Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris
Iesūti ziņu!

Kas jūs 2017. gadā sportā interesējis visvairāk?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AP/LETA/TVNET

Aizskrējušas 365 dienas. 2017. gads bija piesātināts sporta notikumiem, bija par ko interesēties, kam sekot, just līdzi. TVNET, ņemot vērā statistiku, apkopojis aizgājušā gada lasītākās ziņas jeb kas sporta draugus interesējis visvairāk. Ar lielu atrāvienu visam priekšā ir boksera Maira Brieža izcīnītā uzvara Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā pārpildītajā «Arēnā Rīga». Ziņu virsrakstos visbiežāk lielāko interesi izraisa Aļonas Ostapenko, Kristapa Porziņģa un Maira Brieža vārdi, bet bijušas arī citas interesējošas tēmas. Top ziņas skaties zemāk. Lai jums veiksmīgs olimpiskais Dzeltenā Zemes Suņa gads un draudzējaties ar sportu!

 
Martins Dukurs
Martins Dukurs Foto: AP/LETA

Martins Dukurs pārraksta skeletona vēsturi

2017. gada 15. decembris, piektdiena

Skeletonists Martins Dukurs piektdien Īglsas trasē Austrijā Pasaules kausa piektajā posmā, kas vienlaicīgi bija arī Eiropas čempionāts, kļuva par sacensību uzvarētāju. Devīto reizi pēc kārtas viņš izcīnījis Eiropas čempiona titulu un 50. reizi uzvarējis kādā no Pasaules kausa posmiem.

Martins Dukurs kontinenta čempionātā nepārspēts ir jau kopš 2009./10. gada sezonas, kamēr viņa vecākais brālis Tomass Dukurs piektdien palika piektais Eiropas meistarsacīkstēs.

Divu braucienu summā Martins Dukurs līdzvērtīgā cīņā par 0,15 sekundēm apsteidza Dienvidkorejas skeletonistu Sunbinu Junu.

Jaunākais no brāļiem Dukuriem pirmo braucienu neveica ļoti tīri, bet tāpat ar rezultātu 53,15 sekundes bija ātrākais, par 0,07 sekundēm apsteidzot Junu, kurš šobrīd ir Pasaules kausa līderis.

Trešo vietu pirmajā braucienā ieņēma krievs Ņikita Tregubovs, kurš atpalika 0,16 sekundes, savukārt 0,41 sekundi zaudēja vācietis Kristofers Grotērs, bet Tomass Dukurs zaudēja 0,50 sekundes, kas tobrīd deva piekto pozīciju Pasaules kausa ieskaitē un ceturto pozīciju Eiropas čempionātā.

Ļoti lielu neveiksmi piedzīvoja krievu skeletonists Aleksandrs Tretjakovs, kura kamanas startā divreiz izleca no gropes un sportists neiekļuva starp otrā brauciena dalībniekiem.

Otrajā braucienā sportisti uzlaboja savus braucienus, tomēr vēlreiz Martins Dukurs bija 0,08 sekundes ātrāk nekā Juns un summā viņu apsteidza par 0,15 sekundēm.

Tikmēr Tregubovs atpalika par 0,49 sekundēm.

Savukārt Tomass Dukurs otrajā braucienā uzrādīja vien septīto rezultātu, noslēgumā gūstot sesto vietu Pasaules kausa posmā un piekto pozīciju Eiropas čempionātā. Viņš uzvarētājam summā zaudēja 1,14 sekundes.

Martins Dukurs Īglsas trasē uzvarēja devīto sacīksti pēc kārtas. Tāpat viņš deviņas reizes pēc kārtas tagad triumfējis Eiropas čempionātā.

Pirmo Eiropas čempiona titulu Martins Dukurs izcīnīja tieši Īglsas trasē. Brāļi Dukuri trīs reizes vēsturē izcīnījuši dubultuzvaras - 2012., 2014. un 2017.gadā, bet īpaši unikāls bija 2016.gads, kad latvieši sasniedza identisku rezultātu un abi tika pie zelta. Ar desmit zelta medaļām Latvija ir titulētākā valsts Eiropas čempionātos skeletonā.

M.Dukurs sezonas pirmajās piecās sacensībās ticis pie divām uzvarām, divām otrajām vietām un vienas sestās pozīcijas, kamēr T.Dukurs bijis visās pozīcijās no 3. līdz 6. vietai.

Pasaules kausa kopvērtējumā līderis pēc pieciem etapiem ar 1095 punktiem joprojām ir Juns, kurš šosezon uzvarējis trijos posmos, bet viņam ar 1046 punktiem seko Martins Dukurs.

Trešais ar 928 punktiem joprojām ir Tomass Dukurs, kamēr 912 punktus iekrājis piektdien ceturto vietu izcīnījušais vācietis Aksels Jungks.

Iepriekšējā sezonā Īglsas trasē M.Dukurs Pasaules kausa posmā izcīnīja uzvaru, kamēr T.Dukurs bija ceturtais, bet vēlāk materiāla pārkāpuma dēļ tika diskvalificēts.

Tikmēr dāmām pirmais brauciens piektdien sāksies plkst.15, bet otrajam starts tiks dots plkst.16.30. Pirmo braucienu tiešraidē varēs vērot Starptautiskās Bobsleja un skeletona (IBSF) «Youtube» kanālā, bet otrajam tiešraide paredzēta arī LTV7.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) novembrī krievam Aleksandram Tretjakovam atņēma 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu un uz mūžu aizliedza piedalīties Olimpiādē. Visticamāk, pēc Tretjakova diskvalifikācijas par olimpisko čempionu kļūs planētas titulētākais skeletonists M.Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim T. Dukuram tagad pienākas bronzas godalga.

Par medaļu pārdali gan jālemj Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai (IBSF), kas to vēl nav izdarījusi. IBSF piesprieda pagaidu diskvalifikācijas Tretjakovam un vēl vairākiem Krievijas skeletonistiem, taču federācijas ekspertu grupa to atcēla, līdz ar to SOK diskvalificētie atlēti turpina piedalīties Pasaules kausa posmos.

Savukārt pagājušajā nedēļā SOK jau pieņēma lēmumu diskvalificēt visu Krievijas olimpisko komandu no dalības Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, Krievijas atlēti februārī gaidāmajā Olimpiādē varēs piedalīties ar individuāliem uzaicinājumiem, bet viņiem būs liegts startēt zem savas valsts karoga, savukārt uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

Planētas titulētākajam skeletonistam M.Dukuram, ļoti iespējams, šī ir pēdējā sezona, jo iepriekš viņš izteicies, ka pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm varētu likt punktu sportista karjerai.

Pasaules kausa posmos šosezon notiks kvalificēšanās Phjončhanas spēlēm. Kvalifikācija skeletonā noslēgsies janvāra vidū pēc veiktiem septiņiem Pasaules kausa etapiem, kad Nāciju rangs četrgades nozīmīgākajam notikumam noteiks 30 dalībniekus. Vīriešiem trīs valstis varēs pieteikt pa trim dalībniekiem, sešas pa diviem, bet piecas - pa vienam.

Dāmām kvalifikācija olimpiskajām spēlēm noslēgsies janvāra vidū pēc veiktiem septiņiem Pasaules kausa posmiem, kad Nāciju rangs četrgades nozīmīgākajam notikumam noteiks 20 dalībnieces. Divas valstis varēs pieteikt pa trim dalībniecēm, četras pa divām, bet septiņas - pa vienai.

Iepriekšējā sezonā jaunākais no brāļiem M.Dukuriem atkal dominēja trasēs, astoto gadu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu, kā arī piekto reizi kļūstot par pasaules čempionu. Iepriekšējā Pasaules kausa sezonā M.Dukurs uzvarēja četros no astoņiem etapiem, tostarp Phjončhanas trasē, kamēr T.Dukuram uz goda pjedestāla izdevās tikt divas reizes, nākamo olimpisko spēļu mājvietā ieņemot trešo vietu.

T.Dukuram jūnijā Austrijā tika veikta ceļgala operācija. Pēc rehabilitācijas procesa sportists normāli trenēties atsāka septembrī, tāpēc sagatavošanās posmā viss plānotais netika paveikts. Arī viņam šī, visticamāk, ir pēdējā sezona karjerā.

Turpat Īglsas trasē šajā nedēļas nogalē par Eiropas čempionāta medaļām sacentīsies arī bobslejisti, kuriem starti būs sestdien un svētdien.

Sacensībās Īglsas trasē būs šogad pēdējās, Pasaules kausa sezonai atsākoties janvāra pirmajā nedēļā Altenbergā, Vācijā.

 
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Fotostāsts: Rio 2016 arēnas. Seši mēneši pēc olimpiskajām spēlēm

2017. gada 13. februāris, pirmdiena

Sešus mēnešus pēc 2016. Riodežaneiro olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm daļu sporta būvju vairs nevar pazīt. Lai arī pirms nozīmīgā pasākuma Rio vadība no tām solīja labumu pilsētai un tās iedzīvotājiem, realitāte ir citādāka. Mantojums pilsētai ir nolaists, izlaupīts, un vide ir degradēta.

Līdzīga aina pavērās arī pēc 2004. gada Atēnu olimpiskajām spēlēm. Arī daļa 2014. gada Soču olimpisko spēļu arēnu ir nolaistas un vairs nav lietošanas kārtībā.

Gandrīz vai nepazīstams izskatās Rio olimpisko spēļu galvenais stadions «Maracana», kuru notika atklāšanas un noslēguma ceremonija. Tur risinājās arī futbola turnīra fināls un arī 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs. Tiesa, stadions pirms šīm sacensībām tika renovēts.

 
Raksta foto
Foto: AP/Scanpix

SOK diskvalificē Krieviju no olimpiskajām spēlēm

2017. gada 5. decembris, otrdiena

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai. Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK komisija uzklausīja Denisa Osvalda ziņojumu par Krievijas sportistu dopinga provju viltošanu 2014. gada olimpiskajās spēlēs Sočos. Tāpat tika uzklausīts Semjuela Šmida vadītās komisijas izklāsts par Krievijas ietekmi valsts atbalstītas dopinga programmas īstenošanā.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome apspriedusi Šmida vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmida komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Ziņu aģentūra «Associated Press», atsaucoties uz «Gracenote Sports», vēstīja, ka Krievijai Phjončhanas olimpiskajā spēlēs prognozēta 21 medaļa, no kurām sešas zelta godalgas.

Šmida ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Šmida komisija rekomendējusi SOK padomei veikt atbilstošus pasākumus, kam jābūt pietiekami stingriem, lai efektīvi sodītu šos pārkāpumus, vienlaikus aizsargājot arī «tīro» sportistu tiesības.

Līdz ar to SOK otrdien lēma par Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju. Savukārt atsevišķi šīs valsts sportisti ar īpašiem nosacījumiem tiks uzaicināti uz Phjončhanas olimpiskajās spēlēm. Viņiem Olimpiādē būs jāpiedalās zem neitrāla karoga. Ja kāds no šiem sportistiem kļūs par čempionu, stadionā tiks atskaņota olimpiskā himna.

«Šis bijis bezprecedenta uzbrukums olimpisko spēļu un sporta integritātei. SOK padome par šīm manipulācijām ir piespriedusi proporcionālas sankcijas, vienlaikus aizstāvot «tīros» sportistus,» izteicās SOK prezidents Tomass Bahs.

«Kā bijušais sportists jūtu līdz citu valstu atlētiem, kuri ir cietuši no šīm manipulācijām. Sadarbojoties ar SOK sportistu komisiju, tagad centīsimies viņiem kompensēt brīžus, ko viņi palaida garām finišā vai uz goda pjedestāla,» pauda Bahs.

