Romašins: Izmaiņas leģionāru limitā nāks par labu visam Latvijas futbolam

“Riga” sporta direktors Aleksandrs Romašins un ģenerāldirektors Aleksandrs Proņins

FOTO: Zigismunds Zālmanis (Riga FC)

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes lēmums, ka no 2020. gada sezonas "Optibet" virslīgā klubs laukumā vienlaicīgi varēs sūtīt astoņus ārvalstu futbolistus, nāks par labu visam pašmāju futbolam, uzskata valsts čempionvienības "Riga" sporta direktors Aleksandrs Romašins.

LFF valde nolēmusi, ka no 2020. gada virslīgā darbosies formula 8+3. Proti, vienas komandas sastāvā laukumā varēs vienlaicīgi atrasties ne vairāk kā astoņi ārvalstu spēlētāji, un vismaz trim jābūt pašmāju futbolistiem.

"Daudzi šajā situācijā sniedz savus komentārus un skaidrs, ka arī mēs nevaram palikt malā. Pirmkārt, šīs izmaiņas nāks par labu visam Latvijas futbolam - izlašu, jaunatnes un klubu," kluba paziņojumā citēts Romašins.

"Šis ir labs grūdiens, lai paaugstinātu Latvijas čempionāta līmeni. Konkurence starp futbolistiem pieaugs. Gribam, lai mūsu čempionāts kļūst interesantāks visiem - līdzjutējiem, sponsoriem un pašiem futbolistiem, kuri trenēsies un spēlēs ar spēcīgiem futbolistiem," turpina "Riga" sporta direktors.

"Lai tiktu sastāvā, Latvijas futbolistiem būs jāiegulda daudz vairāk enerģijas. Diemžēl, līdz šim bija piemēri, kad futbolisti laukumā devās, pateicoties Latvijas pasei. Tā profesionālajā sportā nedrīkst būt. Esmu drošs, ka pēc šīm izmaiņām ilgtermiņā augs Latvijas futbolistu līmenis, kā rezultātā tas nāks par labu arī Latvijas nacionālajai izlasei," uzskata Romašins.

Viņš atzīmē, ka Latvijas izlases līmenis šobrīd ir kritisks. Pēc reformas UEFA Nāciju līgas D divīzijā Latvija sacentīsies ar Eiropas vājākajām valstsvienībām - Gibraltārs, Fēru salas, Lihtenšteina, Andora, Malta un Sanmarīno.

"Šobrīd Latvijas izlase FIFA rangā ieņem 139. vietu. Tuvākajā laikā vērosim valstsvienību spēlēs pret pundurvalstīm. Latvijas futbola līdzjutēji ir pelnījuši ko vairāk. Esam nonākuši grupā, kur mēs pēc iedzīvotāju skaita valstī būsim vieni no lielākajiem. Nesaprotu, kāpēc šajā situācijā mēs vispār runājām tikai par limitu. Esam aizmirsuši, kur šobrīd atrodamies? Varbūt uzdosim sev jautājumu, kā tur esam nonākuši? Kāpēc federācijai, kuras budžets ir ap 9 miljoniem eiro un kuras uzdevums ir attīstīt Latvijas futbolu, nav pat sava treniņlaukuma? Nav vispār nekādas infrastruktūras, nerunājot par galveno stadionu. Nav nekā, kam vajadzētu būt normālā valstī," norādīja Romašins.

Viņš uzsver, ka Latvijas futbolā notikusi liela lejupslīde kopš 2004. gada, kad valstsvienība vienīgo reizi kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram. 

"Vai pie tā ir vainīgi klubi, kas iegulda milzu līdzekļus Latvijas futbolā? Vai vēl kāds cits? Nezinu. Ir divi jautājumi. Kurš ir vainīgs pie tā un kā situāciju labosim? Tagad labāk pabīdīsim malā pirmo jautājumu, bet uzreiz ķersimies pie otrā un domāsim, ko darīt! No šī punkta ir jākustas kaut kur citur. Latvijā ir bijušas futbola tradīcijas. Spēlējām 2004. gada finālturnīrā…Kā mēs vispār varējām nonākt tur, kur tagad esam. Tas liecina par to, ka gadu laikā ir pieņemti kādi nepareizi lēmumi. Mūsu uzdevums tagad nav meklēt vainīgos. Varētu tagad runāt, ka vainīga ir iepriekšējās federācijas vadība vai šīs. Bet labāk strādāsim, lai šo situāciju labotu. Paldies tiem valdes locekļiem, kuri ir progresīvi domājoši un vēlas izmaiņas. Ja neko nedarīsim, drīz vien arī Sanmarīno aizies mums garām. Federācijai ir vismaz jāļauj attīstīt Latvijas futbols, nevis jāliek kaut kādi ierobežojumi naudas ieguldīšanai mūsu futbolā," pauda "Riga" sporta direktors.

"Bieži ir runāts par Islandes piemēru, bet par to ir jāturpina runāt. Valstī ir ap 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Laika apstākļi ir vēl sliktāki nekā Latvijā. Futbols valstī nav populārākais sporta veids, bet ir veikts gigantisks izrāviens. Pareizi tika salikti akcenti, uz ko ir jāstrādā. Infrastruktūra un treneru apmācība. Kur bija Islande 2004. gadā un kur mēs? Ja pareizi paši būtu salikuši akcentus, arī mēs būtu citur. Islandē ir 18 futbola manēžas, katram bērnam ir iespēja visu gadu kvalitatīvi trenēties. Varbūt tur ir panākumu noslēpums? Par to ir jārunā, nevis visu laiku par limitu. Mēs no savas puses pievērsīsim uzmanību tieši tam. Strādāsim pie treneru apmācības un infrastruktūras," sola Romašins.

