Bažas, ka viņas kandidatūru lobē Krievija, ārvalstu presei intervijā pastiprinājis Brokas konkurents, Biatlona savienības valdes loceklis Olle Dālins. Savā intervijā viņš arī atgādina, ka pirms četriem gadiem Satversmes aizsardzības birojs Brokai, kas tobrīd bija tieslietu ministre, liedza pielaidi valsts noslēpumam.
Broka sava oponenta teikto interpretē kā priekšvēlēšanu cīņu un saka, ka viņš, četrus gadus būdams Starptautiskās biatlona savienības valdes loceklis, nav neko darījis, lai cīnītos pret dopingu un korupciju.
Šeit jāatgādina, ka ilggadējais savienības prezidents Anderss Besserbergs amatu pameta pēc skandāliem, kurā viņu vaino par nepilna ceturtdaļmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no Krievijas. Saskaņā ar ārvalstu presē ziņoto, Besserbergs vairākus gadus iepriekš dažādās sacensībās slēpis 65 dopinga lietas, kurās bija iesaistīti Krievijas biatlonisti.
Brokas konkurents, kurš savā programmā skandē saukli par caurspīdīgumu un taisnīgumu sportā, ir izteicis bažas, ka arī ar Broku šādus darījumus, iespējams, Krievijai būtu viegli sarunāt.
Krievijā sports un politika ir cieši saistīti. Sportistu sasniegumus valsts vara izmanto, lai stiprinātu savu – spēcīga režīma – tēlu sabiedrībā un pasaulē, teikuši ārpolitikas eksperti. Latvijas ārlietu ministrs pagaidām iemeslu īpašam uztraukumam nesaskata.
“Būsim kritiski, ja tiešām tāds atbalsts no Krievijas ir, tad tas arī nav nekas labs. Bet es neteiktu, ka mēs šobrīd varētu no Ārlietu ministrijas puses apstiprināt vai noliegt, ka tas tā ir.”