Lietuvas olimpiskie medaļnieki neslēpj rūgtumu par treniņu apstākļiem (3)

«Londonā skanot Lietuvas himnai un paceļoties mūsu karogam, kopā ar jums priecājās visa Lietuva. Šādos mirkļos pārņem lepnums par savu valsti, un to dēļ ir vērts dzīvot un ziedoties. Jūs esat kļuvuši dārgi un tuvi mums visiem, kas mīl savu tēvzemi un tic tai, lai kur arī dzīvotu,» apbalvošanas ceremonijā uzsvērusi prezidente.

Pieccīnņiecei Laurai Asadauskaitei-Zadņeprovskienei, kas no Londonas pārvedusi zeltu, valsts vadītāja piešķīrusi ordeņa «Par nopelniem Lietuvas labā» Komandora Lielo krustu. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā tādu pašu apbalvojumu saņēma 15 gadus vecā olimpiskā čempione peldēšanā Rūta Meilutīte.

Bokseris Evalds Petrausks, kas šajās olimpiskajās spēlēs izcīnījis bronzu, godalgots ar ordeņa «Par nopelniem Lietuvas labā» Virsnieka krustu, kas jau iepriekš piešķirts arī otram bronzas medaļas ieguvējam - cīkstonim Aleksandram Kazakevičam.

Savukārt kanoe airētājs Jevgēņijs Šukļins, kas Lielbritānijas galvaspilsētā tika pie sudraba godalgas, bet pirms diviem gadiem par sasniegumiem sportā saņēmis no valsts vadītājas Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina ordeņa Bruņinieka krustu, šai reizē apbalvots ar Lietuvas Republikas Prezidenta kausu. Valsts apbalvojumi piešķirti arī sportistu treneriem.

Tomēr preses konferencē, kas sekoja pacilātajai un priecīgajai apbalvošanas ceremonijai, izskanējusi ne viena vien rūgtāka nots, vēsta portāls «Lrytas.lt».

Pieccīnņiece Asadauskaite, kas pirms olimpiskajām spēlēm peldēšanā trenējusies Viļņas Lazdīnu mikrorajona baseinā, savas izjūtas aprakstījusi visai skarbos vārdos.

«Patiesībā man ir bail tur peldēt. Šad un tad esmu nodomājusi - vai man nekas neuzkritīs, vai palikšu dzīva,»

viņa atzinusies, atsaucot atmiņā gadījumu, kad baseinā iekritis apgaismes ķermenis. «Šobrīd gan runāju tikai par baseinu, bet man vajadzīga arī jāšanas sporta bāze, kas tiešām nav nekāda labā. Bēdīgā stāvokļi ir arī vieglatlētikas bāze, tur ir auksti, tādēļ daudzi sportisti bieži slimo.»

Sportiste arī stāstījusi, kā šaušanas treniņos viņi stiprinājuši mērķus pie kokiem vai pieslējuši galdus un bāzuši apakšā akmentiņus, lai tie stāvētu taisni. «Kad lija lietus, treneris stāvēja ar lietussargu,» dalījusies atmiņās Asadauskaite.

«Var jau būt, ka šādi apstākļi dažu labu norūda un stiprākie paliek, bet Lietuvā bijuši daudzi, kas neiztur un pamet sportu. Pēdējais šāda veida notikums izvērtās skandālā,» viņa spriedusi, pieminot pieccīņnieci Donatu Rimšaiti, kas 2010.gada nogalē pārcēlās uz Krieviju un tagad pārstāv lielo kaimiņvalsti. «Varbūt mēs ar viņu kopā būtu kāpušas uz goda pjedestāla,» piebildusi Laura.

Arī Meilutīte, kas pēdējo divu gadu laikā dzīvo pie tēva Lielbritānijā, bet labus rezultātus uzrādījusi jau Kauņā, pēc uzvaras žurnālistiem atzina, ka Lietuvā apstākļi peldētājiem šobrīd «nav gluži tie labākie». Vienlaikus viņa tomēr izteikusi cerību, ka tagad situācija uzlabosies, un uzsvērusi, ka nekad nekļūs par Lielbritānijas pilsoni.

Jau ziņots, ka Meilutītes uzvara iedvesmojusi viņas dzimtās Kauņas pilsētas pašvaldību uzaicināt visus interesentus 21.augustā iepazīties ar sporta un kultūras kompleksa «Girstutis» baseinu, kura rekonstrukcija tuvojas nobeigumam. Plānots, ka šis Lietuvā modernākais peldbaseins, kas atbildīs visām starptautiskajām prasībām, durvis apmeklētājiem vērs jau šā gada nogalē. Tajā būs astoņi 50 metru celiņi, bet līdzās atradīsies 25 metru iesildīšanās baseins.

Viļņā situācija ir krietni bēdīgāka. Kā vēsta LNK televīzija, olimpiskajiem standartiem galvaspilsētā atbilst vienīgi jau pieminētais Lazdīnu baseins, bet tur vietas visiem sportistiem vienkārši pietrūkst. Agrāk pašā pilsētas centrā darbojies arī «Žalgiris» baseins, kas arī atbildis visām prasībām, bet sporta centrs nojaukts un tajā vietā uzcelts apartamentu komplekss, savukārt āra baseins pārvērties par izgāztuvi, ko iecienījuši bezpajumtnieki.

Tūlīt pēc Meilutītes atgriešanās no Londonas arī Viļņas vicemērs viņai dedzīgi solījis, ka drīzumā Viļņā būšot «vislabākais baseins, kādu vajag sportistiem». Taču pilsētas mērs Artūrs Zuoks drīz vien atzinis, ka naudas šādam baseinam patiesībā vēl nav. «Tuvojas nobeigumam Lazdīnu baseina rekonstrukcijas projekta izstrāde. Kad būs gatavs projekts, plānojam lūgt Eiropas Savienības finansējumu. Saņemot ES atbalstu, mums būs labs, rekonstruēts, visām prasībām atbilstošs baseins,» viņš skaidrojis.

Labāka situācija nav arī citiem sportistiem, piemēram olimpiskais vicečempions kanoe airēšanā Šukļins trenējies sporta bāzē, kas uzmeistarota no vairākiem konteineriem, bet nesen sakārtoto airēšanas bāzi sportistiem jādala ar Iekšlietu ministrijas Policijas mācību centru, norāda portāls «Alfa.lt».