Krievijas sportistus, kuri drīkstēs startēt februārī gaidāmajās olimpiskajās spēlēs, izvēlēsies īpaša komisija, darot to ar lielu piesardzību. Tiks izvēlēti tie atlēti, kuri ir kvalificējušies Olimpiādei, kuri ir «tīri», kuri nekad nav diskvalificēti par dopinga lietošanu un nav pārkāpuši antidopinga noteikumus, kuri ir veiksmīgi izgājuši dopinga pārbaudes pirms olimpiskajām spēlēm. Tāpat šiem atlētiem būs jāiziet papildu dopinga kontrole, lai būtu pārliecība, ka viņi ir godīgi.

Krievijas atlētiem, kuri piedalīsies olimpiskajās spēlēs, uz formastērpiem būs rakstīts «Olympic athlete from Russia» (OAR).

Tāpat Phjončhanā netiks akreditēts neviens Krievijas Sporta ministrijas darbinieks, kamēr bijušajam šīs ministrijas prezidentam Vitālijam Mutko, kurš tagad ir valsts vicepremjers, un viņa kādreizējam vietniekam Jurijam Nagorniham no olimpiskajām spēlēm piespriesta mūža diskvalifikācija.

Diskvalifikācija tika piemērota arī Krievijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aleksandram Žukovam, turklāt viņam atņemts arī SOK locekļa statuss, kā arī valstij piemērots 15 miljonu dolāru (12,7 miljonu eiro) sods izmeklēšanas izmaksām un antidopinga sistēmas attīstībai.

Tikmēr Soču olimpisko spēļu orgkomitejas prezidents Dmitrijs Černišenko, kurš ir arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) prezidents, izslēgts no 2022. gada Pekinas olimpisko spēļu koordinācijas komisijas.

SOK šobrīd diskvalificējusi 25 Krievijas sportistus, kuri piedalījušies valsts atbalstītā dopinga programmā. Sākotnējais pārbaudāmo lietu skaits bija 28, bet piektdien SOK ziņoja, ka izmeklē par astoņiem gadījumiem vairāk, līdz ar to, iespējams, var sekot vēl desmit diskvalifikācijas. No 26 atzinumiem tikai daiļslidotājas Adelinas Sotņikovas lieta tikusi slēgta, bet pārējās piemērotas diskvalifikācijas.

Krievija 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs triumfēja medaļu ieskaitē, tomēr jau gadu vēlāk Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) neatkarīgas komisijas izmeklēšanā, kuru vadīja kanādiešu jurists Ričards Maklarens, tika gūts apstiprinājums, ka Krievijā bija izveidota valsts atbalstīta dopinga sistēma, kulmināciju pārkāpumos sasniedzot tieši savās mājās notikušajās olimpiskajās spēlēs, kad virknei mājinieku sportistu tika nomainītas pozitīvas dopinga proves pret «tīrām» analīzēm.

SOK olimpisko spēļu zeltu atņēma Krievijas sportistam Aleksandram Tretjakovam. Visticamāk, pēc viņa diskvalifikācijas par olimpisko čempionu kļūs Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienāksies bronzas godalga.

Tāpat zelts atņemts bobsleja divniekos un četriniekos triumfējušajam Aleksandram Zubkovam, kas pirmo vietu četrinieku sacensībās, visticamāk, ļaus iegūt Oskaram Melbārdim, kuram pēc cita krievu pilota Aleksandra Kasjanova diskvalifikācijas pienāktos bronza arī divniekos.

 
Mairis Briedis
Mairis Briedis Foto: Jānis Škapars/TVNET

Briedis atklāti par boksa aizkulisēm. Kāpēc nesveicinās, paspiežot roku?

2017. gada 11. oktobris, trešdiena

Mūziķis Dons un bokseris Mairis Briedis šobrīd ir vienīgie latvieši, kuri spēj piepildīt «Arēnas Rīga» tribīnes. Briedis soli pa solim virzās pretī savam lielajam mērķim. Oktobra sākumā viņš pārvarēja pasaules boksa Supersērijas ceturtdaļfinālu (pieveica kubieti Maiku Peresu) un janvārī gatavojas savas karjeras nozīmīgākajai cīņai. Leģendārā Muhameda Ali vārdā nosauktā turnīra pusfinālā būs jācīnās par divām čempiona jostām (WBC un WBO) ar ukraini Oleksandru Usiku. TVNET aprunājās ar Mairi un viņa treneri Sandi Kleinu, kuri atklāti pastāstīja par boksa redzamo pusi, aizkulisēm un pieskārās vairākām citām tēmām.

Satiekoties pirms intervijas, ar Sandi paspiedām rokas, bet ar Mairi sasitām dūrītes. Pastāsti lūdzu par šo.

Mairis: Varu pastāstīt ļoti īsi, tā, lai cilvēki saprastu. Tas būs rupji. Cilvēks aizgājis uz tualeti, noslaucījis dibenu un kaut kā aizšāvis garām... nenomazgājis rokas, pieskāries vēl kaut kur un pēc tam ar mani sveicinās. Tā sasveicinies ar vienu, ar otru... pēc tam es nošķaudos un pakasu degunu vai pats aizmirstu pirms ēšanas nomazgāt rokas un tie visi mikrobi ir iekļuvuši manī. Kad esmu labā formā, imunitāte ir lejā. Jebkuru bacili no pārnēsātāja kā marle varu iesūkt sevī. Var sanākt paaugstināta bīstamība, tāpēc arī nepaspiežu rokas. Tas nav saistīts ar boksu - vistīrākā higiēna, uzmanīšanās par savu veselību.

Ir jāuzmanās, jo nākamā cīņa ir pēc salīdzinoša neilga laika. Janvārī. Kāds šobrīd ir kaujas plāns, cik saprotu, brauksiet uz ārzemēm, jo Latvijas rudenīgajos laikapstākļos grūti sagatavoties.

Mairis: Jā, dzīvot šeit ir forši, patīkami, bet profesionālajam sportam šie divi mēneši ir drēgni. Kā man treneris saka, ir divi varianti - vai nu tu norūdīsies, vai saslimsi. Riskēt mēs nevaram, jo uz kārts likta pārāk liela likme. Šajā periodā sāksies arī gripas epidēmijas.

Sandis: Likme ir divas čempiona jostas. Kaut kas tāds Latvijas vēsturē ir pirmo reizi. Nevaram atļauties riskēt. Lēmumu pieņemt ir grūti, jo mums ir ģimenes. Nav tik vienkārši aizbraukt uz diviem mēnešiem. Visiem ir bērni, ģimenes. Grūts lēmums, bet Mairim saku: uz ko mēs ejam... Ja mēs paliekam Latvijā, procents vinnēt Usiku būs stipri mazāks. Savukārt, ja aizbrauksim, ir iespēja viņu uzvarēt. Ir ļoti daudzas lietas, kuras šeit zālē nevar izdarīt.

Vai treniņnometnes vieta nebūtu jāpielāgo nākamās cīņas vietai, domājot par laika apstākļiem?

Sandis: Pagaidām gan vēl nezinām, kur cīņa notiks. Bet, ja tā būs Eiropā, tad pāris stundu laika starpība neko nespēlē. Vienalga pēdējā nedēļā lidojam uz vietu, kurā cīņa notiks. Ukrainā vai kaut kur citur. Neviens vēl nezina, kur tas varētu notikt. Pēdējo nedēļu visa komanda dzīvojam tur, kur būs cīņa. Ja gadījumā būs Amerikā, tad nometni rīkosim tur, nevis Eiropā.

Kad varētu būt zināma nākamās cīņas norises vieta?

Mairis: Līdz šā mēneša beigām. Mums - jo ātrāk, jo labāk.

Mairi, kāda ir tevis paša vēlme? Tā noteikti būtu «Arēna Rīga».

Mairis: Protams, tas būtu fantastiski. Cik saprotu, cīņa ar Usiku notiks 13. janvārī. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet tad ir mana dzimšanas diena (smaida).

Iepriekš bija izskanējis, ka cīņa varētu notikt 20. janvārī. Tad tomēr būs ātrāk.

Mairis: Jā, arēnā tajā laikā ir rezervēts hokejs. Šobrīd mēs peldam, jo nezinām vietu. Uz to datumu daudz kas var mainīties.

Sandis: Lēmums tiks pieņemts pēc Murata Gasijeva un Kšištofa Vlodarčika cīņas (21. oktobris, - aut.). Tad arī redzēsim.

Neliela intervija ar TVnet. SMS Credit sporta centrs. #tvnet #interview #boxing

A post shared by Mairis Briedis (@mairisbriedis) on

Nākamais Maira pretinieks ir Oleksandrs Usiks. Viņš ir viens no tiem bokseriem, kas savas karjeras laikā vēl nav zaudējis. Tāpat kā Mairis. Kā, Sandi, viņu raksturo?

Sandis: Labs atlēts gan augumā, gan pēc miesasbūves, ar garām rokām, neērts, boksē kreisajā stājā. Viņš ir ar ātrām kājām un ir olimpiskais čempions. Pasaules čempions amatieru un profesionālajā boksā - WBO čempions. Īsts profesionālis. Uzskatu, ka šajā turnīrā visi bokseri ir profesionāļi. Viņa stiprās puses ir ātras kājas un izdara daudz sitienu, bet jebkuram bokserim ir kļūdas. Visiem ir vājās vietas, un tās mēs skatīsimies, un uz tām mēģināsim strādāt, likt akcentu. Viņš skatās mūsu cīņas, bet arī mēs skatīsimies viņa cīņas. Peress divus gadus nebija cīnījies, nebija ko redzēt. Viņa pēdējā cīņa bija ar Povetkinu, kur bija ātri nokritis, līdz ar to neko nevarēja redzēt. Tad cīņa šajā gadā, kas bija 20 sekunžu gara, un vēl pirms tam, ja nemaldos, cīnījās 2014. gadā. No Peresa nezinājām, ko gaidīt - cik viņš būs labs, kāds viņš būs. Ar Usiku viss ir skaidrs - viņš boksē, dara to aktīvi, aizvadot gadā pa divām vai trijām cīņām. Visas šīs cīņas ir pieejamas internetā.

Cita starpā gan Mairis, gan Usiks ir cīnījies ar Marko Huku.

Sandis: Jā, bet Marko Huks nav rādītājs. Usikam esmu sekojis līdzi no pirmās dienas. Ne tikai Usikam, bet esmu sekojis līdzi visiem bokseriem. Jau sen Mairim teicu, ka viņš var boksēt ar Usiku, bet tad nebija tādas iespējas, viņam nebija tik daudz cīņu. Tagad viņš ir pieredzējušāks, vairāk motivēts, jo cīņa būs par divām jostām. Tajā pašā laikā arī mēs esam motivēti. Daudzi runā, ka Usikam būs viegla cīņa, bet tā tas nav. Domāju, ka arī pats Usiks nedomā, ka būs viegla cīņa, viņš gatavosies nopietnāk kā jebkad. Mairi viņš noteikti novērtē.

Mairis: Arī mēs cīņai gatavosimies nopietnāk nekā jebkad.

Preses konferencē pēc cīņas ar Peresu, Mairi, tev ārvalstu žurnālists uzdeva jautājumu, vai tev ir kāds vēstījums Usikam. Teici, ka ne. Visas karjeras laikā asus komentārus par pretinieku neesi paudis, ja vien to nav darījis oponents. Kāpēc tā, tāds tu esi?

Mairis: Ir tāds teiciens: nesaki hop, pirms neesi pārlēcis. Mēs netaisām šovu, taisām cīņu. Iespējams, tas ir mīnuss no finansiālās puses, jo, ja esi populārāks, skaļāks, tad esi pieprasītāks. Bet esam tur, kur esam - pasaules čempioni. Boksa Supersērijā esam pusfinālā. Vārdi nav vajadzīgi, viss notiek pats par sevi. Dod Dievs, ka aizkļūsim līdz finālam. Visu mēs darām ar šīm rokām (rāda dūres).

