Leitim «Rīgas kausos» nedaudz pietrūkst līdz valsts rekordam; Kociņa otrā šķēpmešanā

Tikmēr pie «Rīgas kausa» tāllēkšanā dāmām tika pieredzējusī Aiga Grabuste, kura sīvā cīņā tikai par centimetru pārspēja Māru Grīvu. Grabuste pie «Rīgas kausa» tika ceturto reizi karjerā, kas ir labākais rādītājs starp latviešu sportistiem. Leitis un Grabuste bija vienīgie Latvijas atlēti, kuri uzvarēja savās disciplīnās.

Savukārt augstvērtīgāko sacensību rezultātu, to rēķinot pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) punktu tabulām, uzrādīja lietuviešu šķēpraidis Edis Matusevičs, kurš rīku raidīja 84,78 metrus tālu, kas viņam deva 1169 punktus.

Leitis 400 metru distancē finišēja pēc 45,92 sekundēm, tikai par četrām simtdaļām atpaliekot no pašam piederošā Latvijas rekorda, kuru viņš dala ar Vjačeslavu Kočerjaginu. Latvijas rekordu Leitis atkārtoja pirms pieciem gadiem Helsinkos, un šoreiz bija tuvu tam, lai to pārspētu. Tiesa, no šī gada pasaules čempionāta normatīva, kas ir 45,50 sekundes, skrējējs atpalika diezgan ievērojami.

Otro vietu ieguva ukrainis Jevhens Hucols, kurš uzvarētājam zaudēja teju sekundi (46,64), kamēr piektais palika vēl viens mājinieks Austris Karpinskis (47,77).

Tikmēr šķēpmešanas sacensībās dāmām, kas bija viena no sešām disciplīnām, kura uzvarētājam tiks pasniegts «Rīgas kauss», triumfēja šīs sezonas pasaules labākā rezultāta īpašniece Eda Tugsuza no Turcijas. Viņa ceturtajā mēģinājumā šķēpu raidīja 63,83 metrus tālu, taču līderes godu bija ieguvusi jau pēc trešā metiena, kad bija 59,76 metrus tāla. Turciete pagājušajā nedēļā sacensībās Azerbaidžānā šķēpu raidīja 67,21 metru tālumā, kas ir sezonas labākais rezultāts pasaulē. Tugsuza, kura uzrādīja otru vērtīgāko sacensību rezultātu (1149 punkti), 3.jūnijā startēs arī tradicionālajās sacensībās «Ventspils šķēpi».

Savukārt Kociņa, kura pirms nepilnas nedēļas turpat Ogrē starptautiskajās SELL studentu spēlēs ar 61,60 metrus tālu metienu izpildīja šī gada pasaules čempionāta normatīvu, šoreiz sasniedza rezultātu 59,07 metri, kas viņai deva otro vietu. Savu labāko rezultātu viņa sasniedza otrajā mēģinājumā, nākamie divi netika ieskaitīti, bet pēdējos divos viņa nepārvarēja 57 metrus.

Trešo vietu ieguva pieredzējusī Islandes šķēpraide Asdisa Hjalmsdotira, kura «Rīgas kausos» uzvarēja pirms diviem gadiem, bet pērn bija astotā Eiropas čempionātā. Viņa sasniedza rezultātu 58,30 metri, kamēr ceturtā ar 57,32 metru tālu raidījumu bija lietuviete Liveta Jasiūnaite.

Pirmās sacensības pēc pērn Eiropas čempionātā gūtās smagās ceļgala traumas, kuras dēļ secen gāja starts Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, aizvadīja Mūze, kura ieņēma piekto vietu. Pirmais metiens viņai netika ieskaitīts, otrajā sportiste šķēpu raidīja nedaudz tālāk par 50 metriem, bet labākais mēģinājums bija piektais, kad «pīķis» piezemējās 56,61 metru tālumā.

Vēl sacensībās startēja Gundega Grīva, taču viņa ar rezultātu 48,70 metri palika pēdējā desmit dalībnieču konkurencē.

Šķēpmešanā vīriešiem uzvaru ar 84,78 metrus tālu metienu izcīnīja Matusevičs, kurš līdz ar to izpildīja pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvu (83,00), bet Latvijas cerība Rolands Štrobinders ar rezultātu 81,46 metri palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Štrobinders 80 metru robežu pārsniedza trešajā metienā, bet piektajā sasniedza savu labāko rezultātu, ar ko gan bija par maz, lai tiktu trijniekā.

Otro vietu ieguva vācietis Larss Hamans (83,84), bet trešais palika igaunis Magnuss Kirts (81,93). Vēl sestais bija Jānis Svens Grīva (77,10), bet devītais Ansis Brūns (72,29).

Aizraujoša cīņa notika tāllēkšanā sievietēm, kur pēc ceturtā mēģinājuma ar rezultātu 6,37 metri vadībā izvirzījās Māra Grīva, taču piektajā lēcienā viņu par centimetru pārspēja Grabuste, pēc tam nosargājot uzvaru. Šajā disciplīnā Latvijas sportistes aizņēma visu goda pjedestālu, jo trešā palika Lauma Grīva ar 6,28 metrus tālu lēcienu.

Trīssoļlēkšanā vīriem, kur bija gana spēcīgs dalībnieku sastāvs, trešais palika Elvijs Misāns, kurš ceturtajā mēģinājumā aizlēca 16,46 metrus tālu. Ar to gan bija par maz uzvarai, jo pirmo vietu ieņēma Momčils Karailievs, kurš lēca par deviņiem centimetriem tālāk, tiekot pie «Rīgas kausa», bet otrais palika polis Karols Hofmans, kura rezultāts bija 16,50 metri.

