Gorkšs: Tā notiek, ja federācija tiek uzskatīta par slaucamu govi

Kaspars Gorkšs

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Latvijas Futbola federācijā (LFF) vēl arvien ir mēģinājumi visiem spēkiem saglabāt veco kārtību, komentējot federācijas valdes izteikto neuzticību federācijas vadītājam, atklātā vēstulē federācijas biedriem uzsvēra LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

"Nakts apvērsuma mēģinājums ir mēģinājums saglabāt veco, daudzus gadus ierasto kārtību, vienkārši nomainot labuma guvējus. Tā notiek tad, ja federācija tiek uzskatīta par slaucamu govi un vienīgā interese ir starptautisko partneru - UEFA un FIFA - naudas sadale, kurai ir jānokļūst "pareizajās" kabatās," raksta Gorkšs.

Viņaprāt, vēstules saturs klaji demonstrējot vai nu nekompetenci, vai vēlēšanos maldināt biedrus, vai arī vēlmi saasināt situāciju, cenšoties paralizēt sāktās pārmaiņas.

"Acīmredzami, ka vēl arvien federācijā ir mēģinājumi visiem spēkiem saglabāt veco, gadiem ilgušo kārtību, kas ir novedusi mūs tieši tur, kur esam patlaban. Manuprāt, šobrīd svarīgākais ir novilkt svītru un skaidri pateikt gan darbiniekiem, gan biedriem, gan valdei, ka šādi turpināt nedrīkst," turpina LFF prezidents.

Gorkšs uzsver, ka patlaban vienīgā krīze LFF ir tā, ko cenšas izraisīt paši valdes locekļi, piebilstot, ka neviena no LFF atbildības sfērām nav apturēta vai apgrūtināta.

"LFF strādā 56 algoti darbinieki. Brīvas vakances patlaban ir divas. Viena vakance kopš 17.jūlija ir ģenerālsekretārs, otra vakance ir komunikācijas daļā, kur jauns darbinieks sāks strādāt 23.augustā. Paralēli notiek funkciju un pienākumu izvērtēšana, lai precīzi novērtētu darbu apjomus, skaidri definētu departamentu mērķus un precīzu atbildību sadalījumu. Reorganizācija pabeigta finanšu departamentā, kā rezultātā būtiski uzlabojusies caurskatāmība, ieviesta jauna sistēma, kas ietekmējusi atskaišu sagatavošanas kvalitāti un ātrumu. Finanšu departamenta ārpakalpojums nodrošina visas nepieciešamās funkcijas un ļauj federācijai ieekonomēt vairāk kā 24 000 eiro gadā," raksta Gorkšs.

Viņš atzīmē, ka ģenerālsekretāru izvirza prezidents, bet apstiprina valde. 24.jūlija valdes sēdē Gorkšs esot piedāvājis trīs dažādus risinājumus - balsot par viņa izvirzītu kandidātu, apstiprināt administratīvo vadītāju par ģenerālsekretāra vietas izpildītāju vai pašam turpinu vadīt federācijas saimniecisko darbību un uzrunāt kandidātus.

"Atrast ģenerālsekretāru uz deviņiem mēnešiem esošajā situācijā nav vienkāršs uzdevums. Bet vēl sarežģītāk ir panākt lēmumu par ģenerālsekretāra apstiprināšanu, ja atsevišķi valdes locekļi grib mērķtiecīgi sabotēt pārmaiņas," skaidroja Gorkšs, aicinot biedrus sekot līdzi valdes protokoliem, kuros atspoguļojas valdes gaita, un izvērtēt, cik konstruktīvi tiek risināti jautājumi.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem un Biedrību un nodibinājumu likumu Gorkšs ir LFF amatpersona ar tiesībām biedrību pārstāvēt atsevišķi. Līdz jauna LFF ģenerālsekretāra apstiprināšanai viņš pildīs pienākumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai, atbilstoši valdes pieņemtajiem lēmumiem,

"Nākamajā valdes sēdē biju plānojis virzīt kandidātu apstiprināšanai, bet sešu valdes locekļu sagatavotā un izsūtītā vēstule parāda, ka šobrīd valdes mērķis ir cits - kavēt procesus un vilcināt pārmaiņas," raksta Gorkšs.