Turnīrā ir samērā mazs laika sprīdis starp cīņām. Kuras ir galvenās lietas, kuras šajā laikā būs jāpaveic?

Sandis: Plāns mums ir, tikai pret katru pretinieku tas mazliet mainās. Viss notiek pēc kārtas - pirmajā nedēļā darām vienu, otrajā vēl kaut ko. Protams, treniņnometnē ārzemēs daudzas lietas varēsim izdarīt labāk, nekā atrodoties šeit. Būsim katru dienu kopā no rīta līdz vakaram. Šāda nometne mums vēl nav bijusi. Kopumā tas būs drausmīgi liels ieguldīts darbs. Psiholoģiski tam iziet cauri būs grūtāk, bet pašai cīņai pienesums būs simtreiz lielāks. Visu varēsim paveikt daudz reižu labāk.

Jūs viegli sadzīvojat? Kā jau Sandis minēja, tagad jums būs garš posms jāpavada kopā.

Mairis: Mēs ejam uz mērķi, un gribi vai negribi ir jāsadzīvo. Tāpat kā armijā. Ar ģimeni viss tika pārrunāts. Mums visiem tas ir pārbaudījums. Tā kā ejam uz mērķi, ir kaut kas jāupurē šajā dzīvē, attiecībās. Galvenais, lai būtu ģimenes atbalsts. Ja tā nebūtu, būtu psiholoģiskie pārdzīvojumi. Visiem jābūt spēcīgiem. Tas būs vesels stāsts, par to, kā mēs gatavosimies šai cīņai un kas tiks ieguldīts. Augļus redzēsim Supersērijas pusfinālā.

Sandis: Tajā brīdī par to nedomā. Tā kā Mairis saka - ir režīms kā armijā. Strādājam no rīta un vakarā, pa dienu ir atpūta. Brīvdienās var uzspēlēt basketbolu vai ko citu, bet atkal tā ir aktīvā atpūta. Nebūs nekādu blakuslietu, kas var izsist no režīma. Trenējoties Latvijā, kur esam kopā ar ģimenēm, ir grūtāk.

Šovasar, lai padarītu interesantāku treniņu rutīnu, pastrādāji kopā ar Kristapu Porziņģi. Tas tika darīts reklāmas nolūkos vai tomēr varēji arī no viņa kaut ko pamācīties? No kuras puses nāca iniciatīva? Redzējām Mairi klāt «Arēnā Rīga» vienā no Latvijas basketbola izlases spēlēm gatavošanās ciklā Eiropas čempionātam.

Mairis: Personīgi pazīstami mēs nebijām. Kristaps jau sen mīl boksu un pats šo to imitē, viņš gribēja to pamēģināt tīri no profesionālā viedokļa. Pirmās dienas bija diezgan aukstas, jo nebijām pazīstami, bet beigās pat izveidojās draudzīgas attiecības. Daudzi draugi man parādījās pēc sparingiem ringā. Arī ar treneri Sandi mēs pirmo reizi iepazināmies ringā. Tomēr boksējot izveidojas tā dzirkstele (smejas). Bet Kristapam es ļāvu pa sevi pasist, un bija priecīgs, ka nesitu pretī. Viņš ir talantīgs, visu informāciju ātri uzsūc, labi koordinēts, ar spēcīgu sirdi. Viņš vēl ir jauns un daudz ko vēl pieredzēs, kas viņu rūdīs.

Visi slavē Kristapa darba ētiku. Kā tu to vērtē?

Mairis: Viņam ir liela komanda. Uzskatu, ka lielu darbu iegulda brāļi, neļaujot noiet no pareizā ceļa. Pie tādas slavas un finansējuma, kāds ir viņam, ātri var aiziet pa kreisi. Viņš ir malacis. Arī viņa komanda strādā pilnvērtīgi. Kristapam ir lieli mērķi, ambīcijas. Grib lielākus bicepsus, tādēļ katru treniņu taisa vingrinājumus (smejas). Viss ir no viņa paša atkarīgs.

Porziņģis bauda slavu, bet kā ir ar tevi, Mairi, vai tu vari brīvi pārvietoties pa Rīgas ielām? Kristaps iepriekš bija teicis, ka viņš nemaz nevar vienkārši pastaigāt pa Ņujorku.

Mairis: Man galvenais ir sasniegumi sportā. Protams, cilvēkiem nekad neatsaku nofotografēties. Pat tad, kad braucām šūt uzaci, neatteicu. Uzņemt bildi prasa divas sekundes. Kristaps sava auguma dēļ ir pamanāms, viņš nevar saliekties divās daļās un pazust. Latvijā ir mierīgāk, bet Amerikā viņam uzmanība ir daudz lielāka. Tas saistīts ar mentalitāti. Latvieši ir atturīgāki, mierīgāki, varbūt arī kautrīgāki. Bet arēnā cilvēki atver visas čakras.

Pirms došanās uz interviju kolēģis man redakcijā parādīja bildi, kurā Mairis redzams kopā ar Usiku. Tas bija Usika selfijs. Saki, kādas ir jūsu attiecības?

Mairis: Tas bija pirms cīņas ar Durodolu [2016. gada 14. maijs]. Mums nav nekādu attiecību. Viņš vienkārši pienāca, nobildējās un es neatteicu. To jau es minēju pirms tam.

Kāpēc viņš vispār bija klāt?

Mairis: Lai paskatītos cīņu klātienē. Televizorā ir viens, bet klātienē pavisam kas cits. Brīnos, ka viņš tik ilgi glabāja to bildi un nevienam nerādīja.

Ir cilvēki, kas saka, ka Usiks ir jūsu cīņas favorīts. Vai uz papīra viņš, jūsuprāt, ir favorīts?

Sandis: To vairāk saka bukmeikeri, likmju licēji. Ir grūti favorītu noteikt. Šajā Supersērijā ir grūti to pateikt, viņi visi ir stipri. Katrs no bokseriem ir savādāks, savā veidā ļoti stipri. Tāpat arī Mairis. Uz papīra it kā ir uzlikts, ka cīņā Mairis būs kā otrais numurs. Ir daudzi faktori, tāpēc pateikt kaut ko pirms cīņas nav iespējams.

Kas ir jūsu griesti? Sandi, teici, ka tev kā trenerim jāaug līdzi Mairim. Mairi, vai boksā vispār ir tādi griesti?

Mairis: Domāju, ka tādu griestu cilvēkam nav. Mēs vēl nezinām savus griestus. Ar katru cīņu uzzinām kaut ko jaunu, eksperimentējam ar sevi, savu ķermeni. Tam nav robežu, bet ir domās, galvā. Kā cilvēks uz padsmit minūtēm var aizturēt elpu? Liekas, ka minūti vai divas var knapi izturēt, bet, ja iet uz mērķi, to var izdarīt.

Noslēgumā. Ko jums novēlēt? Skaidrs, ka sportistam tā ir laba veselība...

Mairis: Tas arī ir pats galvenais. Jābūt labai veselībai un gribasspēkam.

 
Zemgus Girgenosns
Zemgus Girgenosns Foto: AFP/SCANPIX

Bufalo vairs nav Girgensona pilsēta

2017. gada 25. janvāris, trešdiena

Lielākajām ļaužu masām neinteresē, cik pēdējā spēlē vārtus guva Aleksandrs Ovečkins vai cik veiksmīgu spēli vārtos aizvadījis Kerijs Praiss. Pieceļoties no rītiem, vienīgais, kas cilvēkus uzrunā no pārokeāna hokeja līgām, ir Zemgus Girgensona sniegums: gūti vārti - malacis, spēle tukšā - nekāds. Kur gan pazudis Girgensons, kurš pirms divām sezonām sakrāja 30 rezultativitātes punktus un bija viena no Bufalo jaunajām zvaigznēm?

Pirms diviem gadiem, kad Bufalo «Sabres» klubā notika revīzija ar plānu par franšīzes atgriešanu konkurētspējīgu komandu sarakstā, pārmaiņas gaidīja arī Girgensonu. Uzbrucēja loma komandā mainījās, un uzticības līmenis no jaunā trenera Dena Bailsmas puses neauga. Laukumā Zemgus vienmēr ir vietā, kur viņam vajag būt. Neizdomā nekādas avantūras ar pārdrošu rīcību kādā no spēles epizodēm, nepelna soda minūtes un nekādā citā veidā nebojā spēles kopbildi. Hokejists nespēj pielāgoties trenera sistēmai, bet viņš nav vienīgais upuris. Iepriekšējo sezonu vienam no komandas līderiem Taileram Enisam ar punktu ražu arī nesekmējās.

Sezonas pirmajās 13 spēlēs Eniss bija sakrājis tikai 2 (1+1) punktus, kamēr pagājušajā sezonā, Bailsmam debitējot pie komandas stūres, 23 spēlēs kanādiešu uzbrucējs guva 11 (3+8) punktus un nopelnīja negatīvu lietderības koeficientu -9. Abi hokejisti savu talantu ir apliecinājuši iepriekšējās sezonās, tomēr pie Bailsmas sistēmas uzbrucēji nevar pierast. Komandas izpildītais sniegums laukumā dažbrīd nav skatāms, jo treneris ir strikts pret saviem padotajiem, nekādas atkāpes no spēles uzdevuma nedrīkst pieļaut. Spēlētāju instinkti no sistēmas «kur man vajag būt» pāriet uz «kur man treneris lika būt». Dažiem hokejistiem tas sagādā grūtības, pāriet no instinktīvām darbībām uz strukturizētu uzdevumu izpildi. «Sabres» komandai vajadzētu vairāk slidot un domāt pēc tam, nevis otrādi.

Zemgus Girgensons 46 regulārās sezonas spēlēs ir guvis piecus vārtus, atdevis sešas rezultatīvas piespēles un nopelnījis negatīvu lietderības koeficientu -3. Ar 11 gūtiem punktiem latviešu hokejists dala desmitā rezultatīvākā komandas spēlētāja vietu.

Līdz šā gada 7. janvārim Girgensons mājas spēļu arēnā nebija guvis vārtus 57 spēles pēc kārtas.

Veiksmi Girgensons nedaudz atguva, satiekoties ar pagājušā gada Ņujorkas labāko sportistu Kristapu Porziņgi, nākamajā dienā latviešu uzbrucējs «Madison Square Garden» arēnā atzīmējās ar vieniem gūtiem vārtiem.

Cilvēki cits no cita spēj uzņemt lielu enerģiju, hokeja laukumā šis sadarbības aspekts ir ļoti nozīmīgs, spēle izdodas tik veiksmīga, cik sekmīga ir kopējā valoda ar maiņas partneriem. Izpētot Girgensona pēdējo desmit spēļu maiņas biedrus, var secināt, ka komanda vēl joprojām taustās pēc rezultātu nesošiem uzbrucēju trijniekiem. Parasti komandās rezultātu gaida no pirmajām divām maiņām, kamēr līderiem tiek dota atelpa. «Sabres» maiņu sadalījums ir gana raibs, gandrīz uz katru spēli uzbrucēju trijnieki atšķiras no iepriekšējā mačā iespēlētajiem.

Desmit spēlēs Girgensonam ir mainījušies astoņi maiņas partneri, lielākā daļa šāda veida virknējumu nes īslaicīgu rezultātu, atkarībā kāds katram hokejistam ir meistarības līmenis. Tajā pašā laikā nevar izslēgt komandas bagātīgo lazaretes sarakstu, traumēto spēlētāju dēļ nepieciešams meklēt plāksterus, kas īstermiņā [līdz hokejists atgriežas sastāvā] spētu palīdzēt komandai. Traumas šajā sezonā guvuši arī komandas līderi: Džeks Aikels, Raiens O'Railijs un Evanders Keins. Visi spēlētāji gan paspējuši atveseļoties, bet pēc šiem spēlētājiem nāk jauni papildinājumi traumēto sarakstam. Galu galā galvenais mērķis pārbūves procesa rezultātā ir izveidot komandu, kas gadu laikā spētu aizcīnīties līdz Stenlija kausam. Visas darbības, kas ved uz pārbūves procesa takas, atduras pie jēdziena īslaicīgs.

