Rīgas “Dinamo” hokeja meistari aizvadījuši pirmo mēnesi Kontinentālās hokeja līgas 11. čempionātā. Ducis spēļu ir gandrīz jau piektā daļa no visa turnīra, un nu jau var gūt arī kaut kādus secinājumus. Labā lieta ir tā, ka dinamieši kopumā sezonu sākuši ar punktiem un svētdienas rītā, kad tabula uz laiku bija apstājusies, Rīgas komanda ar 13 punktiem Rietumu grupā saglabāja 5. vietu. Kas nebūt nav slikti.
Sliktāk ir tas, ka tabula ir ļoti blīva – aiz mums ar 13 punktiem seko kūrortnieki no Sočiem, punkts mazāk ir Maskavas “Spartak”, vēl punkts mazāk - “Vitjaz”, bet ārpus “play-off” zonas atradās “Severstaļ” un Maskavas “Dinamo” (pa 9), Minskas “Dinamo” un “Slovan” (pa 8). Pāris bezpunktu spēles, un varam krist uz leju.
Ar punktiem viss ir puslīdz kārtībā, taču četru mājas spēļu saturs kopumā bija briesmīgs. Izņemot 2:1 papildlaika uzvaru pār Helsinku “Jokerit”. Trijos citos mačos dinamieši pirmo trešdaļu kopā zaudēja ar 0:10... Pret “Spartak” - 0:3, pret “Sočiem” - 0:2 un pilnīga katastrofa pret Astanas “Baris” - 0:5.
Čempionāta iesākumā abi mūsu vārtsargi Kristers Gudļevskis un Timurs Biļalovs bija uzdevumu augstumos, turpretī pēdējos mačos treneri gandrīz jau sāka zīlēt, kuram uzticēt vārtus spēles sākumā. Lai itin drīz jau nomainītu izvēlēto vārtsargu. Negribu Gudļevski un Biļalovu šķirot kā pirmo un otro, taču mačā pret “Sočiem” kļūdījās arī treneri (vai galvenais treneris). Iepriekšējo spēļu loģika prasīja vārtos laist Biļalovu, treneri izvēlējās Gudļevski.
Šis no trim zaudējumiem bija vistuvākais punktiem, jo vismaz pagaidām Soču komanda neatstāja neuzvaramas vienības iespaidu. Pēc zaudējumiem “Dinamo” līderi Linuss Videls un Kevins Klarks bija ļoti paškritiski, proti, ne jau “Soči” spēlēja tik labi, cik mēs slikti, un tādas trešdaļas kā 0:5 nedrīkst būt.
Jau esmu piemirsis, kurā sezonā tas bija, liekas, Normunda Sējēja pirmajā pilnajā gadā, kad arī bija vārgi pirmie periodi. Proti, kad komanda laukumā iznāk negatava vai nenoskaņota. Kas visā visumā ir galvenā trenera vaina. Es ļoti labi saprotu Ģirta Ankipāna sāpi – pieci vadošie spēlētāji ir savainoti: Gints Meija kopš pirmās spēles, Uvis Balinskis – kopš piektās, Brendons Makmilans divos piegājienos jau izlaidis trīs spēles, Miķelis Rēdlihs – divas un Kristaps Zīle – pēdējo maču un praktiski arī visu spēli pret Sočiem, jo potītes savainojumu dabūja pašā mača sākumā.
Savainoto trūkums ir acīmredzams, tāpat kā vispārējais nogurums, bet laikam jau “trusītis” nemaz nav (nebija!) tik pārguris, ja pēc orālā pēriena saņemšanas spēja saņemties gan pret “Sočiem”, gan “Baris”. Jā, esot drošā vadībā, it sevišķi Astanas komanda nometa tvaiku, turot mājiniekus pienācīgā attālumā, bet dinamiešiem arī spēka pietika. Vismaz morālā.
Ir lietas, par kurām varam būt lepni. Mums ir visas KHL rezultatīvākais spēlētājs Linuss Videls – 16 (9+7), mums ir pats rezultatīvākais aizsargs Metjū Majone – 15 (3+12), viņš arī trešais kopējā konkurencē. Neapšaubāmi, ka Ģirts Ankipāns ir trāpījis arī ar pārējiem leģionāriem. Matiass Mitinens jau guvis piecus vārtus (5+1), vārtu garšu sāk atgūt Kevins Klarks (2+3). Uzbrukumā noteikti trūkst Brendona Makmilana (1+1), taču kāds vērīgs “Dinamo” darbinieks jau pēc priekšpēdējā zaudējuma norādīja uz vecu un zināmu kaiti: “Pag! Bet kad tad sāks mest pašu puikas? Kopš Šanhajas spēles nav iemests nekas...” Labi, šis pārmetums mazāk attiecas uz Lauri Dārziņu, kurš nu ir tāds kā vairākuma izspēlētājs (1+7), kad ripas vārtos met Videls un Co. 14 vārti 41 vairākumā jeb 31,1% realizēto vairākumu dod “Dinamo” piekto vietu līgā. Spēlējot mazākumā, esam tā pa vidu – 82,7%, taču, nometot no visām 28 ripām nost 14 vairākumā gūtās un Videla bullīti Vladivostokā, tad, vienādos sastāvos spēlējot, knapi iznāk pa ripai spēlē. Un, protams, jāmet pašmāju puikām. Kā Mārtiņam Dzierkalam, kurš pēc atbraukšanas no Amerikas bija spēka un emociju pārpilns, tāpat kā savulaik Edgars Kulda un Roberts Lipsbergs, kuri ar laiku nezin kādēļ pazuda kopējā masā.
Skatītāji, kuru pēdējās četrās spēlēs bijis vairāk, nekā spēja uzņemt Sporta pils (5000), sen gaida, kad metīs Gunārs Skvorcovs un Vitālijs Pavlovs, arī Frenks Razgals un Roberts Lipsbergs.
Nākamais izbraukums “Dinamo” ir maršrutā: Balašiha – Novosibirska – Astana. Boba Hārtlija Omskas “Avangard”, arī nespēlējot savās mājās, ir 2. vietā Austrumos (20 punkti), Astanas “Baris” ar kanādiešiem un citiem leģionāriem ir pati metošākā KHL komanda (49), bet Novosibirskas “Sibirj” kādreiz taču jāsāk uzvarēt – 12 zaudējumu sērija (bez punktiem vispār) ir krietni ievilkusies. Jācer, ka līdz 5. oktobrim, kad mačs Balašihā, dinamieši būs gan atpūtušies, gan arī kāds no neveselajiem atlabis. Laiks punktiem!
/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)