Bored of Borders: Veloceliņu stress, prāmis pār Elbu un Vācijas lauki (6)

Vācija Kārļa skrituļslidošanas ritmā mainījusi paražas. Lai arī robeža starp Dāniju un Vāciju bija visnetveramākā, ceļu kultūra mainās jūtami. Nav patīkami braukt pa šosejas malu arī tad, ja tur atļauta velokustība, tāpēc Miks plāno Kārļa maršrutu pa veloceliņiem.

No robežas līdz Hamburgai veloceliņi rada tik daudz apjukuma, ka tas jau pāriet stresā. Pirmkārt, veloceliņš neved gar to ceļu, kur braucam mēs, otrkārt, asfaltu bieži nomaina bruģis un grants, meža ceļi. Riteņbraucējiem tas grūtības nesagādā, bet Kārlim jāstumj sevi uz priekšu ar nūjām. Brauciena aprakstā šajā dienā ir vairākas pauzes ar aprakstu «maršruta meklēšana».

Tomēr katru reizi, kad šķiet - esam viņu pazaudējuši, laimīgā kārtā satiekamies kādā meža krustojumā. Stress vakarā tiek nogalināts ar milzīgu turku kebabu. Iebraucot Hamburgā, vajadzīgs pitstops, jo saplīsis viens no slidu ritenīšiem. Lai šķērsotu Elbu Hamburgā, Kārlim jāceļas tai pāri ar prāmi. Visu pasažieru acis seko Kārlim, kurš ar skrituļslidām lēnām un neveikli rāpjas pa trepēm uz klāja. Mūs sajūsmina pārītis ap gadiem 60, kuri, salikuši galvas kopā, klausās mūziku un dzied līdzi «ooh baby, you could be my girl».

Hamburgas veloceliņu savienojums ar Brēmeni ir gana labs, tikai dažviet jāpaskrituļo pa šoseju, un celiņš ved mums blakus - mēs Kārli vairs nepazaudējam.

Mūsu Vācija ož pēc kūtsmēsliem, jo braucam pa apgabalu, kur visapkārt plešas iekopti lauki un dārzi. Arī svētdienā, kad Vācijā nestrādā pat pārtikas lielveikali, tīrumos rūc traktori un kombaini - ir ražas laiks.

Braucot pa sānceliņiem, secinām, ka arī Vācijā gludi ir lielceļi, bet uz salāpītajām mazajām šosejām bieži novietotas brīdinājuma zīmes «Straßen Schäde».

Kārlis noslidojis jau apaļas trīsdesmit dienas. Pirmdien būs sasniegti trīs tūkstoši kilometru.