Denam Bailsmam rit otrā sezona no piecām kontraktā noteiktajām, tomēr komandas sniegums iet kā pa kalniem, lai gan līgas kopvērtējumā izmaiņas var notikt pēc katras spēles.

Pašlaik «Sabres» ar 47 gūtiem punktiem 48 spēlēs ieņem 26. vietu līgas kopvērtējumā, tikai trīs punkti komandu šķir no 18. vietas. Pirms divām sezonām, kad divas līgas pastarītes meklēja jaunu galveno treneri, Bufalo «Sabres» un Toronto «Maple Leafs» numur viens kandidāts bija Maiks Bebkoks. Kanādiešu speciālists priekšroku deva vēsturiskajam «kļavu lapu» klubam. Bebkoka vadītā «Maple Leafs» līgas tabulā ieņem 12. vietu, sakrājusi par četriem punktiem vairāk nekā «Sabres», vienu spēli rezervē un izteiksmīgāku sniegumu laukumā.

Toronto vienība balstās uz jaunajiem un perspektīvajiem prospektiem, bet Bailsmas vadītā komanda par savu spēlētāju sastāvu nevar sūdzēties.

Pagājušā gada ievadā spēcīgu maiņu veidoja Girgensona, Aikela un Reinharta trijnieks, uzbrucēji laukumā saprata viens otru no pusvārda un nesa ieguldījumu rezultāta veidošanā. Neizskatās, ka trenerim plānos ir atgriezt dinamisko trio; kamēr Bailsma uztaustīs pareizo pieeju pārbūves ceļa būvniecībai, tikmēr var paiet arī pieci gadi.

Latviešu hokejists noliedz, ka viņa sniegumu iespaidotu nemitīgā maiņa, no centra uzbrucēja posteņa uz malējo, tomēr spēlētājs nevar sniegt maksimālu ieguldījumu, ja katru maču no viņa prasa citu spēli.

«Sabres» komandai ir spēcīgs sastāvs - divi talantīgi uzbrucēji Džeks Aikels un Sems Reinharts, Kanādas izlases centra uzbrucējs Raiens O'Railijs, rezultatīvākais komandas spēlētājs Kails Okposo, traumu izārstējušais Tailers Eniss, jautrās dzīves piekritējs Evanders Keins. Kopā sanāk seši spēlētāji, kuri spēles ātruma, ripas izveicīguma un citu komponentu ziņā ir priekšā Girgensonam.

Pirms divām sezonām Zemgus bija komandas līderis, bet tad priekšā nebija tāda kalibra hokejistu. Tagad uzbrucējs vairs nav starp top sešiem komandas spēlētājiem.

Teda Nolana vadībā Girgensons kļuva par Bufalo jauno zvaigzni, tomēr cik ātri uzlēca, tikpat ātri arī norietēja. Latviešu hokejistam bija paveicies kļūt par augsta mēroga zvaigzni, piedalīšanās NHL «Zvaigžņu spēlē» tikai cēla uzbrucēja tēlu. Ziemeļamerikas medijos un forumos klejo viedokļi, kā izvērsīsies Girgensona nākotne. No visiem apspriestajiem, izsijāti divi reālākie - maiņa uz citu komandu vai kluba meklējumi pēc sezonas.

Maiņas darījumus komandas var veikt līdz 28. februārim, izskanējušas runas, ka Girgensons varētu tik aizmainīts uz Otavas «Senators» komandu. Tāpat tiek locīts jaunizveidotās «Las Vegas» komandas nosaukums.

Pēc sezonas beigām «Las Vegas» no katras NHL komandas varēs izvēlēties vienu hokejistu, tādējādi izveidojot sastāvu no 30 spēlētājiem. Noteikumi paredz, ka katra komanda varēs aizsargāt septiņus uzbrucējus, trīs aizsargus un vienu vārtsargu. Jaunas vēsmas Girgensona karjerā ienestu tikai pozitīvu rezultātu, kas zina, varbūt pēc sezonām latviešu uzbrucējs atgriezīsies uz 30 punktu takas.

 
Pasaules boksa supersērijas izveidotājs Kalle Zauerlands
Pasaules boksa supersērijas izveidotājs Kalle Zauerlands Foto: Zane Bitere/LETA

Galvenais organizators: Brieža un Peresa cīņas uzvarētājs būs miljonārs

2017. gada 29. septembris, piektdiena

Mairis Briedis sestdien «Arēnā Rīga» spēkosies pret Īrijā dzīvojošo Kubas cīkstoni Maiku Peresu. Latvijas labākais bokseris centīsies aizstāvēt Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu, vienlaikus cīnoties par uzvaru ceturtdaļfinālā vēsturē vēl nebijušā turnīrā, kam trofeja nodēvēta leģendārā Muhameda Ali vārdā. Šīs pasaules boksa supersērijas galvenais organizators un idejas autors Kalle Zauerlands intervijā portālam TVNET neslēpa, ka dueļa uzvarētājs nopelnīs vairāk naudas nekā līdz šim visas karjeras laikā.

Pasaules boksa supersērija tiek organizēta divās kategorijās - pirmā smagā svara un supervidējā. Sacensību dalībnieki cīnās pēc izslēgšanas metodes principa. Briedis un Peress spēkosies pirmā smagā svara kategorijas (līdz 90,7 kilogramiem) ceturtdaļfinālā. Uzvarētājs iekļūs pusfinālā, kur pretī stāsies ukrainis Oleksandrs Usiks.

Pirmā smagā svara kategorijas bokseri cīnīsies par Pasaules Boksa padomes (WBC), Pasaules Boksa organizācijas (WBO), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un Pasaules Boksa asociācijas (WBA) čempionu jostām, jo visi to īpašnieki piedalās šajā turnīrā. Ar to šis turnīrs ir īpašs, jo tajā piedalās labākie no labākajiem. Četri no astoņiem bokseriem šovasar varēja izvēlēties sev pretinieku. Šāda iespēja bija arī Briedim, kurš nolēma cīnīties pret Peresu.

Ja skatāmies pasaules kartē, Latvija ir maza valsts. Ko jūs zināt par mūsu zemi, atskaitot labāko bokseri Mairi Briedi?

Patiesībā zinu visai daudz, jo man Londonā ir vairāki draugi no Latvijas. Viņi šeit pavada vasaras. Esmu dzirdējis, ka šeit ir lieliskas pludmales, Pats gan neesmu šeit bijis pie jūras, bet man ļoti patīk Vecrīga. Reputācija ir ļoti laba, daudzi šeit brauc atvaļinājumos. Latvija ir ļoti draudzīga valsts.

Patīkami, ka cīņa notiks Rīgā. Kas bija galvenie argumenti pasākumu rīkot šeit, nevis kaut kur citur?

Bokss ir varoņu sports. Cīkstoņu karjera sākas ar vēlmi kļūt par pasaules čempionu. Četri tādi bokseri piedalās šajā turnīrā pirmā smagā svara kategorijā. To ņēmām vērā, kad lēmām par cīņu norises vietām. Finansiālā ziņā Īrija būtu interesanta opcija, tomēr vairāk skatījāmies, kāds ir līdzjutēju atbalsts. Redzot, cik daudz fanu juta līdzi Mairim cīņā par pasaules čempionu titulu Vācijā pret Marko Huku, tapa pilnībā skaidrs - viņš ir nacionālais varonis. Ceru, ka šī cīņa popularizēs boksu. Latvijā sports ir ļoti augstā līmenī. Domāju, ka Mairis vēl vairākas paaudzes iedvesmos savus tautiešus. Cilvēki velk rokās cimdus, jo grib līdzināties kādam elkam. Šis noteikti būs lielākais cīņas sportu notikums Latvijā. Cīņas uzvarētājs nopelnīs vairāk nekā visas karjeras laikā.

Kā nonācāt pie idejas sapulcināt vairākus bokserus un rīkot turnīru?

Pirms pāris gadiem organizējām «Super Six World Boxing Classic» turnīru. Daudziem tas ļoti patika, bet arī raisīja daudz pārdomu. Turnīrs bija izdevies, taču risinājās pārāk ilgi - divarpus gadus. Kopā ar partneriem Ņujorkā bijām «Guns N' Roses» koncertā. Iedzēruši pāris alus, spriedām - mums vajag kaut ko vairāk paveikt boksā. Daudz domājām, kā padarīt turnīru labāku un lai tas nebūtu tikai vienreizējs pasākums. Līdz ar to piegājām šai lietai ar skatu no trim pusēm - televīzijas, mārketinga un sporta. Izveidojām tādu kā 3D redzējumu, nevis vienpusēju. Tas raisīja daudz diskusiju un šķita neiespējami, tomēr nonācām pie kopsaucēja.

Boksā ir daudz dažādu organizāciju, tādējādi ir daudz dažādu pasaules čempionu jostu. Līdz ar to reizēm nav skaidrs, kurš ir īstais pasaules čempions - labākais bokseris attiecīgajā kategorijā. Pēc dažiem vai vairākiem gadiem šāds turnīra formāts varētu pastāvēt visās svara kategorijās?

Ar šo turnīru necenšamies aizstāt esošos pasaules čempionu titulus vai nozagt promouteriem bokserus. Rīkojot šo supersēriju, sadarbojāmies ar deviņiem dažādiem promouteriem. Bieži tiek pausts uzskats, ka turnīru nebūs iespējams noorganizēt, jo boksā ir pārāk sarežģīta politika. Bet tas strādā. Mēs šo lietu [daudzās jostas] cenšamies vienkāršot. Tuvākajos 10 gadus nebūs iespējams šādu supersērijas turnīru rīkot pilnīgi visās svara kategorijās. Tomēr piecu gadu laikā varētu skaitu palielināt līdz piecām kategorijām. Necenšamies nokost pārāk lielu kumosu no ābola. Mums jāpieturas pie sava principa - labākie pret labākajiem. Pirmajā smagajā svarā tas noteikti ir izdevies. Ejam soli pa solim uz priekšu, nedrīkstam neko sasteigt.

Turnīra galvenā trofeja ir nosaukta leģendārā boksera Muhameda Ali vārdā. Kā to panācāt?

Es personīgi esmu liels Mārvina Haglera fans, bet mūsdienās daudzi viņu vairs neatceras. Manuprāt, viņš ir viens no visu laiku labākajiem atlētiem profesionālajā sportā. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Izskatījām arī citus variantus - Lenoksu Lūisu, Maiku Taisonu un citus. Tomēr Muhameds Ali ir visu laiku labākais šajā sporta veidā.

Līdzīgi kā Maikls Džordans basketbolā...

Domāju, pat vēl vairāk. Džordans ir labs piemērs, daudz dzirdēts salīdzinājums - līdzīgi kā Pele futbolā. Ali atpazītu uz ielām visā pasaulē, vienalga kurā pilsētā - Rīgā vai Losandželosā. Viņš ir pats labākais vēstnieks, kāds var būt. Tas bija grūts process, lai trofeju nosauktu Ali vārdā. Pārrunas sākās pirms trim gadiem, kad viņš vēl bija dzīvs. Ļoti svarīgi, ka guvām viņa ģimenes svētību šim turnīram. Trofejas autors ir itālis Silvio Gacaniga, kurš veidoja dizainu arī Pasaules kausam futbolā. Mums šī trofeja ir simboliska. Mēs ticam, ka tā ir visu laiku lielākā balva, kas uzvarētājam dos apstiprinājumu, ka viņš pasaulē ir labākais - kāds bija Ali.

Šajā turnīrā, ņemot kopā abas svara kategorijas, balvu fonds ir 50 miljoni ASV dolāru. Kā šī summa tiks sadalīta?

