Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Rīgas «Dinamo» pilns ar darba zirgiem, bet maz talantiem

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

Starp mums vēl ir kāds mazohists, kurš skatās Rīgas «Dinamo» mačus, cilvēkiem laikam patīk baroties no citu neveiksmēm. Pēdējā spēlē rīdzinieki pamanījās izcīnīt pirmo uzvaru mājās, kas nedaudz atdzesēja kluba vadības galvas. Zaudējuma gadījumā sekotu pārmaiņas, lai gan izmaiņas komandā tāpat plānojas.

Pirms sezonas gaisā virmoja pārliecinošas replikas, ka sliktāk kā pagājušajā sezonā nevar būt. Izrādās, ka var! Ja pagājušajā sezonā pēc 23 spēlēm «Dinamo» kontā glabājās 23 punkti, tad šosezon tikpat daudz spēlēs desmit. Komandas [viens no] mērķiem, vismaz pirms kāda laika, bija dot iespēju labākajiem tautiešiem spēlēt mājās, kas pēdējās sezonās vairs nematerializējās. Vairāki hokejisti, kuri izpelnītos nozīmīgu lomu komandā, vai nu ir jau piečakarēti, vai viņiem nav interese spert kāju bardaka valdošā «Dinamo» virtuvē.

Kā var gaidīt rezultātu no hokejista, kas profesionālā līmenī nav spēlējis vadošās lomas. Pēdējos gados nav sekmējies ar leģionāru piesaisti, lai gan sezonas sākumā runājām par hokejistu iespēju kandidēt uz vietu savu valstsvienību sastāvā Olimpiskajās spēlēs.

Arī «Dinamo» komanda piedzīvo dabisko procesu, ko sauc par paaudžu maiņu. Vairāki pašmāju hokejisti, kuri pirms pāris sezonām bija komandas vilcējspēks, vairs nespēj pavilkt vezumu.

Spēle pret Čerepovecas «Severstal» bija pēdējais solis - vai nu pirms pārmaiņām vai nemainīgiem apstākļiem. Kluba vadība ultimātus šosezon jau bija uzstādījusi, viens no gadījumiem bija īsi pirms Sanda Ozoliņa atbrīvošanas. Savickis norādīja, ka Ozoliņš pēc paša iniciatīvas atkāpies no galvenā trenera pienākumiem, lai gan darba metodes «Dinamo» organizācijā nemēdz būt tik baltas un tīras.

Protams, 16 spēlēs izcīnīti pieci punkti ir ļoti zems rādītājs, tāpēc kluba vadība ačgārni, bet rezultējoši vienādi atbrīvojās no visiem treneriem. Mīkstā Jura labā roka Normunds Sējējs vēlējās atlaist visu treneru brigādi uzreiz, bet Ozoliņu nomarinēja vēl divas spēles ar cerību uz brīnumiem.

Atgriežoties pie ultimāta pirms «Severstal» spēles, zaudējuma gadījumā komandā, visdrīzāk, notiktu spēlētāju atbrīvošanas pasākumi. Tomēr spēle pret Čerepovecas komandu pierādīja, ka hokejistos kaut kāda uguntiņa vēl kvēlo. Ļoti dzīvīgs bija treneru komandtiltiņš, kur spēli enerģiski diktēja Ģirts Ankipāns, pa reizei nokāpjot no podesta, lai būtu tuvāk mākslinieku ansamblim. Tikpat aktīvi kā vārtos, arī trenera arodā Edgars Masaļskis paceltā balsī norāda pamanītās nepilnības. Ar diviem bijušajiem uzbrucējiem, vienu bijušo un vienu esošo [karjeru Edgars vēl neesot beidzis] vārtsargu treneri komandtiltiņš izskatās pārliecinošs. Treneriem ir lielāka pieredze kā priekšgājējiem, viņi savā speciālista karjerā ir saskārušies ar zaudējumu sērijām, kas Ozoliņa brigādei bija ugunskristības, kuras jauniņie neizturēja.

Pastaigājoties pa Skanstes ielu, cilvēki mēļo, ka pašreizējais treneru sastāvs nebūs uz ilgu palikšanu. Runājot, ka komandas galvenā trenera pienākumi tiks uzticēti kādam zviedram. Vai Zviedrijas izlases galvenajam trenerim? Diez vai.

