:format(webp)/nginx/o/2018/12/19/11666974t1h7cd7.jpg)
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Trenēties kādā sporta veidā jau no agras bērnības un dienās kļūt par profesionāli tajā izdodas retajam. Daudz sakritību, veiksmes un darba ir jaiegulda, lai kādu dienu ar savu sirdslietu varētu pelnīt iztiku augstā līmenī. Reizēm kāju priekšā skrējienam pēc sapņa aizliek dzīve, reizēm karjeru pārtrauc negaidīta trauma. Tieši tā gadījās arī Ronaldam Burnickim, kurš cerēja kļūt par profesionālu hokeja vārtsargu. Liktenis bija lēmis citu ceļu - tagad Ronalds ir jauno autovadītāju skolotājs, kā arī Latvijā inovatīvu "YouTube" video autors.
"Regulējamā krustojumā pa kreisi!" jeb no hokejista par braukšanas instruktoru
Čempionu brokastis #6
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
TVNET sporta podkāsta "Čempionu brokastis" 6. sērijā ciemos aicinājām Ronaldu Burnicki, kurš piekrita dalīties sava pieredzē par karjeras perspektīvu maiņu, kas bieži sportistiem sagādā lielas problēmas.
Ir daudz piemēru, kad soli no profesionālā sporta esoši jaunieši vai rūdīti profesionāļi nonāk krustcelēs vai bezdibeņa malā - ko darīt pēc sportista karjeras beigām? Daudziem sākas depresija vai ilgstoša sava ceļa meklēšana.
Citiem tas sokas daudz raitāk, jo par to jau laikus domāts. Ronaldam svītru pāri potenciālajai profesionāļa karjerai hokejā pārvilka pārlieku vēlu uzsāktie treniņi - viņš ar to sāka nodarboties tikai 12 gadu vecumā, pirms tam izmēģinot arī basketbolu un peldēšanu.
/nginx/o/2019/10/25/12686832t1hdba1.jpg)
Viņš nav spēlējis nevienā no jauniešu vai junioru izlasēm, taču bija treneru redzeslokā. Kopumā 23 spēles aizvadījis Latvijas čempionātā hokejā.
"Kad man bija 18, 19 gadu, tad sapratu, ka ir nedaudz nokavēts. Vēlais sākums darīja savu, nebija labu padomdevēju. Tagad saprotu, ka tajā vecumā īsti nav jēgas spēlēt šeit [Latvijas virslīgā]. Uzskatu, ka tās ir beigas nopietnajam sportam," sarunā uzsvēra Burnickis.
Ronalds vēl kādu laiku pelnījis iztiku ar hokeju, trenējoties un spēlējot dažādās amatieru komandās. Tajā laikā par vienu treniņu saņēmis 20 latu, bet par maču varējis nopelnīt pat trīsdesmit.
Pēc vairākām ceļgala traumām Burnickis pieņēmis lēmumu vairs uz ledus nekāpt, jo tas sagādājis diskomfortu. Pēdējo reizi viņš hokeja vārtus sargājis pirms vairākiem gadiem.
Savu ceļu dzīvē Ronalds rada pa ļoti loģisku taku: ejot sava tēva pēdās un kļūstot par braukšanas instruktoru. Jau kopš bērnības Burnickis vērojis tēvu darbībā, tāpēc iekļauties instruktoru vidē neesot bijis grūti.
Papildus klātienes nodarbībām Burnickis izveidojis kanālu vietnē "YouTube", kur skaidro dažādu sarežģītu krustojumu izbraukšanas nianses. Pavisam nesen sācis filmēt arī nodarbībās notiekošo, parādot auditorijai jauno autovadītāju apmācības aizkulises, kā arī izaicinot vietējās "YouTube" slavenības nokārtot braukšanas eksāmenu.
"Ideja filmēt kursantus radās spontāni. Nesen tika ieviests jauns obligātais manevrs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) braukšanas eksāmenā - apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ceļa posmā. Izdomāju, ka par to jāizveido video, iesaistot savus braucējus," par vienu no saviem populārākajiem video stāsta Ronalds.
Podkāstā pārrunājam arī Burnicka instruktora karjerā piedzīvotās avārijas situācijas, Latvijas autoceļu uzturētāju sliktos ieradumus un kas ir bīstamāk: sargāt hokeja vārtus vai braukt auto, kuram pie stūres ir kursants.