- Aizvadītās sezonas beigās debitēji Rīgas «Dinamo» sastāvā, šogad jau esi stabils komandas septītais aizsargs. Mazliet ironiski, ka spēlē tieši ar septīto numuru, kā vispār esi iejuties komandā?
- Septītais numurs man ir mīļākais skaitlis, jo ar to kādreiz spēlēja Kārlis Skrastiņš. Pats arī esmu piefiksējis, ka šosezon esmu stabils septītais numurs gan pieteikumā, gan laukumā ar kreklu. Ļoti daudz deva pagājušajā sezonā nospēlētās desmit spēles, iepazinu čaļus un iejutos komandā. Šosezon gandrīz ar katru varu parunāt, ne tikai par hokeju, viens pats stūrī nesēžu. Ar leģionāriem runāju un iztulkoju, ko Sējējs saka.
- Ar leģionāriem tev ir ciešāks kontakts?
- Viesspēlētāji ir ļoti forši, jautri, kā jau kanādieši un amerikāņi, viņi pēc dabas tādi ir. Koltons Gilīss ir supercilvēks, man tādi patīk, pozitīvi attiecas pret dzīvi un darbu, lai gan zaudējumi turpinās. Viņš mēģina komandā ieviest pārliecību, jautrības sajūtu; ja mēs visu laiku staigātu nolemti, tad rezultāti būtu vēl sliktāki.
- Portāla Sportacentrs.com intervijā Gilīss izteicās, ka vasarā apsvēris ideju par profesijas maiņu, esot izmācījies par ugunsdzēsēju. Savā ziņā viņš uzņemas ugunsdzēsēja lomu, komandā citus uzmundrinot.
- Komandā par to mazliet pasmējās, ka Gilīss vēlējies kļūt par ugunsdzēsēju. Smējāmies: kad aizsardzībā ugunsgrēks, tad Gilīss nodzēsīs.
- Spēlētājiem ir grūti spēlēt pie pustukšām tribīnēm?
- Grūti ir, kad skaties apkārt un redzi daudz tukšu vietu. Novērtējam visus līdzjutējus, kuri turpina atbalstīt mūsu spēles. Skatītāji tiešām ir malači, lai arī kā komandai neietu, viņi ir ar mums, respektējam visus atbalstītājus.
- Pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra tiki iekļauts Latvijas valstsvienības kandidātu sarakstā, līdz ar trenera maiņu no kandidātu loka pazudi.
- Beidzās spēle Maskavā pret «Spartak» vienību, pirms mača vēl biju sarakstā, pēc spēles Sējējs sauc jauno sarakstu un Zīles vairs nav. Protams, bija mazliet bēdīgi, gribēju satikt visus čaļus, tos pašus vienaudžus Mārtiņu Dzierkalu un Rodrigo Ābolu. Vēlējos uzspēlēt pārbaudes spēlē un sevi pierādīt.
- Pēc tavām domām, kā pietrūka mūsu hokejistiem, lai aizķertos spēlē pret Vāciju?
- Klātienē biju uz visiem mačiem. No malas grūti pateikt, kā pietrūka pret Vāciju, jo nezinu, kāda bija atmosfēra komandas iekšienē. Spēle patiešām bija kvalitatīva, Vācija izrādījās nedaudz labāka, tāpēc viņi brauc uz Olimpiādi.
- Kā patika vienaudža Mārtiņa Dzierkala sniegums?
- Milzīgs prieks par viņu, izmantoja savu iespēju un pat guva vārtus. Tāpat satikāmies un parunājām, kā viņam Ziemeļamerikā iet. Uzskatu, ka karjerā Mārtiņš tiks augstu.
- Gadu mijā tev būs iespēja uzspēlēt ar viņu un citiem saviem vienaudžiem Latvijas U20 izlases sastāvā pasaules čempionātā Kanādā. Pretiniekos - ASV, Krievija, Kanāda un Slovākija. Kā tu skaties uz gaidāmo turnīru?