Nav mums arī tādu metēju, kas varētu spēli paņemt uz sevi. Jāstrādā ar tādiem līdzekļiem, kādus mums iedala. Cik liels ir budžets, tik labi spēlētāji būs pieejami, tāpēc padotie jāizvēlas atbilstoši zemāko plauktiņu cenai. Citās KHL vienības algo skautus, lai novērtētu hokejistus, kuri derētu komandas sastāvam. Līgas gadījumā bagātie klubi darbojas kā grib, bet nabagie kā var.

Lūk, spilgts Jāņa Kalniņa komentārs pēc uzvaras pret «Severstal»: «Šodien strādājām kā zirgi un, domāju, pelnīta uzvara. Spēlē izlikām visu, bija daudz momentu, daudz metām pa vārtiem un goli iekrita. Smuki, mazāk smuki, bet trīs [ripas] pāri līnijai bija, kas ir galvenais.»

Rīgas «Dinamo» stallis ir pilns ar darba zirgiem, bet talantīgo zirgu ir stipri mazāk. Tāpēc katrā spēlē hokejisti strādā ar atdevi, kas ne vienmēr nes vēlamo rezultātu. Ar lielu darbaspēku nepietiek, lai turnīra tabulā pievienotu punktus.

Tāpat kā pagājušajā sezonā arī šogad, sezonas laikā Jānis Kalniņš no nomināla otrā vārtsarga kļūst par pirmo numuru. Olimpietis Pīterss daudz atmiņā paliekošu brīžu neatstāja, vienīgi ielaistie vārti no iemetiena punkta sezonas pirmajā spēlē bija tiešām skaisti. Ieganstu neveiksmīgajā spēlē var atrast pavisam viegli, vārtsargam nebija blakus ģimene, kas ļoti iespaido sniegumu leģionāra maizē. Braļukas modelis Mantas Armalis skaitās nomināli otrais vārtsargs, bet viņš var sastādīt konkurenci par vietu komandas vārtos.

Veterāniem Pujacam un Krišjānim Rēdliham karjeras labākās sezonas jau aiz muguras, Jerofejevs arī netur spēles tempu. Uzbrukuma zonā labi darbojas Galviņš, bet aizsardzībā talsinieku apslido kā stāvošu. No leģionāriem spilgtāk izceļas soms Salmela, kuram ir labs metiens un aizsargs māk pieturēt ripu. Ziemeļamerikas pārstāvji nerāda hokeju, kādu no viņiem gaida. No jaunajiem šajā sezonā labi izceļas Kristaps Zīle, toties Uvis Balanskis nerāda spēli, kuru piekopa pagājušās sezonas izskaņā.

Uzbrukuma līnijā divu nedēļu laikā vajadzētu atgriezties Georgam Golovkovam, novembrī gaidāma arī Laura Dārziņa atgriešanās hokejā. Uzbrucēji daudz pieļauj mazās kļūdas, kas bieži vien maksā zaudētus vārtus.

Spēle nevedas vairākiem hokejistiem - Meijam, Bičevskim, Lipsbergam, Kuldam un Pavlovam. Ankipāns uzticas Batņam, kurš pāris spēles epizodēs forčekingā sekmīgi apbruņoja oponentus. Iemetienos komandas līderis ir Skvorcovs ar 62.5%.

Lielu enerģijas devu sniedz arī Jevpalovs. Leģionāri bija un būs hokejisti no kuriem gaida rezultātu, bet arī šosezon importi nav devuši ievērojamu atbalstu komandas spēlē. Amerikānis Kristo un krievs Žerdevs ir vienīgie iebraucēji, kas mēdz paspilgtināt spēles saturu. Neskatoties uz to, ka krievu uzbrucējam nav laba slava ārpus hokeja laukuma, savu pamatdarbu Koļa paveic godam. Uzbrukuma zonā var izveidot kādu bīstamu momentu, mēdz arī atgriezties aizsardzībā.

Rīgas «Dinamo» virtuve nav caurspīdīga un kur nu vēl paredzama, sezona netiek norakstīta līdz pēdējai regulārās sezonas spēlei, tāpēc kluba vadība vēl nemet plinti krūmos. Komandas uzticēšana jaunajam speciālistam mainītu gaisotni, un varbūt nestu vēlamo rezultātu - uzvaras.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu