Ikauniecei ar jaunu Latvijas rekordu tomēr nepietiek medaļai EČ telpās

Latvijas vadošā daudzcīņniece ar 4701 punktu laboja valsts rekordu, par 205 punktiem pārspējot pašas pirms pieciem gadiem iespēto.

Ikauniece pirms pēdējās disciplīnas - 800 metru skrējiena - bija nestabilā bronzas medaļas pozīcijā, bet nenosargāja savu vietu pirmajā trijniekā.

Pārliecinošu uzvaru svinēja britu sportiste Katarīna Džonsone-Tompsone, kura tika pie 4893 punktiem, otrā ar 4731 punktu bija viņas tautiete Niama Emersone, bet trešo vietu ar 4723 punktiem guva Solēne Ndama, kura atkārtoja Francijas rekordu.

Ikauniece no goda pjedestāla atpalika par 22 punktiem, bet no piekto pozīciju izcīnījušās austrietes Ivonas Dadičas - nieka punktu.

Sacensības pieccīņā tika iesāktas ar 60 metru barjerskrējienu, kur Ikauniece finišēja ar laiku 8,29 sekundes, tādējādi par vienu simtdaļu labojot savu personīgo rekordu, kas tika uzstādīs šogad Kuldīgā. Tas latvietei deva 1064 punktus un trešo vietu pēc pirmās disciplīnas.

Pēc tam sekoja augstlēkšana, kur Ikauniece bez problēmām ar pirmajiem mēģinājumiem pārlēca pirmos četrus augstumus, bet 1,84 metrus viņa pārvarēja ar trešo lēcienu, uzstādot savu šīs sezonas labāko rezultātu. Iesākumā viņa vienreiz pamēģināja 1,87 metrus, ko gan nepārlēca, bet pēc tam atteicās no sacensību turpināšanas. Par 1,84 metriem viņa nopelnīja 1029 punktus, bet augstlēkšanā viņai ceturtā vieta.

Vēlāk notika sacensības lodes grūšanā, kurās Ikauniece savā labākajā mēģinājumā rīku raidīja 13,31 metra tālumā, kas bija devītais labākais rezultāts. Par savu sniegumu viņa saņēma 748 punktus. Tāllēkšanā Ikauniece ar 6,33 metriem dalīja trešo vietu ar vēl divām sportistēm, kas viņai deva 953 punktus.

Noslēdzošajā disciplīnā, kas bija 800 metru skrējiens, Ikauniece finišēja pēc divām minūtēm un 14,01 sekundes, kas bija septītais labākais rezultāts.

Pusfinālā 400m skrējienā priekšsacīkstēs 43 gadus senu Latvijas rekordu labojusī Gunta Vaičule savā skrējienā ar 53,53 sekundēm bija pēdējā starp sešām sportistēm, Eiropas čempionātu noslēdzot 14.vietā.

Sekmīgi 800 metru skrējiena priekšsacīkstes pārvarējusi latviete Līga Velvere, kura pārliecinoši uzvarēja savā skrējienā un iekļuva pusfinālā, ko automātiski sasniedza katra skrējiena divas ātrākās sportistes. Latvijas skrējēja finišēja pēc divām minūtēm un 5,37 sekundēm, kas gan kopējā ieskaitē bija vien 14.rezultāts.

Februārī Velvere 800 metros telpās uzstādīja Latvijas rekordu, finišēdama pēc divām minūtēm un 1,10 sekundēm.

Priekšsacīkstes piektdien pārvarēja skrējējs Jānis Leitis, kurš 400 metros savā skrējienā ar laiku 47,34 sekundes bija ceturtais, bet pusfinālā viņš iekļuva pēc rezultāta. Tas ir latvieša šīs sezonas labākais rezultāts, bet priekšsacīkstēs summā tas bija devītais ātrākais laiks.

Pusfinālā viņš skrēja 0,02 lēnāk, savā skrējienā ieņemdams ceturto vietu, bet summā ierindodamies devītajā pozīcijā.

Tikmēr priekšsacīkstēs 3000 metru skrējienā vīriešiem Uģis Jocis finišēja pēc astoņām minūtēm un 9,99 sekundēm, kas viņam deva 26.vietu 34 sportistu konkurencē. Finālam kvalificējās labāko 12 rezultātu īpašnieki.

Trīssoļlēkšanā vīriem Elvijs Misāns ar 16,16 metriem samierinājās ar 16.vietu 18 vieglatlētu konkurencē.

Savukārt sestdienas rīta sesijā notiks kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā māsām Laurai un Mārai Grīvām, priekšskrējieni 60 metru sprintā Sindijai Bukšai un Kristapam Sietiņam, kurš piedalīsies 60 metru barjerskrējienā. Čempionāts noslēgsies svētdien.

Glāzgovā notiek 35.Eiropas čempionāts telpās.

Pirmo zeltu medaļu Eiropas čempionā telpās Latvijas izlases sastāvā izcīnīja Igors Kazanovs, 1992.gadā uzvarot 60 metru barjerskrējienā. Nopelniem bagātākais Eiropas čempionāts Latvijas komandai bija 1996.gadā Zviedrijā, kad mājās tika vestas trīs medaļas - Māris Bružiks kļuva par Eiropas čempionu trīssoļlēkšanā, Kazanovs uzvarēja 60 metru barjerskrējienā, kur Guntis Peders izcīnīja sudrabu.

Vislielākā Latvijas izlases komanda Eiropas čempionātā telpās piedalījās 2015.gadā, komandā startējot 11 sportistiem. Pie godalgām Latvija šajās sacensībās nav tikusi kopš 2002.gada, kad trešais 60 metru barjerās bija Staņislavs Olijars.