Viņš atzīmē, ka "Riga" mērķis ir pierādīt, ka arī Latvijas klubi var būt nopietns drauds Eiropas līmenī.

"Atbildot cilvēkiem, kas bija pret limita izmaiņām, atgādināšu, ka Eiropas līgā, kur vispār nav nekāda limita un laukumā varējām sūtīt kaut vai 11 leģionārus, spēli Kopenhāgenā noslēdzām ar deviņiem Latvijas futbolistiem laukumā. Kāpēc? Viņi konkrētajā brīdī bija spēcīgāki, labāk gatavi spēlei, neskatoties uz to, ka mums sastāvā bija 12 ārzemnieki. Pēc tam, kad uzzinājām par izmaiņām leģionāru sakarā, esam ar prieku pagarinājuši līgumus ar vairākiem Latvijas futbolistiem. Tie ir konkrēti piemēri. Iepriekšējā sezonā par labāko virslīgas futbolistu tika atzīts latvietis Roberts Ozols, nevis kāds leģionārs. Mūsu puisis, kurš līdz tam nekad netika saukts uz Latvijas izlasi. Armands Pētersons šovasar bija futbolists, kurš Eirokausos aizvadīja visvairāk minūtes mūsu komandā. Mēs esam klubs, kurš cenšas sagatavot futbolistus Latvijas izlasei. Četri - Ozols, Antonijs Černomordijs, Pētersons un Elvis Stuglis - no mūsu komandas pirmo reizi tika izsaukti uz valstsvienību. Tas liecina par to, ka daudz uzmanības tam pievēršam, pie tam tikai divi ir gados jauni, bet divi pietiekami pieredzējuši. Ceram, ka Latvijas futbolisti konkurences apstākļos progresēs un spēlēs galvenās lomas komandā," uzsver Romašins.

"Pēc lēmuma vairāki mūsu sponsori pazvanīja un parakstīja lielākos sponsorēšanas līgumus "Riga" vēsturē. Nauda, ko "Riga" iegulda Latvijas futbolā, arī paliek šajā zemē. Nekas netiek nests prom. Stadiona rekonstrukcija, bāzes būvniecība - tās ir investīcijas ne tikai futbolā, bet arī Latvijas ekonomikā, kas nav mazsvarīgi. Bāzes izveide ļaus uzaicināt uz Latviju labākos Eiropas jaunatnes trenerus, ar kuriem kopā strādās mūsu pašu speciālisti. Par bāzes izveidi nav nekādu noslēpumu. Tā būs lielākā futbola bāze Baltijā. Ļoti moderna, pēc visām jaunākajām Eiropas tendencēm. 12 hektāru zeme, projekts jau ir gatavs. Rūpēsimies par to, lai aug ne tikai futbolisti, bet arī treneri. Tā ir viena no problēmām. Gluži vienkārši pietrūkst kvalitātes darbā ar jauniešiem. Iepriekš vienkārši nav bijusi nauda, lai varētu jaunos trenerus apmācīt, kaut gan federācijai arī tam vajadzētu atrast kādu papildus naudu. Ar bāzes izveidošanu mēs strauji attīstīsim savu akadēmiju. Tie ir lieli ilgtermiņa plāni, lai palīdzētu visam Latvijas futbolam, nevis tikai sev kā klubam. Jau nākamgad būs daži gatavi laukumi," sola Romašins.

"Redzam nākotni. Bāze paliks Latvijā. Tur trenēsies mūsu pašu bērni. Runājot par nākamo sezonu, jau tagad esam vienojušies ar vairāk nekā desmit Latvijas futbolistiem. Tajā pašā laikā tagad ir atvērti ceļi, lai kaut ko nopelnītu, pareizi ieguldot naudu. Investoriem būs lielāka interese par Latvijas čempionātu. Lai uzbūvētu bāzi, ir vajadzīga nauda. Lai nopelnītu naudu, ir jātiek Eiropas līgas grupu turnīrā. Jā, mēs paši ieguldīsim lielu naudu, taču kaut kas ir jādabū arī atpakaļ. Pārdot futbolistus ir iespējams, ja komanda spēlē augsta līmeņa Eiropas turnīros," uzskata "Riga" sporta direktors.

"Gribam kļūt par pirmo klubu Baltijā, kurš par savu naudu stadionā ieviesīs VAR sistēmu. Esam gatavi veikt visas nepieciešamās investīcijas, lai Skonto stadions tiktu licencēts Eirokausu grupu turnīru spēļu aizvadīšanai, kas attiecīgi dotu iespēju atgriezties Skonto stadionā Latvijas valstsvienībai. Jau ilgāku laiku esam pārrunās ar federāciju par to. Citādi var, protams, turpināt Daugavas stadionā bez jumta un skatītājiem. Negribam apvainot šo stadionu, bet tas tomēr ir vairāk domāts vieglatlētikai, nevis futbolam. Skonto stadionā, pateicoties futbola atmosfērai, iespējams, arī izlasei izdotos sasniegt labākus rezultātus. Tās atkal visas ir investīcijas Latvijas futbolā," norādīja Romašins.

"Pats galvenais tagad ir pēc iespējas ātrāk federācijai un klubiem spēt apsēsties pie viena sarunu galda, lai risinātu svarīgos jautājumus, jo pagaidām visi dzīvojam atsevišķi. Ja strādāsim visi kopā, tad arī šie jautājumi risināsies ātrāk," noslēgumā piebilda "Riga" sporta direktors.

Uz augšu