Palēnām un pamazām pusceļš pienācis Latvijas hokeja virslīgai jeb sponsora vārdā – Optibet Hokeja līgai. Lielās līnijās lielu pārsteigumu nav – viss kvartets, kuram tika pareģota vieta «play-off», arī ir starp pirmajām četrām komandām: 1. «Liepāja/Optibet» - 32 punkti (16 spēlēs), 2. «Mogo» - 32 (15), 3. «Zemgale» - 28 (16), 4. «Kurbads»- 25 (14), mazliet atpaliekot HS «Rīga» - 15 (16) un ievērojami atpaliekot «Prizmai»- 6 (15).
Mazais pārsteigums noteikti ir «Kurbada» 4. vieta un zaudētie punkti, jo pēc spēlētāju sastāva rumbuliešiem vajadzētu būtu varbūt ne gluži kā Oļega Znaroka SKA vienībai KHL, bet krietni punktīgākiem nekā šobrīd. Profesionālai komandai (pēc attieksmes pret darbu!) nevajadzētu pat pēc Eiropas neiekarošanas zaudēt tādām vienībām kā «Prizma». Kas šogad ir no sērijas – tikai piedalāmies. Jā, kurbadiešiem dāņu zemē Rungstedā bija trīs spēles trijās dienās, bet vienalga šādi zaudējumi čempionam godu nedara. Kaut principā nekas jau no tā nemainās. Šīs pirmās 30 spēles ir tikai kā ieskrējiens pirms izslēgšanas mačiem, un visas pazīmes rāda, ka vietu secība pirmajā kvartetā var mainīties un noteikti arī mainīsies.
Esmu gandrīz par 100% pārliecināts: ja tajā vakarā pirms gandrīz nedēļas treneri nedotu brīvu vakaru Jānim Spruktam, «Kurbadam» tabulā būtu trīs punkti vairāk. Kaut dažs sporta zinātājs uzskata, ka viens nav karotājs, attiecībā uz «Kurbadu» un Spruktu šis likums nedarbojas. Latvijas virslīgas spēlēs Sprukts ir karalis.
Kurš diktē noteikumus maiņas partneriem, bet vārtpriekšā iznirst ne no kurienes, iemetot savu golu un atkal gaidot izdevību. Ir arī citās komandās šādi līderi, bet Sprukts noteikti ir pats spilgtākais. Ja būtu mana teikšana, uz Boba Hārtlija izlasi uzaicinātu visu «Kurbada» pirmo piecnieku: Valters – Bluks, Zolmanis – Sprukts – Lavrovs. Lai apskatītos, ko viņi spēj pret izlases nosacīto trešo piecnieku.
Gatavot spēlētājus nacionālai izlasei – tas gan nav OHL galvenais uzdevums, bet kādreiz nenāktu par sliktu uztaisīt pārbaudes maču: Latvija I pret Latviju II. Kā pirms vairākiem gadiem, kad Znaroks ar otrajiem uzvarēja Kurta Lindstrēma pirmos. Kopš tiem laikiem Latvijas virslīgā noteikti uz priekšu ir gājusi spēlētāju fiziskā sagatavotība. Tagad visi skrien, visi cīnās. Vai ar to pietiktu izlases kondīcijai? Kamēr nepamēģināsim, tā arī nezināsim. Skaidrs, ka «Dinamo» un lielākajā daļā ārzemju klubu fiziskā kondīcija ir augstāka, bet, kā saka «Mogo» galvenais treneris Oļegs Sorokins, – dosim viņiem iespēju pavasarī vairāk patrenēties un tad paskatīsimies.
Mani arī visu šos gadus ir interesējis, vai tikai ar Latvijas virslīgas spēlētājiem vien mēs varētu uzvarēt, piemēram, Austriju, Ungāriju vai Teda Nolana trenēto Poliju. «Kurbada» uzvaras pār Polijas un Dānijas komandām Kontinentālajā kausā parādīja, ka esam gana spēcīgi. Un, ja «Kurbads» spētu ilgstoši spēlēt tā kā pirmās divas trešdaļas ar GKS (Tihi), daudz kas būtu iespējams.
