Lietuvas labākie olimpieši un viņu treneri pauduši bažas par nepietiekamo finansējumu, kas valsts budžetā nākamgad atvēlēts sportam, norādot, ka šie līdzekļi ir pārāk mazi ne vien jaunas olimpiešu maiņas audzināšanai, bet arī olimpiskajai pamatizlasei, kas tiek gatavota nākamajām olimpiskajām spēlēm saskaņā ar programmu "Londona 2012".
Lietuvas olimpieši: Sports tiek gremdēts (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"2010.gada budžets, ko izstrādājis un apstiprinājis Seims, bet vēl nav parakstījusi prezidente Daļa Grībauskaite, samazināts visās jomās. Cerējām, ka sportam atvēlētie līdzekļi salīdzinājumā ar citām jomām tiks samazināti proporcionāli, taču diemžēl..." teikts paziņojumā, ko parakstījuši olimpisko medaļu īpašnieki Daina Gudzinevičūte, Virgīlijs Alekna, Andrejs Zadņeprovskis un Edvīns Krungolcs, kā arī treneri Aļģimants Jozaitis, Jurijs Moskvičovs un Kastītis Pavilonis.
Viņi norādījuši, ka gatavošanās olimpiādei norisinās ar Lietuvas olimpiskā sporta centra starpniecību, un 2009.gada sākumā šim centram bijis paredzēts atvēlēt 20 miljonus litu (4,08 miljonus latu). Maijā, samazinot budžetu, saņemti 15 miljoni litu, bet nākamgad centram atvēlēti septiņi miljoni litu. Atrēķinot visus obligātos izdevumus, sporta mācību darbam, sportistu stipendijām, kā arī zinātniskajam un medicīniskajam atbalstam kopumā atliek 716 000 litu. Kā atzīmē ziņu aģentūra ELTA, šī summa ir gandrīz astoņkārt mazāka nekā 2009.gadā.
"Ar šādiem līdzekļiem būs grūti, gandrīz neiespējami uzturēt labu sportisko formu, konkurēt ar citu valstu sportistiem," teikts paziņojumā. "Nesaskatot perspektīvu, no sporta aizies spējīgie jaunieši, zaudēsim kvalificētus sporta speciālistus. Lietuvas sports tiks atsviests vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē."
"Bez treniņnometnēm un kontrolsacīkstēm grūti iedomāties labu startu pasaules vai Eiropas čempionātos," ceturtdien preses konferencē Viļņā uzsvēris Pekinas olimpisko spēļu sudraba medaļu ieguvējs modernajā pieccīņā Edvīns Krungolcs.
"Stipendijas, kurām šogad būtu bijis jāpieaug, samazinājušās. Olimpiskās izlases sportista stipendija šobrīd faktiski līdzinās bezdarbnieka pabalstam, bet par to mēs nesūdzamies. Svarīgākais, ka mums nepieciešami apstākļi, lai trenētos," izteikusies Sidnejas Olimpisko spēļu čempione šaušanā Daina Gudzinavičūte. "Ja Londonā nebūs medaļu, tad politiķi, kuri allaž uzsver, ka sportisti ir labākie savas valsts vēstnieki, vainos Fiziskās kultūras un sporta departamentu, Lietuvas Nacionālo olimpisko komiteju un citas sporta organizācijas, un neviens neatzīsies, ka pats piedalījies sporta gremdēšanā."
Pēc Gudzinavičūtes teiktā, mazākā summa, kāda viņai vajadzīga vienas sezonas treniņiem un sacensībām, ir 70 000 litu. "Dzīvoju no tā, ko nopelnu sportā. Sliktākais, ka mums neļauj strādāt," viņa piebildusi.
"Gribam aicināt Seimu, prezidenta biroju un valdību pievērst uzmanību sportistiem, kuri nes Lietuvas vārdu pasaulē labāk nekā viss diplomātiskais korpuss," sacījis Lietuvas Soļošanas federācijas prezidents un valsts olimpiskās izlases treneris Kēstutis Pavilonis. Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā iecerēts dibināt Lietuvas treneru asociāciju, kas cīnītos gan par sportistu, gan treneru tiesībām.