Misāns martā Eiropas čempionātā telpās trīssoļlēkšanā izcīnīja ceturto vietu, sasniedzot personīgo rekordu 17,02 metri.

Pie otrajām vietām 1500 metru skrējienā un 3000 metru kavēkļu skrējienā vīriem tika attiecīgi Dmitrijs Jurkevičs un Alberts Blajs. Jurkevičs distanci veica trīs minūtēs un 47,54 sekundēs, no sev piederošā Latvijas rekorda atpaliekot par desmit sekundēm, kamēr no sacensību uzvarētāja lietuvieša Sima Bertaša viņš atpalika gandrīz par divām sekundēm. Piektais šajā distancē palika Jānis Razgalis (3:49,39). Tikmēr kavēkļu skrējienā, kurā arī tika izcīnīts «Rīgas kauss», uzvaru guva Žauads Čemlals no Marokas, kurš finišu sasniedza astoņās minūtēs un 46,58 sekundēs, kamēr Blajs viņam zaudēja 8,13 sekundes.

Ar savu sezonas labāko rezultātu trešā 200 metru sprintā sievietēm bija Gunta Latiševa-Čudare, kura finišēja pēc 23,91 sekundes, bet uzvaru guva Jeļizaveta Brizgina no Ukrainas, kura distanci veica 23,76 sekundēs.

Dalītu trešo vietu augstlēkšanā dāmām ieguva Madara Onužāne-Saliņa, kura pārlēca 1,75 metrus, bet uzvaru guva poliete Urzula Gardzelevska-Domele, kura pievarēja 1,83 metru augstumu.

Neveiksmīgas sacensības ceturtdien aizvadīja Latvijas labākais augstlēcējs Jānis Vanags, kurš pirmajā lēcienā pārvarēja 2,03 metrus, bet nākamais augstums - 2,08 metri - viņam vairs nepadevās, sportistam paliekot pēdējā vietā piecu dalībnieku konkurencē. Uzvaru svinēja Viktors Lonskjis no Ukrainas, kurš pievarēja 2,21 metra augstumu.

Vēl dāmām 100 metru sprintā uzvarēja 2012.gada Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļniece 4x100 metru stafetē Oļesja Povha no Ukrainas, kura finišēja pēc 11,53 sekundēm. Povha ir arī 2010.gada Eiropas čempione telpās 60 metru sprintā. No mājiniecēm labākā bija Sindija Bukša, kura finišējot pēc 12,00 sekundēm ieņēma piekto vietu.

Vīriem 100 metru sprintā nepārspēts palika jamaikietis Čadiks Hindss, kurš finišēja pēc 10,37 sekundēm, par sešām simtdaļām pārspējot Džošu Svaraju no Senegālas, bet labākais pašmāju sprinteris Jānis Mezītis ar rezultātu 10,87 sekundes bija piektais.

Hindss uzvarēja arī 200 metru sprintā, kurā finišēja pēc 21,03 sekundēm, kamēr piektais bija mājinieks Valērijs Valinščikovs (21,87), bet pēdējais palika Mezītis (21,93).

Sākotnēji bija plānots, ka 100 metru sprintā Ogrē startēs arī šīs sezonas pasaules labākā rezultāta īpašnieks Sidnijs Siame no Zambijas, taču viņš nesaņēma Latvijas vīzu.

Lodes grūšanā vīriem uzvaru guva Bosnijas un Hercegovinas sportists Mesuds Pezers, kurš lodi grūda 20,44 metrus tālu, kamēr pieredzējušais Māris Urtāns ar rezultātu 17,92 metri palika piektais sešu dalībnieku konkurencē.

Dāmām 800 metru skrējienā uzvarēja Martina Galanta no Polijas (2:05,07), kamēr Patrīcija Cīrule bija par sešām sekundēm lēnāka (2:11,31), kas viņai deva piekto vietu. 400 metru barjerskrējienā vīriešiem, kur bija tikai četri dalībnieki, uzvarēja Abdemaliks Lahulu, kurš finišēja pēc 50,02 sekundēm, kamēr trešais bija Jānis Baltušs (51,12), bet vēl par 0,49 sekundēm lēnāks bija Maksims Sinčukovs.

Cīņa sacensībās «Rīgas kausi» notika 16 vieglatlētikas disciplīnās un sacensībās piedalījās 150 vieglatlēti no 26 valstīm, kā arī 34 Latvijas labākie sportisti.

Pirmo reizi «Rīgas kausi» tika izcīnīti 1962.gadā. Katru gadu vidēji sacensībās piedalās no 130 līdz 150 sportisti. Vislielākais skaits tika sasniegts 2006.gadā, kad dalībnieku skaits sasniedza 162 sportistus.

Sacensībās tika pasniegti seši «Rīgas kausi» - šķēpmešanā sievietēm un vīriešiem, 200 metru skrējienā un tāllēkšanā sievietēm, kā arī 3000 kavēkļa skrējienā un trīssoļlēkšanā vīriešiem.

Sacensības rīkoja Rīgas dome un Latvijas Vieglatlētikas savienība, bet šogad rīkotāju vidū bija arī Ogres novada pašvaldība, jo «Daugavas» stadionā, kur tradicionāli risinājās šīs sacīkstes, notiek rekonstrukcijas darbi.