Man kā hokeja vērotājam ļoti simpātiska šķiet «Liepājas» komanda. Kas gandrīz 100% sastāv no Liepājā uzaugušajiem hokeja puišiem. Nu labi – 100% nav, bet ļoti daudz un, runājot Aleksandra Cicurska vārdiem, «ir baigais kaifs trenēt komandu, kuras spēlētājus tu pazīsti no zēnu gadiem.» Kā liepājnieku pirmo uzbrukuma trijnieku – Diļevka – Kalns – Zabis.
Šobrīd līderu šaurā vieta ir vārti. Kas it kā nebūtu loģiski, ja Liepājā nu jau gandrīz 20 gadus dzīvo un strādā Mihails Vasiļonoks. Kurš gan vairākus pēdējos gadus pat netika... laists uz ledus Liepājas hallē. Sadarbojies ar iepriekšējo režīmu!
«Liepājas/Optibet» komandā man mazliet nepatīk, ka gandrīz visi aizsargi, izņemot Kristeru Freibergu, ir masīvie un mazkustīgie. Tas neesot moderni.
Pērn Haralda Vasiļjeva trenētā «Zemgale» ilgi atradās tabulas pašā augšgalā. Šoruden jelgavniekiem mazliet cits grafiks, bet pēdējā mēneša laikā komanda sasniegusi ļoti labu kondīciju. Pēdējās sešās spēlēs – piecas uzvaras un zaudējums papildlaikā pret «Mogo» (2:3), taču «Mogo» arī uzvarēts (3:1), bet «Liepāja» pat ļoti pārliecinoši sasista – 6:2. Ja Liepājā šaurākā vieta ir vārti, tad Vasiļjevs slavē savus vārtsargus – Rihardu Cimermani un Reini Petku – esot labākais vārtsargu duets čempionātā.
Vēl nesen tā tika uzskatīts par «Mogo» vārtu sargātājiem – Henriju Anču un Renāru Kazanovu, bet viss plūst, viss mainās. Vienmēr mazliet esmu apskaudis Oļegu Sorokinu – nu ir viņam kā trenerim ļoti laba acs (varbūt uztrenēta ilgus gadus TV analizējot «Dinamo»?).
Liekus spēlētājus Sorokins savā komandā netur, bet, ja kādu aicina pie sevis, tad trāpa precīzi. Kā šoruden ar Kristu Apsīti vai Alekseju Širokovu.
Un nebaidās eksperimentēt, pārkvalificējot «Dinamo» uzspēlējušo hokeja ekspertu – uzbrucēju Ronaldu Cinku par aizsargu, savukārt aizsargu Krišu Lipsbergu pārtaisot par uzbrucēju. Interesanti.
Mazliet nesaprotama ir HS «Rīga» loma un mērķi Latvijas virslīgā. Ja tikai būt kā rezervju audzinātājam tai «Rīgai», kas spēlē MHL? Tad kāpēc mačā ar 6. vietā esošo «Prizmu» laukumā tiek laistas divas (!) maiņas junioru vecumu pāraugušo? Viņnedēļ LHF Treneru padomes sēdē tika izteikti vairāki interesanti ierosinājumi. Kaut tikai pastarpināti kā nodokļu maksātājs Rīgā esmu HS «Rīga» finansiālais atbalstītājs, taču man tāpat kā Ēvaldam Grabovskim nešķiet lietderīga HK «Rīga» spēlēšana MHL.
Znaroka laikos, junioru bāzes klubam vairākus gadus spēlējot Latvijas virslīgā, panākumi kā U-20 izlasei bija tādi paši un tika sagatavoti arī spēlētāji nacionālai izlasei.
«Prizma» rudenī lēni jūdza, nu jau var arī kādam iekost. Komandas sastāvs pēc uzvārdiem nav tik slikts, lai būtu izteikti pastarīši, bet – kā nu ir, tā ir. Kādam ir jābūt arī pēdējam. Bet Latvijas čempionāts hokejā ir pietiekami interesants. Vismaz man.