Tas ir budžets, kas ietver vēl dažas citas izmaksas. Šī summa nav tikai naudas balvām. Bet varu teikt, ka sestdienas cīņas uzvarētājs būs miljonārs. Boksā bieži notiek cīņa nevis par balvu, bet par lielāku maku - reizēm tas ir oficiāli, reizēm ne. Proti, jau pirms cīņas ir zināms honorārs, kādu saņems katrs bokseris, neatkarīgi no rezultāta. Liela, liela, liela atšķirība šajā ziņā būs sestdien, jo uzvarētājs saņems divreiz vairāk nekā zaudētājs. Negribu atklāt cīkstoņa vārdu, bet man bija smieklīgs atgadījums. Runājām, vēlējos noslēgt ar viņu līgumu uz šo turnīru. Viņš vaicāja: kas tas par bonusu miljona apmērā? Es teicu: tu vari dabūt miljonu, ja uzvarēsi. Viņš atbildēja - zini, par miljonu es būtu gatavs nogalināt [smejas]. Bokss ir ļoti labi atalgots sporta veids. Mēs visi zinām, ka Floids Meivezers nesen par vienu cīņu nopelnīja vairāk nekā 200 miljonus dolāru, tomēr tas ir pavisam cits līmenis. Taču šajā gadījumā, runājot par sestdienas dueli, cīņa būs par naudu, kas mainīs šo cīkstoņu dzīvi. Tas būs ļoti interesants psiholoģiskais aspekts.

[Precīzu naudas balvu summu nedrīkst atklāt, taču sestdien gaidāmās cīņas uzvarētājs varētu saņemt aptuveni miljonu, zaudētājs pusi miljona, visa turnīra uzvarētājs pirmajā smagajā svarā 7-8 miljonus, savukārt supervidējā svara kategorijā pat vēl vairāk - aut.].

Ja Briedis sestdien uzvarēs, ir pamats cerēt, ka pusfināla cīņa pret Usiku varētu notikt Rīgā?

Labs jautājums. Cīņas organizēšana bijusi veiksmīga, jo arēna ir izpārdota. Domāju, izredzes ir labas.

Jau nedaudz pieskārāmies tam, ka šovasar notika Floida Meivezera duelis pret jauktās cīņas mākslas zvaigzni Konoru Makgregoru. Abi nopelnīja lielu naudu. Jūsuprāt, tas vairāk bija šovs vai tomēr īsta cīņa?

Vai es to uztvēru nopietni? Jā, protams. Es katru cīņu uztveru nopietni. Tomēr, manuprāt, uzvarētājs bija skaidrs pirms cīņas. Tā bija kā jauka un interesanta filma, bet jau ar iepriekš paredzamām beigām. Vienīgais jautājums, kurā raundā tā beigsies? Tas bija ļoti gudrs biznesa darījums. Redzēju «Instagram» bildi, kur Meivezers mājās sienu izdekorējis ar Makgregora portretu. Smieklīgi, vai tiešām viņi pirms tam viens otru ienīda? Nebūtu par to tik pārliecināts [smejas]. Lielbritānijā cīņu noskatījās 1,5 miljoni, ASV 4,5 miljoni. Cilvēki bija ļoti ieinteresēti, lai neteiktu vairāk. Vai tas nāca par labu sportam? Patiesībā cīņa daudzmaz bija skatāma, kaut arī pretinieki nebija spēkos līdzīgi. Vai bija ļoti interesanta cīņa no boksa skatupunkta? Visnotaļ ne. Labi, ka Makgregors necentās cīnīties kā bokseris, radot neprašas priekšstatu. Viņš cīnījās tā, it kā būtu būrī. Turklāt viņš lika Meivezeram krietni nopūlēties. Vēl svarīgāk, šāds pretinieks viņam nekad nebija stājies pretī. Brīžiem likās, ka viņš nesaprot, kas notiek, - Makgregors vicināja dūres kā datorspēlē. Viņam izdevās daži sitieni, taču tie gan bija kā kukaiņa trieciens pret braucošas mašīnas stiklu - neefektīvi. Tā bija laba izklaide, nevis laba boksa cīņa.

Esat dzimis Vācijā, bet audzis Londonā. Strādājat arī futbolā. Pastāstiet nedaudz par sevi...

Mans tēvs ir vācietis, bet māte zviedriete, taču būtībā esmu brits, jo uzaugu Londonā. Tēva ietekmē boksā esmu bijis gandrīz visu mūžu. Man šobrīd ir 40 gadi, no tiem 38 esmu saistīts ar boksu. Būdams vēl mazs puika, brīvdienas pavadīju kopā ar bokseriem. Šīs sporta veids riņķo manās asinīs. Esmu strādājis arī futbolā, pārstāvējis premjerlīgas spēlētājus, darbojies pie transfēriem. Esmu pārstāvējis arī Brazīlijas futbola izlasi, strādājot pie pasaules tūres - rīkoju Vemblija stadiona atklāšanas spēli. Tas bija ļoti īpašs posms. Esmu strādājis pie Anglijas Futbola asociācijas (FA) kausa televīziju tiesību pārdošanas Eiropas valstīm. Joprojām strādāju futbolā pie transfēriem un televīzijas tiesībām, tā nopelnu lielāko daļu naudas. Boksā lieliski pavadu laiku, un šis turnīrs man ir liels izaicinājums.

Ko jums novēlēt?

Vēlos, lai turnīrā būtu labas cīņas un turpinātu celties sportiskais līmenis. Ja tiek ieguldīts maksimāli labs darbs, turnīrā piedaloties pašiem labākajiem, tad jebkurā sporta veidā izgāšanās nav iespējama, bet izdošanās ir garantēta. Nevaru vien sagaidīt sestdienu...

 
Raksta foto
Foto: AP/AFP/SCANPIX

Visi Latvijas hokejisti, kuri spēlējuši NHL. 21!

2017. gada 27. februāris, pirmdiena

Vai zini, cik un kuri Latvijas hokejisti spēlējuši Nacionālās hokeja līgas (NHL) čempionātā? Vismaz vienu spēli pasaules spēcīgākajā līgā aizvadījuši 21 Latvijas hokejists. Visveiksmīgākā karjera NHL izvērsusies leģendārajam aizsargam Sandim Ozoliņam, kurš 1995./1996. gada sezonā Kolorādo «Avalanche» sastāvā kļuva par Stenlija kausa ieguvēju. Lūk, visi Latvijas pārstāvji NHL.
Sandis Ozoliņš

Sandis Ozoliņš NHL regulārajā čempionātā aizvadījis 875 mačus, kuros izcēlies ar 167 vārtu guvumiem un 397 rezultatīvām piespēlēm. Viņš piedalījies arī 137 Stenlija kausa izcīņas spēles, gūstot 23 vārtus, un veicis 67 piespēles partneriem.

1996. gadā viņš kopā ar Kolorādo «Avalanche» kā pirmais un vienīgais latviešu hokejists izcīnīja Stenlija kausu, NHL karjeras laikā septiņas reizes piedalījies Visu zvaigžņu spēlē.

Spēlējot NHL, Ozoliņš bija vislabāk atalgotais Latvijas sportists.

NHL pārstāvējis:

  • Sanhosē «Sharks»
  • Kolorādo «Avalanche»
  • Karolīnas «Hurricanes»
  • Floridas «Panthers»
  • Anaheimas «Ducks»
  • Ņujorkas «Rangers»
Artūrs Irbe

Artūrs Irbe ir viens no visu laiku Latvijas labākajiem vārtsargiem. NHL viņš aizvadīja 568 spēles regulārajā čempionātā, kurās izcīnīja 218 uzvaras, vidēji savos vārtos ielaida 2,83 ripas, atvairot 89,9% pretinieku metienus.

Stenlija kausa izcīņā Irbe piedalījās 51 mačā, kuros savām komandām palīdzēja gūt 23 uzvaras. Vidēji spēlē viņš ielaida 2,86 ripas, atvairot 90,0% sāncenšu raidījumu.

1999. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē Irbe kļuva par pirmo vārtsargu, kurš Visu zvaigžņu spēlē guvis rezultativitātes punktu (piespēle).

Irbes karjeras augstākais panākums - ar Karolīnas «Hurricanes», kad 2001./2002. gada sezonā viņa pārstāvētais klubs negaidīti iekļuva Stenlija kausa izcīņas finālā.

NHL pārstāvējis:

  • Sanhosē «Sharks»
  • Dalasas «Stars»
  • Vankūveras «Canucks»
  • Karolīnas «Hurricanes»
Sergejs Žoltoks

Sergejs Žoltoks NHL regulārajā čempionātā piedalījās 588 spēlēs, kurās guva 111 vārtus un veica 147 rezultatīvas piespēles partneriem. Stenlija kausa izcīņā viņa kontā 45 mači, kuros atzīmējās ar četriem precīziem metieniem un 14 rezultatīvām piespēlēm.

NHL Žoltoks spēlēja 10 sezonas.

1992. gada NHL draftā Žoltoku Bostonas «Bruins» izraudzījās ar kopējo 55. kārtas numuru trešajā drafta izvēles kārtā. «Bruins» sastāvā uzbrucējs debitēja 1993. gada 8. aprīlī. Savus pirmos vārtus NHL hokejists guva 18. novembra spēlē pret Sanhosē «Sharks» vārtos stāvošo Artūru Irbi. 2003. gada janvārī Žoltoks bija Minesotas «Wild» komandas kapteinis.

Žoltoks mira 2004. gada 3. novembrī Minskā, Baltkrievijā, kad Baltkrievijas hokeja līgas ietvaros savā starpā tikās Žoltoka pārstāvētā HK «Rīga 2000» un Minskas «Dinamo». Žoltoks, dodoties uz rezervistu soliņu, nokrita un tika nogādāts slimnīcā, kur nomira.

NHL pārstāvējis:

  • Našvilas «Predators»
  • Minesotas «Wild»
  • Edmontonas «Oilers»
  • Otavas «Senators»
  • Monreālas «Canadiens»
  • Bostonas «Bruins»
Kārlis Skrastiņš

Kārlis Skrastiņš ir viens no visu laiku labākajiem Latvijas aizsargiem. NHL regulārajā čempionātā viņš aizvadīja 832 spēles, kurās guva 32 vārtus un veica 104 rezultatīvas piespēles. Stenlija kausa izcīņā Skrastiņam 20 mačos trīs rezultatīvas piespēles.

Skrastiņš bija viens no labākajiem NHL aizsargiem - tiešo pienākumu veicējiem, rūpējoties par savu vārtu drošību. Viņu dēvēja par Dzelzs vīru.

Vairākus gadus Skrastiņam piederēja NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem. Viņš pēc kārtas bija aizvadījis 495 spēles, tobrīd labojot Tima Hortona 1968. gadā uzstādīto rekordu.

Skrastiņš gāja bojā 37 gadu vecumā Jaroslavļas aviokatastrofā.

NHL pārstāvējis:

  • Našvilas «Predators»
  • Kolorādo «Avalanche»
  • Floridas «Panthers»
  • Dalasas «Stars»
Raitis Ivanāns

Raitis Ivanāns NHL bija tā sauktais hokeja policists. Lai arī Ivanāns pasaules spēcīgākajā līgā spēlēja uzbrucēja pozīcijā, viņš ar rezultativitāti izcēlās reti. Tiesa, arī spēles laiks viņam nebija liels.

Kopumā NHL regulārajā čempionātā Ivanāns piedalījies 282 spēlēs, kurās guvis 12 vārtus, veicis sešas rezultatīvas piespēles un nopelnījis 569 soda minūtes. Stenlija kausa izcīņā laukumā viņš izgājis vienā mačā.

2006. gada 12. oktobrī viņš kļuva par astoto Latvijas hokejistu, kas guvis vārtus NHL (spēlē pret Dalasas «Stars»).

