Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Trīs soļus tuvāk Pekinai

Trīs spēles vēju pilsētā devušas pamatīgu pārdomu porciju Hārtlijam un jācer, ka vismaz piepildīsies divi no viņa mazajiem mērķiem: proti, darbu klubos dabūs vārtsargs Kristers Gudļevskis un aizsargs Artūrs Kulda.

Vairākās spēļu epizodēs pat ierindas hokeja vērotājam bija ieraugāms, ka abi ir bez spēļu pieredzes. Mačā ar slovēņiem Gudļevskim itin bieži vārtos iznāca lēkāt no viena stūra uz otru, beigās nonākot uz ledus. Citkārt varbūt viņš pret šāda līmeņa sāncenšiem, kādi ir slovēņi, franči un baltkrievi, varbūt nospēlētu pārliecinošāk, taču ne velti saka, ka skola maksā naudu. Kristeram kādu mēnesi šādas skolas akūti pietrūkst. Tāpat kā vienam no pēdējās desmitgades mūsu labākajiem aizsargiem Artūram Kuldam. Regulāri nespēlējot, aizsargam vajag vismaz piecas, sešas spēles, lai atgrieztos savā līmenī.

Kas patika Latvijas izlasē?

Vairāku debitantu atrādīšanās. Liepājā tādi bija seši – vārtsargs Kristaps Nazarovs, aizsargi Sandis Smons un Arvils Bergmanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Romāns Ņekļudovs un Raimonds Mikus Vītoliņš.

Katrs no šā seksteta ar kaut ko paliks atmiņā. Uz “Dinamo” sastāva robežas balansējošais Sarkanis jau pirmajā mačā nopelnīja rezultatīvu piespēli, Ņekļudovs Latvijā zināms kā cilvēks, kurš var spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Par Smonu dzirdētas labas atsauksmes no Šveices, kur mums aug vēl viens kustīgais aizsargs, Bergmanis pagaidām vēl meistarību krāj HK “Rīga”, bet 17 gadus vecais Vītoliņš no HS “Rīga” vienības jau pirmajā izgājienā uz ledus varēja iemest ripu vārtos.

Pie debitantiem noteikti jāpieskaita arī treneris Aleksandrs Cicurskis (73), kurš svētdienas rītā gan bija pamanījis, ka “lepnā kariete” atkal pārvērtusies par ķirbi... Trīs spēles pabijis uz valstsvienības soliņa, Cicurska kungs atkal ar tramvaju brauca uz Liepājas halli trenēt jaunos hokejistus. Par goda atdošanu Cicurskim liels paldies pienākas Hārtlijam.

Vai kāds no mūsu hokeja ļaudīm un treneriem iedrošinātos palīgos uzaicināt pieredzējušo Cicurski? Visdrīzāk nē, jo mums pietrūkst tās brīvības un uzdrošināšanās, kas gluži vai iedzimta ir brīvajā pasaulē uzaugušajam Hārtlijam.

Zinot, ka Cicurskis bijis klāt vismaz septiņu NHL spēlētāju (H. Vītoliņš, Ozoliņš, Žoltoks, Panteļejevs, Ivanāns, Ķēniņš, Balcers) audzināšanā, Hārtlijs gribēja viņu pagodināt. Uz Boba jautājumu: “Kā jūties?”, Saša atbildējis savā stilā: ”Kā Donalds Tramps pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās. Tikai man ir smukāka sieva, nekā Melānija...” Loģiski, ka nu visi ar Hārtliju priekšgalā debitantu par Trampa kungu vien saukuši. Tā ir lieta, ko mēs no malas neredzam, bet Hārtlijam vienmēr ir ļoti laba ģērbtuve. “Man tas bija milzīgs gods,” sarunā atzina Cicurskis.

”Kad uzzināju par Boba uzaicinājumu, man aizrāvās valoda un bija arī asaras acīs.”

Šajā izlases aptverē bija vairāki jaunekļi ar ne tik bagātu pieredzi valstsvienībā. No viņiem noteikti jāuzteic Ženēvas “Servette” vienības centra uzbrucējs Deniss Smirnovs. Deniss šoruden ticis Ženēvas kluba pirmajā maiņā un Liepājā mēs labi redzējām, kāpēc. Tā ir hokeja tehnika, slidojums, bet vispirms jau prasme iedabūt ripu vārtos. Pret slovēņiem Smirnovam uzvaras bullītis, bet jo sevišķi smuks bija overtaima gols pret Franciju. Deniss kā zutis izlocījās cauri Francijas aizsardzībai un viegli un rotaļīgi arī apspēlēja vārtsargu. Jācer, ka jauneklim vēl klāt nāks jauda un muskuļi, jo puika tiešām spēlē labi. Turklāt pozīcijā, kas visā pasaulē ir deficīts.

Pieredzējušais pirmais uzbrucēju trijnieks Daugaviņš – Indrašis – Karsums turnīru it kā iesāka rotaļīgi, jo meistarības jau nu šim trijniekam pietiek, beigās par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju atzīstot Miku Indraši. Savā pamatdarbā – Maskavas “Dinamo” Miks neizārstēta savainojuma dēļ izlaidis vairākas spēles, un dinamiešu galvenais treneris Vladimirs Krikunovs bažījās, kā nu Mikam ies spēle Latvijas izlasē. Bija labi. Gan jau Miks atkal tiks arī Maskavas “Dinamo” zirgā. Ja tā būtu mana izvēle, varbūt turnīra MVP atdotu aizsargam Ralfam Freibergam. Ļoti pārliecinoša spēle.

Kas nepatika?

Aizraujoties ar forčekingu pretinieku zonā, gan pret Franciju, gan Baltkrieviju nogulējām pa rezultatīvam pretuzbrukumam. Nu un divi baltkrievu dvīņu vārti vairākumā, kad Stasenko (1,95 m) cieši bloķēja Gudļevski, arī nebija smuki. Raugoties no mūsu ierakumiem.

Ja par sauso atlikumu no Liepājas spēlēm, tad vairāki jaunie spēlētāji tika iepazinušies ar Hārtlija spēles sistēmu un nākamreiz viņi jau zinās, ko prasa galvenais treneris. Droši vien izpildīts ir arī nodoms – sākt veidot Latvijas izlasi, kas nākamgad augusta beigās cīnīsies par tikšanu uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm. Pat, ja neviens no debitantiem netiks tajā komandā, šīs trīs spēles vienalga ir pirmie trīs soļi uz Pekinu. Komandai kopumā.