Kļaviņš oficiāli piesaka kandidatūru futbola federācijas prezidenta vēlēšanām

LFF prezidenta amata kandidātiem pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 31. decembris. Līdz šim bija zināms, ka vēlēšanās startēs bijušais futbola valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, kā arī Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents un bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Vadims Ļašenko.

Iepriekš kā LFF prezidenta amata kandidāts publiskajā telpā bija minēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), taču viņa preses sekretāre Daiga Holma pirms mēneša portālam TVNET apliecināja, ka ministrs savu kandidatūru vēlēšanām nevirzīs. Savukārt šonedēļ bijušais žurnālists un futbola kluba Rīgas «Skonto» kluba direktors Askolds Uldriķis savā «Facebook» profilā paziņoja, ka neiesniegs pieteikumu dalībai LFF prezidenta vēlēšanās.

Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās Gorkšs būs vienīgais kandidāts? https://t.co/ap0IlT0mme pic.twitter.com/o2TQYXHaYu— TVNET Sports (@SportsTVNET) November 23, 2017

Kļaviņš, kurš savulaik bija sieviešu basketbola komandas sporta klubs «Cēsis» prezidents, piektdien portālam TVNET apstiprināja, ka viņš ir iesniedzis nepieciešamos dokumentus LFF prezidenta vēlēšanām.

«Nešaubījos, ka piedalīšos LFF prezidenta vēlēšanās. Esmu gatavs dot savu pienesumu Latvijas futbolam,» sacīja Kļaviņš, kurš izvirzījis mērķi līdz 2024. gadam LFF padarīt par labāko sporta organizāciju Latvijā.

Tāpat viņš par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzījis ieviest «caurspīdīgas finanses», lai LFF resursi un darbinieku algas netiktu slēptas.

Kļaviņš iestājas par to, lai LFF biedru solidaritātes maksājums nākamajos divos gados celtos par 1000 eiro - 2018. gadā tie būtu 6000, bet 2019. gadā 7000 eiro.

Kļūstot par LFF prezidentu, Kļaviņš sola veikt futbola sacensību pārbūvi, lai sezona sāktos pavasarī un būtu iespējams spēlēt uz dabīgā seguma laukumiem.

Kļaviņš pauž vēlmi mazināt līmeņa atšķirību starp Latvijas Virslīgas un 1. līgas klubiem. Viņš piedāvā risinājumu 1. līgas uzvarētājiem piešķirt 50 000 eiro naudas balvu, kas komandai palīdzētu būt konkurētspējīgākai virslīgā.

Vēl viens no viņa mērķiem ir atgriezt Superkausa izcīņu, kas risinātos novembra pirmajā nedēļā, kad būtu jau zināmi abi dalībnieki - virslīgas čempionāta uzvarētāji un Latvijas kausa ieguvēji. Kļaviņš paredz 10 000 eiro balvu Superkausa uzvarētājiem.

«Futbola infrastruktūrā pēdējos gados nav redzami uzlabojumi. Šobrīd nepietiek mākslīgo laukumu un ziemas haļļu,» sacīja Kļaviņš, kurš sola arī LFF līdzfinansējumu klubiem un pašvaldībām infrastruktūras uzlabošanai.

Kļaviņš uzsver, ka īpaši infrastruktūra jāuzlabo reģionālajos centros - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā. Pēc viņa aplēsēm, piepūšama un apsildāma halle izmaksā 650 000 eiro, bet slēgtā halle, kā «Skonto», - 2-2,5 miljonus eiro.

Tāpat LFF prezidenta amata kandidāts vēlas veicināt vīriešu nacionālās izlases izaugsmi, organizēt pārbaudes spēles, kas neietilpst Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) oficiālajos datumos. Līdzīgi kā to nesen darīja Igaunija, kas novembrī izbraukumā spēlēja pret Fidži, Jaunkaledoniju un Vanuatu.

«Jādod izlasei lielāka spēļu prakse, lai varētu slīpēt meistarību un būtu progress. Nav varbūt jāspēlē kā Igaunijai ar Okeānijas valstīm, bet varētu to darīt izbraukumā pret Kataru, Kuveitu vai Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Šīs valstis varētu nodrošināt, ka braucam par brīvu,» sacīja Kļaviņš.

Vēl viņš uzsvēra, ka jāveicina arī jauniešu izlašu attīstību. Viņaprāt, pārbaudes spēlēs vairāk jātiekas ar Rietumeiropas komandām, nevis tikai ar Lietuvu, Igauniju un citām kaimiņvalstīm.

LFF prezidenta amatā kopš 1996. gada atrodas Guntis Indriksons, Viņš oktobra beigās organizācijas valdei nodeva oficiālu iesniegumu, ka 2018. gada 27. aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata, kā to jau iepriekš publiski bija solījis.

Pērn aprīlī risinājās iepriekšējās LFF prezidenta vēlēšanas, Indriksona vienīgais konkurents bija Kļaviņš, taču esošais prezidents saņēma pārliecinošu balsu vairākumu.