NHL pārstāvējis:

  • Monreālas «Canadiens»
  • Losandželosas «Kings»
  • Kalgari «Flames»
Kaspars Daugaviņš

Kaspars Daugaviņš NHL regulārajā čempionātā piedalījās 91 spēlē, kurās guva 6 vārtus un izpildīja 9 rezultatīvas piespēles partneriem. Viņš laukumā devās arī septiņos Stenlija kausa izcīņas mačos, taču ar rezultativitāti nav atzīmējies.

2006. gada NHL draftā uzbrucēju draftēja Otavas «Senators» 3. kārtā ar kopējo 91. numuru.

2011. gada 31. oktobrī Daugaviņš guva savus pirmos vārtus «Senators» sastāvā NHL karjerā.

Bostonas «Bruins» sastāvā Daugaviņam izdevās sasniegt Stenlija kausa finālu, tajā gan ar 2-4 viņa pārstāvētā komanda piekāpās Čikāgas «Blackhawks» vienībai. Daugaviņš laukumā devās pirmajās četrās finālsērijas spēlēs.

NHL pārstāvējis:

  • Otavas «Senators»
  • Bostonas «Bruins»
Herberts Vasiļjevs

Herberts Vasiļjevs NHL regulārajā čempionātā aizvadīja 51 maču, kuros izcēlās ar astoņiem vārtu guvumiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm.

1998. gada vasarā Vasiļjevs noslēdza līgumu ar Floridas «Panthers», kuras sastāvā 1999. gada 9. aprīlī piedzīvoja arī savu debiju NHL.

Vasiļjevs kļuva vien par otro Latvijas hokejistu pēc Pētera Skudras, kas spēlējis NHL, iepriekš netiekot izvēlēts līgas draftā.

NHL pārstāvējis:

  • Floridas «Panthers»
  • Atlantas «Thrashers»
  • Vankūveras «Canucks»
Grigorijs Panteļejevs

Uzbrucējs Grigorijs Panteļejevs NHL regulārajā čempionātā piedalījies 54 spēlēs, kurās guvis astoņus vārtus un izpildījis sešas rezultatīvas piespēles

Panteļejevu 6. kārtā ar kopējo 136. numuru 1992. gadā izvēlējās Bostonas «Bruins».

NHL pārstāvējis:

  • Bostonas «Bruins»
  • Ņujorkas «Islanders»
Ronalds Ķēniņš

Uzbrucējs Ronalds Ķēniņš savā NHL karjerā piedalījies 38 regulārās sezonas spēlēs, kurās guvis četrus vārtus, veicis astoņas rezultatīvas piespēles. Stenlija kausa izcīņā viņam piecos mačos vieni vārti un viena rezultatīva piespēle.

2013. gada jūlija nogalē Ķēniņš noslēdza līgumu ar NHL klubu Vankūveras «Canucks», taču nākamo sezonu vēl aizvadīja Šveices augstākās līgas komandā Cīrihes «Lions».

2015. gada 30. janvārī Ķēniņš tika izsaukts uz NHL, 31. janvāra spēlē pret Bufalo «Sabres» aizvadot savu debiju NHL. Tā arī bija pirmā reize kopš 2011. gada 29. novembra, kad NHL laukumā spēli aizvadīja divi latvieši, «Sabres» rindās spēlējot Zemgum Girgensonam. Divas dienas vēlāk mačā pret Minesotas «Wild» Ķēniņš pārspēja Devanu Dubniku, gūstot arī savus pirmos vārtus NHL. Sezonas turpinājumā «Canucks» rindās Ķēniņš 30 spēlēs guva 12 rezultativitātes punktus.

NHL pārstāvējis:

  • Vankūveras «Canucks»
Oskars Bārtulis

Aizsargs Oskars Bārtulis NHL čempionātā piedalījies 66 regulārā turnīra mačos, kuros guvis vienus vārtus un veicis astoņas rezultatīvas piespēles. Stenlija kausa izcīņā Bārtulis laukumā devies septiņās spēlēs, bet pie rezultativitātes punktiem nav ticis.

2005. gada NHL draftā viņu ar kopējo 91. numuru izvēlējās Filadelfijas «Flyers». 2006. gada 23. septembrī Bārtulis parakstīja trīs gadu līgumu.

2009. gada 12. novembrī Bārtulis debitēja NHL. Pusgadu vēlāk Bārtulis guva savus pirmos vārtus NHL. Viņš kļuva par trešo latviešu hokejistu, kas spēlējis NHL finālsērijā.

2009. gada 31. decembrī Bārtulis piedalījās NHL «Winter Classic» mačā, kurā viņa pārstāvētā Filadelfijas «Flyers» ar 1:2 papildlaikā piekāpās Bostonas «Bruins». Viņš kļuva par pirmo latvieti, kas piedalījies NHL «Ziemas klasikā».

NHL pārstāvējis:

  • Filadelfijas «Flyers»
Helmuts Balderis

Helmuts Balderis ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem. Viņš ir pirmais latvietis, kas piedalījies NHL mačā. Balderis kļuvis par vecāko draftēto hokejistu NHL (36 gadi) un vecāko hokejistu, kurš guvis pirmos vārtus NHL (37 gadi).

NHL viņš debitēja 1989. gada 5. oktobrī. 1989./1990. gada sezonā spēlēja Minesotas «North Stars».

Izcilais uzbrucējs NHL piedalījās 26 spēlēs, kurās guva trīs vārtus un izpildīja sešas rezultatīvas piespēles.

1997./1998. gada sezonā Balderi uzņēma Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) slavas zālē.

NHL pārstāvējis:

  • Minesotas «North Stars»
Mārtiņš Karsums

Uzbrucējs Mārtiņš Karsums NHL čempionātā nospēlēja 24 mačus, kuros guva vienus vārtus (iemeta leģendārajam Martinam Brodēram) un atzīmējās ar piecām rezultatīvām piespēlēm. Stenlija kausa izcīņā viņam neizdevās piedalīties.

2004. gada NHL draftā viņu izraudzījās Bostonas «Bruins» ar kopējo 64. numuru. 2006. gada 22. martā Karsums parakstīja trīs gadu līgumu ar šo klubu, taču spēlēja tā fārmklubā - Amerikas hokeja līgas (AHL) klubā Providences «Bruins».

2008. gada 14. decembrī viņš debitēja NHL «Bruins» sastāvā. 2009. gada 10. janvārī Karsums aizvadīja savu otro spēli «Bruins» rindās, atzīmējoties ar vienu rezultatīvu piespēli, kā arī pozitīvu lietderības koeficientu +1.

Vēlāk viņš pievienojās Tampabejas «Lightning», kuras sastāvā neizdevās nostiprināties, lai turpinātu savu karjeru pasaules spēcīgākajā līgā.

NHL pārstāvējis:

  • Bostonas «Bruins»
  • Tampabejas «Lightning»
Pēteris Skudra

Vārtsargs Pēteris Skudra NHL aizvadīja sešas sezonas. Regulārajā čempionātā viņš piedalījās 147 spēlēs, kurās vidēji savos vārtos ielaida 2,22 ripas, atvairot 90,0% pretinieku metienu. Stenlija kausa izcīņā Skudra vārtus sargājis trijās spēlēs.

1997. gada 25. septembrī Skudra noslēdza līgumu ar Pitsburgas «Penguins», tā rindās 1997. gada 5. novembrī debitējot NHL. 1997./1998. gada sezonā «Penguins» sastāvā Skudra aizvadīja 17 spēles. Pitsburgā viņš spēlēja līdz 2000. gada vasarai, kad pārcēlās uz Bufalo «Sabres» vienību.

Sezonas gaitā «Sabres» vārtsargu izlika neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Tiesības uz Skudru pārņēma Bostonas «Bruins», kuras rindās vārtsargs aizvadīja atlikušo sezonu, taču 2001./2002. un 2002./2003. gada sezonas Skudra aizvadīja Vankūveras «Canucks» sastāvā.

NHL pārstāvējis:

  • Pitsburgas «Penguins»
  • Bufalo «Sabres»
  • Bostonas «Bruins»
  • Vankūveras «Canucks»
Jānis Sprukts

Centra uzbrucējs Jānis Sprukts NHL laukumā devies 14 mačos. Viņš pasaules spēcīgākajā līgā izcēlies ar vienu vārtu guvumu un divām rezultatīvām piespēlēm.

2000. gada NHL draftā Spruktu izvēlējās Floridas «Panthers» astotajā kārtā ar kopējo 234. numuru.

2006./2007. gada sezonā viņš aizvadīja 13 spēles «Panthers» sastāvā NHL (pirmā spēle 2006. gada 20. oktobrī pret Filadelfijas «Flyers»). Viņš kļuva par 14. latvieti, kas jebkad spēlējis NHL. 2007. gada 6. aprīlī mačā pret Tampabejas «Lightning» Sprukts guva savus pirmos vārtus NHL, un kļuva par devīto latvieti, kam tas izdevies.

NHL pārstāvējis:

  • Floridas «Panthers»
Kaspars Astašenko

Uzbrucējs Kaspars Astašenko, kas spēlējis arī aizsarga pozīcijā, NHL čempionātā piedalījies 23 spēlēs, kurās viņa rēķinā viens vārtu guvums un divas rezultatīvas piespēles. Astašenko nedisciplinētība viņam neļāva nostiprināties NHL.

1999. gadā viņu NHL drafta piektajā kārtā ar kopējo 127. numuru izraudzījās Tampabejas «Lightning» komanda. Debiju pasaules spēcīgākajā līgā viņš piedzīvoja 2000. gada 26. martā.

2012. gada 20. novembrī Astašenko mira.

NHL pārstāvējis:

  • Tampabejas «Lightning»
Artūrs Kulda

Aizsargs Artūrs Kulda NHL aizvadījis 15 mačus, kuros nopelnījis divus rezultativitātes punktus par piespēli.

2006. gadā NHL draftā vecāko no brāļiem Kuldām septītajā kārtā ar kopējo 200. numuru izraudzījās Atlantas «Thrashers» komanda.

2010. gada 13. februārī Kulda debitēja «Thrashers» sastāvā. Jau otrajā spēlē viņš guva rezultativitātes punktu, rezultatīvi asistēdams trešo vārtu guvumā pret Čikāgas «Blackhawks». Nākamajā sezonā Kulda «Thrashers» rindās aizvadīja divas spēles, taču 2011./2012. gada sezonā, franšīzei pārceļoties uz Vinipegu, Kulda aizvadīja deviņas spēles arī Vinipegas «Jets» rindās.

NHL pārstāvējis:

  • Atlantas «Thrashers»
  • Vinipegas «Jets»
Viktors Ignatjevs

Aizsargs Viktors Ignatjevs NHL regulārajā turnīrā piedalījies 11 mačos, kuros atdevis vienu rezultatīvu piespēli. Stenlija kausā viņš laukumā devās vienā spēlē.

1992. gada NHL draftā viņu izvēlējās Sanhosē «Sharks» 11. kārtā ar kopējo 243. numuru.

1998. gada 10. oktobrī Ignatjevs debitēja NHL kluba Pitsburgas «Penguins» sastāvā, šīs komandas rindās piedaloties 12 mačos.

NHL pārstāvējis:

  • Pitsburgas «Penguins»
Harijs Vītoliņš

Uzbrucējs Harijs Vītoliņš NHL aizvadīja astoņus mačus, kuros pie rezultativitātes punktiem netika, bet nopelnīja četras soda minūtes.

Interesanti, ka Vītoliņš NHL draftēts divas reizes. 1988. gadā viņu devītajā kārtā ar kopējo 188. numuru izraudzījās Monreālas «Canadiens». Piecus gadus vēlāk latvieti devītajā kārtā ar 228. numuru savā paspārnē ņēma Vinipegas «Jets», kuras sastāvā 1993. gada 6. oktobrī Vītoliņš debitēja NHL.