Saistībā ar sešu LFF valdes locekļu izteiktajām bažām par starptautisko finansējumu Gorkšs uzsvēra, ka no šogad plānotajiem ieņēmumi no FIFA 2,13 miljonu eiro apmērā jau apstiprināti 1,24 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā pērn, kad ieņēmumi bija 0,72 miljoni eiro. Vēl tiek gaidīti lēmumi par iesniegtajām talantu un citām programmām 0,89 miljonu eiro apjomā. "Kaut arī esmu pārliecināts, ka lēmumi būs pozitīvi, tomēr esmu plānojis tikties ar FIFA vadību, lai skaidrotu katra projekta nepieciešamību. UEFA ieņēmumi ir atbilstoši 2019.gada plānam," pauda Gorkšs.

LFF prezidents uzsvēra, ka svarīga ir arī izdevumu kontrole, lai piešķirtais finansējums patiešām kalpotu Latvijas futbola attīstībai. "Tas nozīmē, ka ir apturēti "tradicionāli" pakalpojumu līgumi, kas ir slēgti ar bijušo darbinieku tuvinieku uzņēmumiem, ir apturēti "tradicionāli" dāvinājuma līgumi. LFF gadiem ir izmantota kā slaucama govs, kur galvenais laimests ir starptautisko partneru UEFA un FIFA naudas "paņemšana". Manuprāt, tam visam beidzot ir jāpieliek punkts. Tad pietiks naudas visiem federācijas mērķiem," skaidroja Gorkšs.

Valdes vairākuma vēstulē pausts satraukums arī par zvērināta revidenta pozitīva atzinuma neesamību.

"Atbilstoši statūtu 43.pantam, 3e punktam ģenerālsekretārs atbild par budžeta izstrādi un pareizu LFF grāmatvedības vešanu un uzturēšanu. Revidenta atzinums par 2018.gada bilanci ir tieša ģenerālsekretāru Jāņa Mežecka un Edgara Pukinska atbildība un darbības novērtējums. Tieši tāpēc es tāpat kā biedri un valdes locekļi gaidu revidenta gala ziņojumu," komentē Gorkšs.

Goršs akcentēja, ka federācijas biedri tiek maldināti saistībā ar 24.jūilja sēdes notikumiem. "Valdes locekļu vēstulē norādīts, ka bija "kārtējais mēģinājums virzīt LFF jaunos statūtus apstiprināšanai ārkārtas kongresā septembrī", kaut gan valdes sēdes laikā tika izskatīts jautājums par statūtu darba grupas veidošanu, kuras sastāvā iekļauti es, Žoržs Tikmers, Jānis Engelis, Matīss Šķiņķis, Mareks Gruškevics un Sergejs Usačovs. Veidojot šādu grupu, mans mērķis bija panākt daudzveidīgu viedokļu pārstāvniecību, kas pēc statūtu izstrādes atvieglotu saskaņošanas procesu biedriem," noslēdz Gorkšs.

Vairāk nekā puse jeb seši LFF valdes locekļi pieprasījuši organizācijas prezidenta Gorkša demisiju, kamēr pati LFF noraida izteiktos pārmetumus.

Vēstuli, kurā pausta neuzticība Gorkšam, parakstījuši Artūrs Gaidels, Jānis Engelis, Egons Brants, Vadims Direktorenko, Anastasija Kučinska un Aleksandrs Isakovs.

Valdes locekļi izsaka bažas par Latvijas futbola turpmāko attīstību.

"Darbojoties LFF Valdē, sapratām, ka labas pārvaldības princips LFF šobrīd neeksistē. Būtisku lēmumu pieņemšana notiek, neiesaistot valdi, vienkārši informējot pēc fakta," teikts valdes locekļu vēstulē.

Četri no sešiem vēstuli parakstījušajiem valdes locekļiem - Gaidels, Engelis, Brants un Kučinska - jūnijā LFF ārkārtas kongresā tika ievēlēti valdē, aizpildot vakantās vietas, kas radās aprīlī, kad ikgadējā kongresā vairāki valdes locekļi atkāpās no saviem amatiem.

Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā.

Uz augšu