģim Jocim, tomēr sportists atteicās no dalības nelielas traumas dēļ, bet kā nākamajam LVS piedāvājums tika izteikts Karpinskim, kurš dalību apstiprināja.

Sestdien pasaules čempionātā Birmingemā startēs Velvere un Misāns, bet svētdien starts paredzēts Grīvai.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionātā telpās Latvija tik kuplā skaitā tika pārstāvēta 1997.gadā Francijā.

Pirms diviem gadiem planētas meistarsacīkstēs ASV pilsētā Indianapolisā Latviju pārstāvēja tikai Velvere, kurai tagad būs otrais pasaules čempionāts telpās, kamēr Laumai Grīvai jau trešais.

Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvija pasaules čempionātos telpās ir izcīnījusi divas medaļas. Māris Bružiks 1993.gadā Toronto bija otrais trīssoļlēkšanā, bet 2008.gadā Valensijā bronzu 60 metru barjerskrējienā ieguva Staņislavs Olijars.