Lūk, spilgts Jāņa Kalniņa komentārs pēc uzvaras pret «Severstal»: «Šodien strādājām kā zirgi un, domāju, pelnīta uzvara. Spēlē izlikām visu, bija daudz momentu, daudz metām pa vārtiem un goli iekrita. Smuki, mazāk smuki, bet trīs [ripas] pāri līnijai bija, kas ir galvenais.»
Rīgas «Dinamo» stallis ir pilns ar darba zirgiem, bet talantīgo zirgu ir stipri mazāk. Tāpēc katrā spēlē hokejisti strādā ar atdevi, kas ne vienmēr nes vēlamo rezultātu. Ar lielu darbaspēku nepietiek, lai turnīra tabulā pievienotu punktus.
Tāpat kā pagājušajā sezonā arī šogad, sezonas laikā Jānis Kalniņš no nomināla otrā vārtsarga kļūst par pirmo numuru. Olimpietis Pīterss daudz atmiņā paliekošu brīžu neatstāja, vienīgi ielaistie vārti no iemetiena punkta sezonas pirmajā spēlē bija tiešām skaisti. Ieganstu neveiksmīgajā spēlē var atrast pavisam viegli, vārtsargam nebija blakus ģimene, kas ļoti iespaido sniegumu leģionāra maizē. Braļukas modelis Mantas Armalis skaitās nomināli otrais vārtsargs, bet viņš var sastādīt konkurenci par vietu komandas vārtos.
Veterāniem Pujacam un Krišjānim Rēdliham karjeras labākās sezonas jau aiz muguras, Jerofejevs arī netur spēles tempu. Uzbrukuma zonā labi darbojas Galviņš, bet aizsardzībā talsinieku apslido kā stāvošu. No leģionāriem spilgtāk izceļas soms Salmela, kuram ir labs metiens un aizsargs māk pieturēt ripu. Ziemeļamerikas pārstāvji nerāda hokeju, kādu no viņiem gaida. No jaunajiem šajā sezonā labi izceļas Kristaps Zīle, toties Uvis Balanskis nerāda spēli, kuru piekopa pagājušās sezonas izskaņā.