Beigušās Latvijai veiksmīgākās ziemas olimpiskās spēles (78)

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge pateicās Kanādai par viesmīlību un Vankūveras olimpisko spēļu rīcības komitejai par olimpiādes sagatavošanā paveikto darbu. Savukārt sportistiem Roge teica, ka ar viņiem visi var lepoties.

"Šīs bija lieliskas un ļoti draudzīgas spēles," teica Roge, pirms pasludināja XXI ziemas olimpiskās spēles par slēgtām. Roge aicināja visas pasaules atlētus pēc četriem gadiem tikties nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Neila Janga dziesmai skanot, arēnas centrā izdzisa olimpiskās uguns stilizētais ugunskurs.

Noslēguma ceremonijā visu valstu atlēti un delegāciju funkcionāri arēnā iesoļoja kopā, nešķirojot sportistus pēc valstīm vai panākumiem. Latvijas karogu nesa Haralds Silovs, kurš startēja šorttrekā un ātrslidošanā.

Nākamo ziemas olimpisko spēļu mājvietas Soču mērs Anatolijs Pahomovs saņēma olimpisko karogu no Vankūveras mēra Gregora Robertsona. Sočos ziemas olimpieši sacentīsies 2014. gadā, tiesa, iepazīstinot ar nākamo olimpiādi, tās organizatori prezentācijas uzvedumā vairāk izcēla klišejiskus Krievijas simbolus - Maskavas Sarkano laukumu un Kremļa kurantus, kā arī klasisko baletu.

Vankūverā visveiksmīgākie cīņā par zelta medaļām bija mājinieki kanādieši, kuri vairāk nekā divas nedēļas ilgušās sacensības noslēdza ar 14 augstākā kaluma godalgām, kas ir jauns ziemas olimpisko spēļu rekords. Turklāt kanādieši uzvarēja arī sev tik svarīgajā vīriešu hokeja turnīrā. Līdz šim rekords bija 13 zelta medaļas vienās ziemas olimpiskajās spēlēs, ko spēja savākt tikai PSRS 1976. gadā Insbrukā un Norvēģija 2002. gadā Soltleiksitijā. Kanādā ziemas olimpiskās spēles notika otro reizi, taču 1988. gadā Kalgari mājinieki palika bez zelta, samierinoties ar divām sudraba un trim bronzas medaļām.

Pēc kopējā balvu klāsta Vankūveras spēles visveiksmīgākās bija amerikāņiem, kuri iekrāja 37 medaļas, arī sasniedzot jaunu ziemas olimpisko spēļu rekordu. Līdz šim visražīgākā ziemas olimpiāde bija 2002. gadā Soltleiksitijā 36 godalgas guvušajiem Vācijas olimpiešiem. Vankūverā ASV sportisti izcīnīja deviņus čempionu titulus.

Medaļas Vankūveras ziemas olimpiādē saņēma 26 valstu sportisti, bet olimpisko čempionu godā mājup var doties 19 valstu atlēti. Spēles neaptumšoja arī dopinga skandāli, ļaujot SOK priecāties par veiksmīgi realizētu antidopinga programmu.

Individuāli spēles visveiksmīgākās bija Norvēģijas distanču slēpotājai Maritai Bjergenai, kura nopelnīja piecas medaļas un kļuva par trīskārtēju olimpiādes čempioni. Bjergenas īpašumā nonāca arī pa vienai sudraba un bronzas godalgai. Trīs zelta medaļas vēl izcīnīja Ķīnas šorttrekiste Vana Mena.

Vankūveras ziemas olimpiskās spēles paliks vēsturē arī ar traģēdiju kamaniņu trasē, kad vēl pirms olimpiādes sākuma treniņbraucienā gāja bojā Gruzijas sportists Nodars Kumaritašvili. Pēc viņa nāves Vistleras trasē veica izmaiņas, kas ietekmēja cīņas gaitu gan kamaniņu sportā un skeletonā, gan bobslejā.

Latvijas delegācijā ar sudraba godalgām no Vankūveras mājās atgriezās kamaniņu braucēju divnieka ekipāža Juris un Andris Šici, kā arī skeletonists Martins Dukurs. Nekad iepriekš Latvijai, startējot kā neatkarīgai valstij, ziemas olimpiskajās spēlēs nebija izdevies tikt pie sudraba medaļām. Līdz šim lielākais panākums bija kamaniņbraucēja Mārtiņa Rubeņa bronza 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs.

_{Olimpiskās ziņas tapušas sadarbībā ar a/s "Aldaris"}