NHL pārstāvējis:

  • Vinipegas «Jets»
Aleksandrs Kerčs

Uzbrucējs Aleksandrs Kerčs NHL piedalījās piecās spēlēs, kurās rezultativitātes punktus nenopelnīja, bet atzīmējies ar divām soda minūtēm.

1993. gada NHL draftā viņu ar kopējo 60. numuru izvēlējās Edmontonas «Oilers» komanda, kuras rindās viņš arī aizvadīja piecas spēles. NHL viņš debitēja 1993. gada 29. oktobrī.

NHL pārstāvējis:

  • Edmontonas «Oilers»
Kristers Gudļevskis

Vārtsargs Kristers Gudļevskis līdz šim NHL regulārajā čempionātā piedalījies trijos mačos - pa vienai spēlei sezonā. Debiju viņš piedzīvoja 2013./2014. gada sezonā pret Kolumbusas «Blue Jackets», palīdzot savai komandai izcīnīt uzvaru ar 3:2. Turklāt viņš tika nosaukts par spēles spožāko zvaigzni.

Divos mačos Gudļevskis laukumā devies arī Stenlija kausa izcīņā, kurā vidēji savos vārtos ielaidis 3,02 ripas, atvairot 90,0% pretinieku mestās ripas.

Gudļevski 2013. gada NHL draftā Tampabejas «Lightning» izraudzījās piektajā kārtā ar kopējo 124. kārtas numuru. Viņš kļuva par 29. Latvijas hokejistu un vienīgi otro vārtsargu pēc Artūra Irbes, kas ticis izvēlēts NHL draftā.

Gudļevskis ir pirmais vārtsargs pasaulē, kas vienas sezonas laikā spēlējis ECHL, AHL, NHL un olimpiskajās spēlēs.

NHL pārstāvējis:

  • Tampabejas «Lightning»
Zemgus Girgensons

Zemgus Girgensons šobrīd (27. februāris) ir vienīgais aktīvais Latvijas pārstāvis NHL. Līdz šim viņš piedalījies vairāk nekā 250 spēlēs. Girgensons guvis 36 vārtus un veicis 48 rezultatīvas piespēles partneriem. Iepriekšējās trijās sezonās latvieša pārstāvētā Bufalo «Sabres» izslēgšanas mačiem jeb Stenlija kausa izcīņai nespēja kvalificēties.

Girgensonu 2012. gada NHL draftā Bufalo «Sabres» izraudzījās ar kopējo 14. kārtas numuru pirmajā drafta izvēles kārtā. Viņš kļuvis par ar visaugstāko numuru draftēto latviešu hokejistu NHL vēsturē.

Pirmos vārtus Latvijas uzbrucējs NHL guva 2013. gada 3. oktobrī. 2012./2013. gada sezonā Girgensons tika atzīts par «Sabres» kluba visprogresējušāko spēlētāju.

Debijas spēli NHL Girgensons aizvadīja 2013. gada 3. oktobrī. Tobrīd viņš bija nepilnu divdesmit gadu vecs. Girgensons kļuva arī par visu laiku jaunāko Latvijas hokejistu, kas spēlējis NHL.

Girgensons bija 2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēles dalībnieks un līdzjutēju balsojumā visvairāk balsis saņēmušais hokejists.

NHL pārstāv:

  • Bufalo «Sabres»
 
Aļona Ostapenko
Aļona Ostapenko Foto: AP/LETA

Ostapenko varonīgi atspēlējas un pārspēj pasaules pirmo raketi

2017. gada 28. septembris, ceturtdiena

Latvijas labākā tenisiste Aļona Ostapenko ceturtdien varonīgi atspēlējās un pārspēja planētas pirmo raketi Garvinji Mugurusu no Spānijas, sasniedzot Ķīnā notiekošā Uhaņas WTA «Premier» sērijas turnīra pusfinālu.

Ostapenko zaudēja pirmo setu ar rezultātu 1-6, pēc tam uzvarēja otro ar 6-3, bet trešajā setā atspēlējās no 0-2 un guva uzvaru ar 6-3. Latvijas tenisistei šī ir jau astotā uzvara pēc kārtas.

Par iekļūšanu Uhaņas turnīra pusfinālā Ostapenko nopelnījusi jau 350 WTA ranga punktus. Piektdien sacensību nākamajā cīņā viņa mērosies spēkiem ar pasaules ranga 37.vietas īpašnieci Ešliju Bārtiju no Austrālijas, kura savā ceturtdaļfināla mačā ar 4-6, 7-6 (7:3), 7-6 (7:2) negaidīti uzvarēja planētas ceturto raketi Karolīnu Plīškovu no Čehijas.

Zīmīgi, ka Ostapenko savas karjeras laikā vēl nebija tikusies ar kādu no pasaules ranga pirmā trijnieka spēlētājām. Tādējādi viņa ar pirmo piegājienu spējusi pieveikt planētas pirmo raketi.

Nākamajā nedēļā Ostapenko būs vismaz pasaules ranga astotajā vietā, savukārt uzvara šajā turnīrā Latvijas tenisistei ļautu sasniegt pat pasaules ranga pirmo piecnieku.

No Latvijas tenisistiem pasaules pirmo raketi iepriekš bija spējis uzvarēt tikai Ernests Gulbis, kurš 2010.gadā pārspēja leģendāro šveicieti Rodžeru Federeru.

Mačs sākās ar līdzvērtīgu cīņu, tomēr pēc pirmajiem geimiem Mugurusa pārņēma iniciatīvu. Spānijas tenisiste ļoti veiksmīgi «atgrieza» Ostapenko servi, kas viņai ļāva lauzt Latvijas pārstāves servi trešajā, piektajā un septītajā geimā, uzvarot pirmo setu ar graujošo 6-1. Pirmajā setā Ostapenko neieguva nevienu breikbumbu.

Otrajā setā spēle jau ieguva citādu ritējumu, jo pirmajā geimā Ostapenko ieguva savas pirmās breikbumbas spēlē, tiekot uzreiz pie trim un izmantojot pirmo no tām. Tiesa, jau nākamajā geimā Mugurusa breiku atspēlēja, taču sekojošajā geimā Latvijas tenisiste vēlreiz lauza spēcīgās spānietes servi un pēc tam izvirzījās vadībā ar 3-1.

Ostapenko bija uzlabojusi savu servi, turklāt piektajā geimā viņa pēc grūtām izspēlēm ieguva kopumā trīs breikbumbas, tomēr nevienu no tām viņai neizdevās izmantot. Tikmēr Mugurusa bija atguvusi ritmu un sestajā geimā, laužot pretinieces servi, panāca izlīdzinājumu 3-3. Lai arī Spānijas sportiste bija šķietami atkal pārņēmusi iniciatīvu, cīņas turpinājums tik un tā bija spraigs, un Ostapenko nākamajā geimā atguva viena breika pārsvaru.

Tas jau Ostapenko ļāva justies pārliecinošāk par savu sniegumu. Grūtā cīņā nosargājot savu servi, jo Mugurusa tika pie divām breikbumbām, Latvijas tenisiste devītajā geimā skatāmā cīņā vēlreiz ieguva breiku un otro setu uzvarēja ar 6-3.

Tādējādi šā mača liktenis tika izšķirts trešajā - izšķirošajā - setā, ko Ostapenko iesāka neveiksmīgi, jo Mugurusa lauza viņas servi. Pēcāk spāniete izvirzījās vadībā ar 2-0, tomēr turpinājumā Latvijas tenisiste nebija apturama - viņa divas reizes lauza sāncenses servi un izvirzījās vadībā ar 4-2.

Mugurusa tā arī nespēja rast pretargumentus Ostapenko spēlei, jo Latvijas pirmā rakete uzvarēja arī nākamajos divos geimos. Līdz ar to viņa šo maču noslēdza ar sešiem uzvarētiem geimiem pēc kārtas.

Abu spēlētāju mačs Uhaņā beidzās krietni pāri pusnaktij pēc vietējā laika.

Zīmīgi, ka Ostapenko šosezon WTA tūrē ir visvairāk trīs setu mačus aizvadījusī tenisiste, turklāt šādos gadījumos izdevies izcīnīt 19 uzvaras, bet piedzīvoti 7 zaudējumi.

Pasaules ranga desmitā rakete Ostapenko aizvada ļoti veiksmīgu posmu, jo uzvarējusi astoņās spēlēs pēc kārtas, aizvadītajā nedēļā triumfējot Seulas WTA «International» sērijas turnīrā un tiekot pie sava otrā titula karjerā. Šī ir otrā garākā uzvaru sērija viņas profesionālajā karjerā. Tāpat Latvijas tenisiste praktiski nodrošinājusi sev dalību WTA sezonas noslēguma turnīrā «WTA Finals», kas oktobra beigās notiks Singapūrā.

Ostapenko veiksmīgais sniegums šajā turnīrā un visu sīvāko konkurenšu neveiksmes pirmajās divās kārtās ļāvušas viņai tikpat kā garantēt ceļazīmi uz «WTA Finals» sacensībām.

Tikmēr Mugurusa trešo nedēļu ir planētas ranga līderes godā, galvgalī izvirzoties pēc ASV atklātā čempionāta, kurā viņa zaudēja jau astotdaļfinālā, taču, pateicoties konkurentu neveiksmēm, pirmo reizi karjerā spēja sasniegt tādus augstumus.

Pēc Plīškovas zaudējuma ceturtdaļfinālā spāniete pasaules ranga pirmajā vietā būs arī nākamajā nedēļā.

Šā gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja Ostapenko, kā arī šīs sezonas Vimbldonas čempionātā triumfējusī Mugurusa savā starpā līdz šim bija spēlējušas divas reizes, divus gadus pēc kārtas tiekoties Romas WTA «Premier» turnīrā. Pērn spāniete trešās kārtas cīņā bija labāka ar 6-1, 6-4, bet šogad otrajā kārtā Mugurusa izcīnīja uzvaru trīs setu mačā ar 2-6, 6-2, 6-1. Tobrīd spāniete bija ranga septītā rakete, bet Ostapenko atradās 50.pozīcijā.

Mugurusas kontā ir divi «Grand Slam» tituli, jo pērn viņa uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā, šogad «French Open» čempiones godu atdodot Ostapenko, bet jūlijā 23 gadus vecā spāniete palika nepārspēta Vimbldonas čempionātā, kurā 2015.gadā zaudēja finālspēlē.

Savā karjerā Mugurusa izcīnījusi piecus WTA turnīru uzvarētājas titulus, šosezon paliekot nepārspēta arī Sinsinati WTA «Premier» turnīrā, kamēr Ostapenko ir divi šādi tituli un abi gūti šosezon.

Mugurusa aizvadītajā nedēļā tika līdz Tokijas WTA «Premier» turnīra pusfinālam, un šīs sacensības viņai bija pirmās kā ranga līderei. Uhaņā viņa pērn startēja neveiksmīgi, zaudējot jau pirmajā spēlē.

Vasarā Mugursa nespēja aizstāvēt pērn izcīnīto Francijas atklātā čempionāta uzvarētājas godu, tāpēc izslīdēja ārpus pasaules ranga labāko desmitnieka, taču tikai trīs mēnešus vēlāk viņa kļuva par planētas pirmo raketi.

Jaunākajā pasaules rangā Ostapenko šonedēļ saglabājusi desmito vietu, kamēr sezonas griezumā viņa ir augstajā septītajā pozīcijā. Pozīciju zemāk sezonas rangā ir britu tenisiste Džoanna Konta, bet devītajā vietā esošā francūziete Kristīna Mladenoviča, kas pēdējā laikā spēlē ļoti nesekmīgi, nopelnījusi jau par 1000 punktiem mazāk.

