Taizeme mums ļoti patika, satikām ļoti draudzīgus cilvēkus. Vairāki pat nosolījās, ka nākamajos Ziemsvētkos braukšot uz Rīgu. Īpaši atmiņā palikusi maza tantiņa - angļu valodas skolotāja. Viņa uzņēmās par mums tādu kā aizbildniecību un uzaicināja mūs uz jaunās mājas atklāšanu, kurā piedalījās cilvēki sešdesmit. Klāti galdi, dzīvā mūzika, viesu starpā policisti, ieradās arī budistu mūki, lai iesvētītu jauno mājokli.
Un šī mazā tantiņa - ar augumu aptuveni 1,35 m - teica, ka mums obligāti jāapmeklē vēl viens pasākums. Tad mēs devāmies (kā paši sapratām) uz mūka atdzimšanas pasākumu. Tur mums, protams, atkal deva ēst. Noskatījāmies mūku gājienu, piedalījāmies fotosesijās. Beigās tantiņa teica: "Es gribu uz Latviju, nākamajos Ziemassvētkos braucu pie jums!" Apmainījāmies ar adresēm un telefoniem, un viņa uz atvadām mūs cieši apskāva."
"Malaizijas robežu šķērsojām ļoti ātri - manuprāt, 10 minūtēs. Atstājām pāris pirkstu nospiedumus, pateicām atā Taizemei un - sveika, Malaizija!
Šī ir musulmaņu valsts. Esam redzējuši tikai dažas sievietes, kuras nestaigā hidžābos. Jāatzīst, ka Malaizija ir lētāka nekā Taizeme. Ļoti bagātīgas pusdienas ar vairākiem dzērieniem mums abiem kopā izmaksā aptuveni 3 eiro.
Esam nobraukuši gandrīz 1300 km un tuvojamies Kualalumpurai - vienai no lielākajām pilsētām mūsu maršrutā. Paredzēts, ka tur mūs uzņems kāds latvietis."
"Malaizija no Taizemes atšķiras kaut vai ar autoparku. Taizemē populārākā mašīna bija jebkāda 4x4 kravas kastīte ar visdažādākajiem pielietojuma veidiem - aizmugurē var būt uzmontēta milzīga kulba, būris cūku pārvadāšanai, refrižerators - pārsvarā visi brauc ar džipiņu ar kravas kastīti. Pārbraucot pāri robežai, džipiņu vairs nav, visi brauc ar mazām mašīnītēm. Kaut arī Malaizija skaitās attīstītāka valsts nekā Taizeme, ceļi, vismaz pagaidām, izskatās stipri bēdīgāki. Arī mocīšu te ir mazāk, toties Malaizijas mocīšiem, atšķirībā no Taizemes, ir numuri.