Pusotru minūti pirms pamatlaika beigām amerikāņi nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Šis gājiens 24,4 sekundes pirms sirēnas nesa cerētos augļus, jo Zaks Parizē no vārtu priekšas otro reizi pārspēja Luongo, kurš pirms tam vienu metienu jau bija atvairījis.
Pagarinājumā ripu vairāk kontrolēja Kanādas izlase, un 68. minūtē Krosbijs, saņēmis piespēli no Žeroma Iginlas, kurš pie laukuma apmales uzvarēja divcīņā ar Raienu Sateru, raidīja ripu Millera sargāto vārtu tuvējā stūrī.
Kanādas izlase iepriekšējo reizi par olimpiskajiem čempioniem kļuva 2002. gadā, kad Soltleiksitijā finālā ar 5:2 arī uzvarēja ASV. Zelta medaļas hokeja dzimtenes pārstāvji izcīnīja arī 1920. gadā Antverpenē, 1924. gadā Šamonī, 1928. gadā Sanktmoricā, 1932. gadā Leikplesidā, 1948. gadā Sanktmoricā un 1952. gadā Oslo.
Kanāda - ASV 3:2 (1:0, 1:1, 0:1, 1:0)
Vārtu guvēji: Džonatans Tēvs (Ričardss) 12:50 (1:0), Korijs Perijs (Geclafs, Kīts) 27:13 (2:0), Raiens Keslers (Keins) 32:44 (1:2), Zaks Parizē (Langenbruners, Keins) 59:35 (2:2), Sidnijs Krosbijs (Iginla) 67:40 (3:2).
Par turnīra vērtīgāko spēlētāju jeb MVP tika nosaukts ASV izlases vārtsargs Raiens Millers.
Žurnālistu veidotajā simboliskajā izlasē bez Millera iekļuva arī aizsargi Braiens Rafaļskis (ASV) un Šī Vēbers (Kanāda), kā arī uzbrucēji Džonatans Tēvs (Kanāda), Zaks Parizē (ASV) un Pavols Demitra (Slovākija).
Direktorāta vērtējumā par labāko aizsargu nosauca Rafaļski, bet labākā uzbrucēja lauri tika Tēvam.
Kā ziņots, bronzas medaļas izcīnīja Somijas valstsvienība, kas ar 5:3 mazajā finālā svinēja panākumu pār Slovākiju.