Ostapenko otrdien atsauca dalību no dubultspēļu turnīra, kur viņai duetā ar rumānieti Soranu Kirstju bija iecerēta spēle pret vācietēm Monu Bartelu un Karīnu Vitheftu. Dalība tika atsaukta, jo Latvijas sportiste neesot jutusies labi pēc lielā karstumā aizvadītās spēles ar Strīcovu.

Ostapenko vasaras sākumā sagādāja vienu no Latvijas sporta visu laiku lielākajām sensācijām un uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā, kas viņai pasaules rangā ļāva pacelties līdz 12.pozīcijai. Jau tobrīd viņa kļuva par Latvijas rekordisti WTA rangā, jo Larisa Neilande karjerā vienspēļu rangā spēja pakāpties līdz 13.pozīcijai.

Tomēr pēc tam, kad nesen tika sasniegta trešā kārta ASV atklātajā čempionātā, Ostapenko turpināja labot rekordus un kā pirmā Latvijas dāmu tenisiste vēsturē iekļuva WTA ranga desmitniekā. Šī ir otrā reize vēsturē, kad kāds Latvijas tenisists ir pasaules vienspēļu ranga labāko desmitniekā, jo 2014.gadā tur dažas nedēļas atradās Ernests Gulbis.

Pērn pēc ASV atklātā čempionāta Ostapenko palika bez uzvarām, zaudējot gada sešos pēdējos mačos, līdz ar to šogad tenisistei ir iespēja nostiprināties desmitniekā.

Ceturtdien Uhaņas turnīra dubultspēļu otro kārtu nepārvarēja Latvijas otrā rakete sieviešu tenisā Anastasija Sevastova, kura duetā ar horvātieti Donnu Vekiču ar rezultātu 1-6, 6-7 (4:7) zaudēja ar trešo numuru izliktajām tenisistēm Sanjai Mirzai no Indijas un ķīnietei Šuai Penai.

Pirmajā kārtā Sevastova un Vekiča ar 2-6, 7-6 (7:4), 10:6 pieveica Kiki Bertensu no Nīderlandes un Jūliju Gērgesu no Vācijas.

Otrās kārtas sasniegšana Sevastovai deva 105 WTA dubultspēļu ranga punktus.

Sevastova Uhaņas vienspēļu turnīra pirmajā kārtā svētdien ar 4-6, 2-6 zaudēja Jekaterinai Makarovai no Krievijas.

 
Tomass Dukurs
Tomass Dukurs Foto: AP/LETA

Tomass Dukurs diskvalificēts no Pasaules kausa Īglsas posma

2017. gada 15. februāris, trešdiena

Latviešu skeletonists Tomass Dukurs, kurš pirms divām nedēļām Pasaules kausa septītajā posmā izcīnīja dalītu ceturto vietu, materiāla pārkāpuma dēļ diskvalificēts no šā etapa, vēsta Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF).

Šajā posmā pārliecinošu uzvaru izcīnīja Martins Dukurs, bet Tomass bija dalītā ceturtā vietā. Trešdien IBSF veica korekcijas šā posma rezultātos, piespriežot diskvalifikāciju T.Dukuram.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas izlases treneris Dainis Dukurs, Tomass diskvalifikāciju saņēmis slieču dēļ.

«Laikam pārāk daudz bija nopulēta slieču virsma, ko uzreiz uz vietas nevarēja noteikt,» teica D.Dukurs.

Līdz ar to T.Dukuram atņemti 192 punkti Pasaules kausa kopvērtējumā, kā rezultātā viņš no sestās pozīcijas atkāpies uz desmito. Tikmēr līderis ar 1437 punktiem ir M.Dukurs, bet par 24 punktiem mazāk ir tuvākajam sekotājam Sunbinam Junam no Dienvidkorejas.

Brāļi Dukuri patlaban gatavojas pasaules čempionātam, kas skeletonistiem norisināsies nākamajā nedēļā Kēnigszē trasē, kur šonedēļ sacensības sāks bobslejisti.

«Gatavojamies, arī šodien bija divi treniņi - starta estakādē un braukšanā. Daudzas no vecajām sliecēm ir tuvu tai nodiluma pakāpei, kas ir virs atļautā. Pašiem nav ar ko izmērīt, vajadzētu iegādāties speciālu iekārtu,» stāstīja treneris.

Dukuri uz pasaules čempionātu dosies svētdien, 19.februārī.

«Svētdien notiek komandu sacensības, bet mēs tur nepiedalāmies. Pirms pasaules čempionāta trasē aizvadīsim sešus treniņbraucienus. Šosezon ļoti daudz eksperimentējam, jo īpaši Tomass. Tāpat arī Martins šosezon Pasaules kausa posmos piedalījies ar trim dažādām kamanām,» atklāja D.Dukurs.

Pasaules čempionāts Kēnigszē sāksies piektdien, bet noslēgsies nākamajā svētdienā. Sākotnēji tas bija paredzēts Soču trasē, Krievijā, taču IBSF, ņemot vērā citu valstu iebildumus, protestējot pret Krievijā iepriekšējos gados praktizēto dopinga lietošanas sistēmu, nolēma planētas meistarsacīkstes pārcelt uz Vāciju.

Pret sacensībām Sočos pirmā iebilda tieši Latvijas skeletona izlase ar brāļiem Dukuriem priekšgalā. Turpinājumā publisku atbalstu Latvijai izteica arī citas nācijas, bet IBSF lēma planētas meistarsacīkstes pārcelt.

Pēc pasaules čempionāta sezonai punkts tiks pielikts ar Pasaules kausa posmu 2018.gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietā Phjončhanā.

 
Mairis Briedis
Mairis Briedis Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Briedis uzvar Peresu 12 raundu cīņā

2017. gada 1. oktobris, svētdiena

Latvijas labākais bokseris Mairis Briedis naktī uz svētdienu skatītāju pilnā «Arēnā Rīga» aizvadīja 12 raundu cīņu, pēc punktiem pārspējot Īrijā dzīvojošo Kubas cīkstoni Maiku Peresu. Briedis aizstāvēja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu, kā arī iekļuva Pasaules boksa supersērijas pusfinālā un turpinās cīņu par leģendārā Muhameda Ali vārdā nosauktu trofeju un citām čempionu jostām.

Briedis bija labākais pēc 12 raundu cīņas, triumfējot pēc punktiem. Uzvaru viņam deva visi trīs tiesneši - 116:110, 115:111, 114:112.

Latvijas bokseris supersērijas pusfinālā spēkosies ar ukraini Oleksandru Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku.

«Jūs redzējāt, cik smagi gāja. Mūsu valsts ir visspēcīgākā un vislabākā. Bija fantastiski, mēs to izdarījām. Tas ir arī jūsu sasniegums. Šodien tā ir arī jūsu uzvara,» uzreiz pēc dueļa teica Briedis. «Ir pie kā piestrādāt, motivācija ir par 100% lielāka. Pirmo reizi acs pārsišana un pirmo reizi titula aizstāvēšana.»

Cīņa sākās nedaudz piesardzīgā gultnē, taču pārsvaru centās iegūt Peress, kurš bija aktīvāks un izdarīja vairākas sitienu kombinācijas, tomēr Briedis veiksmīgi aizsargājās. Dueļa sākumā abi bokseri vairāk bija klinčā un izmantoja taktiskās viltības, bet trešā raunda sākumā abi saskrējās galvām. Briedim līdz ar to bija pārsista kreisā uzacs, kamēr Peresam par to tiesnesis noņēma vienu punktu. Latvijas bokseris gan uzreiz pēc tam skaisti iesita pretiniekam pa seju.

Pēc šāda saasinājuma abu bokseru cīņa kļuva intensīvāka, Peress gan bija agresīvāks, Briedim vairākkārt esot aizsardzības pozīcijās. Tiesa, piektajā raundā latvietis kļuva aktīvāks un tā otrajā pusē veica vairākus veiksmīgus sitienus, lielākoties no apakšas. Sestais raunds un septītā sākums vairs nebija tik dinamiski, taču septītā raunda otrajā pusē Briedis uzņēma tempu un izdarīja vairākus labus sitienus, pāris reizes atkal trāpot pretiniekam no apakšas.

Astotais raunds jau bija mazāk karsts. Briedis vairāk centās boksēties prātīgi un pacietīgi, ieturot nelielu distanci no pretinieka. Tikmēr Peress ik pa laikam izrādīja neapmierinātību ar it kā latvieša neatļautajiem sitieniem, lai gan pats kubietis boksējās diezgan netīri, ik pa laikam veicot sitienus pa pakausi.

Desmitajā raundā par atkārtotiem aizrādījumiem par ne visai tīru boksēšanos arī Briedim atņēma vienu punktu. Tikmēr 11. raundā atkal bokss bija aktīvāks, šoreiz atkal savu pārākumu demonstrējot Briedim, kurš trāpīja pāris labus sitienus. Cīņā tika aizvadīti visi 12 raundi, bet, zinot, ka draud neveiksme pēc punktiem, Peress mēģināja Briedi pārsteigt ar kādu sitienu, bet tā vietā kubietis pats izlaida vairākus sitienus, neuztraucoties par aizsardzību.

Sestdienas vakarā «Arēna Rīga» bija pārpildīta. Lielā pieprasījuma dēļ organizatori nedēļas laikā divreiz paziņoja par papildu biļešu tirdzniecību.

Pasaules boksa vēsturē nebijušā turnīrā astoņi labākie pirmā smagā svara bokseri izslēgšanas sacensību formātā cīnās ne tikai par leģendārā Muhameda Ali vārdā nosauktu balvu, bet arī Pasaules Boksa padomes (WBC), Pasaules Boksa organizācijas (WBO), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un Pasaules Boksa asociācijas (WBA) čempionu jostām. Tāpat astoņi bokseri spēkojas supervidējā svara kategorijā, un plānots, ka abās kategorijās bokseri sadalīs 50 miljonu dolāru balvu fondu.

Briedis aizstāvēja savu WBC čempiona jostu, kamēr cīņā ar Usiku tiks konkurēts par ukrainim piederošo WBO jostu, bet finālā latvietis var pretendēt uz visiem tituliem.

Pirms sestdienas cīņas Briedis svēra 90,1 kilogramu, bet Peress bija par 600 gramiem vieglāks, lai gan sākotnēji izskanēja informācija, ka kubietis šonedēļ ir vēl piecus kilogramus virs normas (90,7 kilogramiem).

Patlaban 32 gadus vecais Briedis karjeras laikā ir uzvarējis visās 23 profesionālajās cīņās, 18 gadījumos pretinieku nokautējot. Iepriekšējo dueli viņš aizvadīja 1.aprīlī, kad Dortmundē pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma 12 raundu cīņā uzveica vietējo favorītu Huku un kļuva par pirmo Latvijas bokseri, kurš ieguvis čempiona jostu kādā no prestižākajām kategorijām, kļūstot par WBC čempionu.

Tikmēr Peress ir 2004.gada pasaules junioru čempions, bet profesionālajā ringā 31 gadu vecais bokseris izcīnījis 22 uzvaras, 14 no tām noslēdzot ar nokautu, vienu reizi cīnījies neizšķirti un cietis nu jau trīs zaudējumus. Iepriekšējo cīņu viņš aizvadīja jūnijā, pēc 29 sekunžu ilga dueļa nokautējot slovāku Viktoru Biščaku. Pirms tam viņš cīnījās smagajā svarā, 2015.gada maijā cīņā par WBC sudraba jostu piekāpjoties Aleksandram Povetkinam.

Zīmīgi, ka savas profesionālās karjeras sākumposmā Peress cīnījies ar trim bokseriem no Latvijas, tos arī pieveicot.

Tikmēr otrā zarā IBF čempions Murats Gasijevs no Krievijas mērosies spēkiem ar poli Kšištofu Vlodarčiku, šā dueļa uzvarētājam pēc tam tiekoties ar WBA čempionu Junieru Dortikosu no Kubas, kurš pirms nedēļas pārspēja krievu Dmitriju Kudrjašovu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu