"Ar velo apkārt pasaulei" noslēdz Dienvidaustrumāzijas posma otro nedēļu. Aiz muguras vairāk nekā 1300 kilometri. Ceturtdien, 12. decembrī, Gatis un Jānis šķērsoja Taizemes - Malaizijas robežu un tagad dalās iespaidos par to, kā atšķiras šīs abas kaimiņvalstis.
2015. gadā divi biroja darbinieki izdomāja, ka vēlas ar velosipēdiem apbraukt apkārt pasaulei. Šobrīd, četrarpus gadus vēlāk, viņu kontā jau ir 8000 kilometri pa Eiropu, Centrālameriku, un tagad ceļš turpinās Dienvidaustrumāzijā - no Taizemes līdz Singapūrai. Viens no braucējiem ir TVNET sporta nodaļas redaktors Gatis Kreceris. Turpinām sekot līdzi viņam un kompanjonam Jānim Šipkovam.
Gatis ziņo:
"Sveicieni no Malaizijas!
Mums ir sākusies otrā diena Malaizijā, silti atvadījāmies no Taizemes, kas mums paliks vislabākajās atmiņās, it īpaši Taizemes ceļi un tā maliņa, kas atrodas starp brauktuvi un ceļmalu un ir paredzēta velosipēdistiem un motorolleristiem. Šeit, Malaizijā tā maliņa te ir, te nav. Rezultātā brīžiem mašīnas brauc garām ļoti tuvu.
Diena #10 Taizemē nobraukta. Šoreiz 160 km un lielākā daļa pa lielceļu, nebija citu variantu. Vējš aizvien mugurā. Divstāvīgie autobusi straumēm plūst uz Puketu. Policisti mūs ar @energodata uzaicināja pie galda un ceļa maizei iedeva 3 kg banānu. Tuvojamies Malaizijai. pic.twitter.com/AI2q4YonhE
— Gatis Kreceris (@kreceris) December 9, 2019
Taizeme mums ļoti patika, satikām ļoti draudzīgus cilvēkus. Vairāki pat nosolījās, ka nākamajos Ziemsvētkos braukšot uz Rīgu. Īpaši atmiņā palikusi maza tantiņa - angļu valodas skolotāja. Viņa uzņēmās par mums tādu kā aizbildniecību un uzaicināja mūs uz jaunās mājas atklāšanu, kurā piedalījās cilvēki sešdesmit. Klāti galdi, dzīvā mūzika, viesu starpā policisti, ieradās arī budistu mūki, lai iesvētītu jauno mājokli.
Un šī mazā tantiņa - ar augumu aptuveni 1,35 m - teica, ka mums obligāti jāapmeklē vēl viens pasākums. Tad mēs devāmies (kā paši sapratām) uz mūka atdzimšanas pasākumu. Tur mums, protams, atkal deva ēst. Noskatījāmies mūku gājienu, piedalījāmies fotosesijās. Beigās tantiņa teica: "Es gribu uz Latviju, nākamajos Ziemassvētkos braucu pie jums!" Apmainījāmies ar adresēm un telefoniem, un viņa uz atvadām mūs cieši apskāva."
"Malaizijas robežu šķērsojām ļoti ātri - manuprāt, 10 minūtēs. Atstājām pāris pirkstu nospiedumus, pateicām atā Taizemei un - sveika, Malaizija!
Šī ir musulmaņu valsts. Esam redzējuši tikai dažas sievietes, kuras nestaigā hidžābos. Jāatzīst, ka Malaizija ir lētāka nekā Taizeme. Ļoti bagātīgas pusdienas ar vairākiem dzērieniem mums abiem kopā izmaksā aptuveni 3 eiro.
Esam nobraukuši gandrīz 1300 km un tuvojamies Kualalumpurai - vienai no lielākajām pilsētām mūsu maršrutā. Paredzēts, ka tur mūs uzņems kāds latvietis."
Turpina Jānis:
"Malaizija no Taizemes atšķiras kaut vai ar autoparku. Taizemē populārākā mašīna bija jebkāda 4x4 kravas kastīte ar visdažādākajiem pielietojuma veidiem - aizmugurē var būt uzmontēta milzīga kulba, būris cūku pārvadāšanai, refrižerators - pārsvarā visi brauc ar džipiņu ar kravas kastīti. Pārbraucot pāri robežai, džipiņu vairs nav, visi brauc ar mazām mašīnītēm. Kaut arī Malaizija skaitās attīstītāka valsts nekā Taizeme, ceļi, vismaz pagaidām, izskatās stipri bēdīgāki. Arī mocīšu te ir mazāk, toties Malaizijas mocīšiem, atšķirībā no Taizemes, ir numuri.
Te gandrīz visi daudz labāk runā angliski. Mēs visiem te esam baigais brīnums, visi grib mūs fotografēt. Ar pirkstiem gluži nerāda, bet uzmanību pievērš. Tikko papusdienojām un arī ēstuvē nāca cilvēki, kuri vēlējās ar mums fotografēties.
Tagad sācies karstuma periods. Skatāmies prognozē, ka tāds pats karstums valda arī citur, kur mēs pabijām, bet šobrīd saule sākusi svilināt. Sāk apdegt seja, esmu sācis sapņot par nindzjas masku - Taizemē ļoti daudzi ar tādām staigāja. Gatis tās sauca par bendes tērpiem.
Satikām vietējo velotūristu, kurš mums daudz ko pastāstīja. Starp 13:00 un 14:00 būšot lielā piektdienas lūgšana, lai mēs uzmanoties - būšot ļoti daudz mašīnu. Taču šajā Malaizijas štatā piektdiena un sestdiena ir brīvdienas. Daudz trakāka satiksme uz ceļa gaidāma svētdien.
Taizemē mēs varējām atrast daudzus mazos smukos celiņus cauri maziem ciematiņiem. Tie visi bija vai nu asfaltēti, vai ar betona plāksnēm. Te uzbraucām uz tāda, kas kartē iezīmēts kā mazais ceļš, bet realitātē arī uz tā bija ļoti daudz mašīnu.
Kaut gan Taizeme pēc satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita skaitās visbīstamākā [no visām Dienvidaustrumāzijas valstīm], godīgi sakot, Malaizijā ar velosipēdu uz ceļa sajūta ir neomulīgāka, vismaz šobrīd. Taizemē visu desmit dienu laikā mums auto vienu reizi nobrauca ļoti tuvu garām. Te, Malaizijā, pusotras dienas laikā jau vismaz piecas."
.@energodata nofilmēja, kā man Malaizijā izdevās izvairīties no ieskriešanas auto. Kaut kā pēkšņi apstājās. Šeit visu laiku uz ceļa jābūt uzmanīgam, satiksme ir diezgan traka. pic.twitter.com/dclNzPEvCC
— Gatis Kreceris (@kreceris) December 13, 2019
Abu ceļotāju ikdienas aktualitātēm var sekot līdzi arī Facebook lapā Ar velo apkārt pasaulei, kā arī Gata Twitter kontā.
