Vaičule labo 43 gadus vecu Latvijas rekordu 400 metru skrējienā

Vaičule priekšskrējienā distanci veica 52,66 sekundēs, Intai Kļimovičai piederošo valsts rekordu labojot par 0,14 sekundēm.

Vaičule savā priekšskrējienā bija otrā, par 0,20 sekundēm piekāpjoties šveicietei Lēai Šprungerei. Izcīnot otro vietu, Vaičule kvalificējās sacensību pusfinālam.

Tāpat viņa ievērojami pārspēja savu personīgo rekordu, labojot to par 0,68 sekundēm.

Priekšsacīkstēs Vaičulei bija piektais labākais rezultāts, bet ātrākā bija viņas sāncense Šprungere.

Pusfināls notiks vakarā plkst.22.36 pēc Latvijas laika. Sacensības tiešraidē translē Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls.

Tikmēr Latvijas daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece atrodas piektajā vietā pēc pirmajām trim disciplīnām pieccīņā.

Sacensības pieccīņā tika iesāktas ar 60 metru barjerskrējienu, kur Ikauniece finišēja ar laiku 8,29 sekundes, tādējādi par vienu simtdaļu labojot savu personīgo rekordu, kas tika uzstādīs šogad Kuldīgā. Tas latvietei deva 1064 punktus un trešo vietu pēc pirmās disciplīnas.

Pēc tam sekoja augstlēkšana, kur Ikauniece bez problēmām ar pirmajiem mēģinājumiem pārlēca pirmos četrus augstumus, bet 1,84 metrus viņa pārvarēja ar trešo lēcienu, uzstādot savu šīs sezonas labāko rezultātu. Iesākumā viņa vienreiz pamēģināja 1,87 metrus, ko gan nepārlēca, bet pēc tam atteicās no sacensību turpināšanas. Par 1,84 metriem viņa nopelnīja 1029 punktus, bet augstlēkšanā viņai ceturtā vieta.

Vēlāk notika sacensības lodes grūšanā, kurās Ikauniece savā labākajā mēģinājumā rīku raidīja 13,31 metra tālumā, kas bija devītais labākais rezultāts. Par savu sniegumu viņa saņēma 748 punktus.

Summā Ikauniece iekrājusi 2841 punktu, kas no otrās vietas licis atkāpties uz piekto. Tikmēr līdere pēc pirmajām trim disciplīnām ir britu sportiste Katarīna Džonsone-Tompsone, kura summā ieguvusi 2889 punktus. Augstlēkšanā viņa pamanījās pārvarēt 1,96 metrus, kas ir atkārtots čempionāta rekords.

Tikmēr otrā ar 2871 punktu ir francūziete Solēne Ndama, bet trešo vietu ar 2864 punktiem šobrīd ieņem britu sportiste Niama Emersone. Ikauniece no pirmā trijnieka atpaliek par 23 punktiem.

Turpinājumā piektdien tiks aizvadītas arī pārējās divas disciplīnas - augstlēkšana (plkst.21.04) un 800 metru skrējiens (plkst.23.15).

Sekmīgi 800 metru skrējiena priekšsacīkstes pārvarējusi latviete Līga Velvere, kura pārliecinoši uzvarēja savā skrējienā un iekļuva pusfinālā, ko automātiski sasniedza katra skrējiena divas ātrākās sportistes. Latvijas skrējēja finišēja pēc divām minūtēm un 5,37 sekundēm, kas gan kopējā ieskaitē bija vien 14.rezultāts.

Februārī Velvere 800 metros telpās uzstādīja Latvijas rekordu, finišēdama pēc divām minūtēm un 1,10 sekundēm.

Priekšsacīkstes piektdien pārvarēja skrējējs Jānis Leitis, kurš 400 metros savā skrējienā ar laiku 47,34 sekundes bija ceturtais, bet pusfinālā viņš iekļuva pēc rezultāta. Tas ir latvieša šīs sezonas labākais rezultāts, bet priekšsacīkstēs summā tas bija devītais ātrākais laiks.

Tikmēr priekšsacīkstēs 3000 metru skrējienā vīriešiem Uģis Jocis finišēja pēc astoņām minūtēm un 9,99 sekundēm, kas viņam deva 26.vietu 34 sportistu konkurencē. Finālam kvalificējās labāko 12 rezultātu īpašnieki.

Vakarā Elvijs Misāns plkst.22.25 uzsāks kvalifikāciju trīssoļlēkšanā.

Savukārt sestdienas rīta sesijā notiks kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā māsām Laurai un Mārai Grīvām, priekšskrējieni 60 metru sprintā Sindijai Bukšai un Kristapam Sietiņam, kurš piedalīsies 60 metru barjerskrējienā. Čempionāts noslēgsies svētdien.

Glāzgovā notiek 35.Eiropas čempionāts telpās.

Pirmo zeltu medaļu Eiropas čempionā telpās Latvijas izlases sastāvā izcīnīja Igors Kazanovs, 1992.gadā uzvarot 60 metru barjerskrējienā. Nopelniem bagātākais Eiropas čempionāts Latvijas komandai bija 1996.gadā Zviedrijā, kad mājās tika vestas trīs medaļas - Māris Bružiks kļuva par Eiropas čempionu trīssoļlēkšanā, Kazanovs uzvarēja 60 metru barjerskrējienā, kur Guntis Peders izcīnīja sudrabu.

Vislielākā Latvijas izlases komanda Eiropas čempionātā telpās piedalījās 2015.gadā, komandā startējot 11 sportistiem. Pie godalgām Latvija šajās sacensībās nav tikusi kopš 2002.gada, kad trešais 60 metru barjerās bija Staņislavs Olijars.