Kādreizējais Latvijas futbola izlases uzbrucējs Igors Sļesarčuks intervijā Baltkrievijas izdevumam «Pressball» asi kritizējis Latvijas Futbola federāciju (LFF), nosaucot to par «utu kantori».
Sļesarčuks par Latvijas futbolu: Bērnišķīgs spēles līmenis. Naudas nav. Katastrofa
Pašlaik 38 gadus vecais Sļesarčuks dzimis Krievijā, bet karjeras sākuma posmā aizvadīja piecas spēles Latvijas izlasē, kuras sastāvā guva vienus vārtus, bet jau 2008.gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību.
1994. un 2006.gada Latvijas čempions un 2005.gada virslīgas rezultatīvākais spēlētājs vēl šogad pārstāvēja Baltkrievijas komandu Maziras «Slavia», bet tagad viņš noslēdzis karjeru.
Sļesarčuks intervijā atceras, ka 18 gadu vecumā ar «Skonto» triumfējis Latvijas čempionātā un bijis tuvu pārejai uz Krievijas premjerlīgu, tomēr salauzis potīti, turklāt pēc tam iekļuvis arī Aleksandra Starkova trenētās Rīgas vienības sastāvā. Viņš pat nedaudz izvicinājis dūres ar treneri, bet pēc tam arī nav ticis viņa trenētajā Latvijas izlasē.
Pēc «Skonto» viņš nokļuva Baltkrievijas čempionātā, kur aizvadīja lielāko daļu savas karjeras. Turklāt Sļesarčuks atklāj, ka viņa tēvs ir baltkrievs, kurš Latvijā sastapis savu sievu. «Savukārt es atgriezos viņa dzimtenē un atradu savu otru pusīti.»
«1997.gadā Eirokausos «Skonto» smagā cīņā piekāpās varenajai «Barcelona» komandai. Kopš tā laika treneris Starkovs ir Latvijas futbola karalis,» uzskata Sļesarčuks. «Tajos mačos atrados rezervē, un man nedeva iespēju sevi parādīt. Latvieši kvalificējās 2004.gada Eiropas čempionātam un ilgi uzskatīja, ka ir spēcīgāki par baltkrieviem. Tiesa, tagad viņi vairs tā nedomā.»
«Tagad Latvijā ir bērnišķīgs spēles līmenis. Naudas nav. Katastrofa,» paudis kādreizējais uzbrucējs. «Futbola federācija - utu kantoris. Kontraktu vietā ir tukši papīri bez summām un datumiem. Pilnīgs bardaks. Lūk jums Eiropa.»
«Latvijā mani uzskata par baltkrievu, esmu svešinieks. Aizbraucu uz dzimteni - tur arī esmu svešs. Dīvaina situācija,» izteicies Sļesarčuks. «Ar Latviju, neskaitot vecākus, mani nekas nesaista. Latviešu valodu mācījos skolā, kaut ko atceros - piemēram, vārdus labrīt, labvakar. 2008.gadā ieguvu Krievijas pasi, bet vēl pēc četriem gadiem - uzturēšanās atļauju Baltkrievijā.»
Turpinājumā Sļesarčuks gatavojas strādāt par treneri un cer, ka viņa 13 gadus vecais dēls Daņila izaugs par labu futbolistu.