Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Valmierai - Eiropa, Ventspilij - "bronza", visiem - gandarījums par sezonu

Vidzemes Olimpiskā centra stadions

FOTO: Jānis Līgats

2019. gada Latvijas Optibet futbola virslīga finišēja ar divu spēlētāju atvadu spēlēm, ar bronzas medaļu un 4.vietas ieguvēju noskaidrošanu un ar bezkompromisa spēkošanos. Pēdējās kārtas spēles bija simboliskas visai šai sezonai – proti, praktiski nav spēļu, kurās "nevienam neko nevajag", kurās kāds ar kādu "kaut ko sarunā" jeb aizvada spēli pilnīgi vienaldzīgi.

FK "Metta" jau gatavojas pārspēlēm ar 1.līgas vicečempionu (SK "Super Nova"), turpretī "Valmiera Glass ViA" tā bija izšķirīgā spēle, lai pirmo reizi reizi vēsturē iekļūtu Eiropas kausos (arī bronzas medaļas vēl bija aizsniedzamas), taču tā nekļuva par vienas ieinteresētās puses spēli – valmierieši diezgan ātri izvirzījās vadībā ar 3:0 un varēja likties, ka var iet mājās, taču atlika mājiniekiem nedaudz atslābināties, kā FK "Metta" to izmantoja – 3:2 jau pēc pirmā puslaika un 3:3 jau otrā puslaika sākumā.

Metieši nebija braukuši uz Valmieru ekskursijā. Izlaistā uzvara, kā vēlāk izrādījās, maksāja valmieriešiem "bronzu", jo FK "Ventspils" mājās ar 0:1 piekāpās FK "Liepāja". Nekas, būs mērķis nākamajai sezonai. Svarīgākais tagad laikam tomēr bija iegūt vietu Eiropas kausos un Valmiera tagad ir kļuvusi par septīto Latvijas pilsētu, kuras futbola komanda spēlēs Eiropas kausu izcīņā (Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Jūrmala un tagad arī Valmiera).

Valmieras komanda pirmo reizi vēsturē spēlēs Eirokausos

Un ko čempionam "Riga FC" vajadzēja pēdējā mačā ar Jūrmalas "Spartaku", kurš arī vēl cerēja uz 4.vietu? Neko nevajadzēja, taču čempions uzvarēja ar 4:1 (šosezon "rīdzinieki" spartakiešu vārtsargus pārspēja 18 reizes...). "Riga FC" galvenais treneris Mihails Koņevs bija dusmīgs par izlaisto uzvaru (2:2 no 2:0) iepriekšējā spēlē Liepājā un nekādu "uzspēlēšanu" viņš nepieļāva arī čempionāta pēdējā spēlē.

Čempioni izgāja laukumā gandrīz labākajā sastāvā (nebija tikai to, kuru komandā acīmredzot vairs nebūs, kā arī Kameša, kuram spēli vajadzēja izlaist brīdinājumu dēļ) un kaujinieciskā noskaņojumā.

"Ja mēs esam čempioni, tad mums arī jāspēlē kā čempioniem. Cita attieksme nedrīkst būt," tāda ir trenera nostāja un tāda arī bija spēlētāju attieksme.

"Spartaks" centās, spartakiešiem noteikti pietrūka Aliju Adamsa (izsaukts uz Nigērijas U23 izlasi), Ali Bari (savainojums), Enina un Nnanas Stenlija (abiem jāizlaiž spēle noraidījumu dēļ). Reālas iespējas gūt vārtus "Spartakam" sāka rasties, kad laukumā uz maiņu izgāja ... Edgars Gauračs. Neilgā laikā radās vismaz trīs iespējas gūt vārtus un vienu no tām tieši Gauračs ar neatvairāmu sitienu apakšējā stūrī arī izmantoja. Vēl reizi viņš izpildīja akrobātisku sitienu, būdams ar muguru pret vārtiem, un daudz netrūka, lai atkal tiktu gūti vārti.

Daudzi droši vien nodomāja – kāpēc viņš 31 gada vecumā beidz spēlētāja karjeru? Vēl pirms spēles, izgājis viens pats "Skonto" stadiona laukumā, par to iedomājās arī Edgars, taču lēmums jau bija pieņemts – nav iespējams pilnvērtīgi apvienot spēlētāja karjeru (spēlēt šā tā – tas nav Edgara garā) ar futbola kluba ģenerāldirektora amatu un laikam patiešām lietderīgāk ir jau tagad pievērsties tikai darbam klubā (turklāt pirmā pieredze jau gūta un "no nulles" nekas nav jāsāk) nevis mēģināt vēl vilkt garumā spēlētāja karjeru.

Gauračs paliek futbolā un turpinās darboties savas mīļās spēles citā lauciņā.

"Spartakam" neizdevās tikt Eiropas kausu izcīņā, taču to komandā un kluba vadībā neuztvēra kā traģēdiju – jā, ir sarūgtinājums, taču ir arī pārliecība, ka šosezon uzsāktais komandas veidošanas kurss ir pareizs un spartakieši jau ir apņēmības pilni nākamsezon spēkoties par medaļām un par vietu Eiropas kausos.

BFC "Daugavpils" un FK "Jelgava" nospēlēja neizšķirti 2:2 un tā arī bija bezkompromisa spēkošanās, jo abas komandas centās pabeigt sezonu ar uzvaru, kaut gan abām šī spēle turnīra tabulā neko būtiski nevarēja mainīt – daugavpiliešiem vispār neko (8.vieta), bet jelgavnieki varēja uzvaras gadījumā palikt 6.vietā. Šī spēle bija pēdējā karjerā daugavpiliešu aizsargam (kādreiz un daudzas sezonas bija uzbrucējs) Jurijam Sokolovam, kurš visi savu karjeru ir aizvadījis tikai dzimtās pilsētas komandās ("Dinaburga", "Daugava" un tagad BFC "Daugavpils") un kuram šī bija 396.spēle virslīgā – vairāk ir tikai Igoram Korabļovam (483), Gatim Kalniņam (416), Dzintaram Zirnim (413) un Mihailam Ziziļevam (409). Uzreiz aiz Sokolova ir cits daugavpilietis Valerijs Afanasjevs (385). Viņš un valmierietis Kalniņš savu spēļu skaitu vēl var palielināt.

Par labāko vārtu guvēju otro gadu pēc kārtas un arī šoreiz ar 15 gūtiem vārtiem kļuva serbs Darko Lemajičs. Atšķirība tikai tā, ka pērn viņš bija "Riga FC", bet šosezon – RFS kreklā (sezonas pirmo pusi aizvadīja "Riga FC" rindās).

Pirms Lemajiča divas reizes pēc kārtas par labāko vārtu guvēju bija kļuvis Vits Rimkus – 2007.un 2008.gadā (attiecīgi 20 un 14 gūti vārti).

Latvijas Optibet futbola virslīgas 2019.gada sezona finišējusi, bet jau ar nepacietību gribas sākt gaidīt nākamo, kas solās būt vēl spraigāka un aizraujošāka. Nākamgad pirmo reizi neatkarīgas valsts laikā virslīgā spēlēs Tukuma komanda un tā šeit nebūs "neaicināta ciemiņa" lomā. Ne mazāk interesants solās būt arī laiks starp sezonām. Jau pavisam drīz varētu būt pirmie jaunumi...

Uz augšu