Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: 10 komandas, 8 pilsētas un daudz nezināmo

Zīlēšana kafijas biezumos tādā gadījumā jau ir diezgan nopietns pasākums. Tas vispirms saistīts ar lielajām pārmaiņām visu komandu sastāvos, ko veicināja arī ārzemnieku skaita palielināšana no 5 līdz 8 virslīgas klubu rindās (proti – vienlaicīgi laukumā tagad drīkst būt 8 ārzemju futbolisti un ne mazāk kā 3 pašmāju spēlētāji). Sezonas starplaikā notikumi futbola tirgū nereti atgādināja ... īstu tirgu, kur notiek gan pirkšana un pārdošana, gan mainīšana. Tā ka līdzjutēju priekšā stāsies stipri citādākas vai pat gandrīz pilnīgi citādas komandas, nekā bija pagājušajā sezonā.

Kādas te var būt prognozes... Kā tik liels ārzemju spēlētāju pieplūdums ietekmēs spēku samēru – to rādīs tikai laiks.

Pirmo reizi kopš 2014. gada virslīgā atkal ir 10 komandas un tās pārstāv 8 pilsētas (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jelgava, Jūrmala un Tukums). Pirmo reizi kopš 1954. gada starp spēcīgākajām komandām atkal ir Tukuma komanda, par kuru vismaz sezonas sākumā būs lielākā interese un kura vismaz sezonas sākumā ir turnīra “tumšais zirdziņš”. Pagājušā gada 1. līgas čempionus vadīs poļu treneris Mareks Zubs, kura vadībā savu otro čempionu titulu savulaik ieguva Jūrmalas “Spartaks”. Varētu teikt, ka Zubam ir pietiekami labi zinās Latvijas čempionāts un tas ir liels tukumnieku pluss, taču tur jau tā lieta, ka lielo pārmaiņu dēļ viņam turnīru nāksies iepazīt gandrīz no jauna.

Tukuma komandā arī pašā vēl neilgi pirms “starta šāviena” nebija pilnīgas skaidrības par sastāvu, tā ka sezonas sākumā varētu būt saprašanās grūtības laukumā, taču jebkurā gadījumā jaunpienācējs neizskatās pēc viendienīša – sak, kā atnāca, tā arī aizies. Jā, starp citu, šosezon komanda, ka paliks pēdējā vietā, vairs nevarēs mierināt sevi ar domu, ka “pārspēlēs tik un tā uzvarēsim”, jo pārspēļu nebūs – pēdējā vieta virslīgu atstās, un arī tas padarīs turnīru intriģējošāku (pārspēles ar 1. līgas vicečempionu izvadīs 9. vietas ieguvēji).

Pašreizējais čempions “Riga FC” droši vien ir galvenais favorīts. Ne tāpēc, ka tam ir jauns galvenais treneris Oļegs Kononovs (pirms tam – līdz pagājušā gada septembra beigām bija Maskavas “Spartak” galvenais treneris, bet visilgāk līdz šim augstā līmenī strādājis Krasnodaras komandā), ne tāpēc, ka sastāvu papildinājuši jauni godkārīgi leģionāri, bet gan vispirms tāpēc, ka saglabājusies liela daļa no pagājušās sezonas kodola. Tieši ap šiem spēlētājiem arī tiek veidots jaunais komandas modelis.

Pagājušās sezonas sekmes Eiropas kausu izcīņā komandas ambīcijas padarīja tikai vēl lielākas.

Pamainīja savu kursu vicečempions un kausa ieguvējs RFS, kura rindās iesaistījās vai atgriezās vairāki talantīgi pašmāju futbolisti, plus jauni leģionāri un arī jauns treneris Viktors Morozs – bijušais Latvijas izlases spēlētājs jau apliecināja sevi no labākās puses Daugavpils komandas galvenā trenera lomā, un tagad viņa karjerā ir jauns izaicinājums un iespēja spert nākamo soli.

Lielas pārmaiņas ir Ventspils un Liepājas komandās, palikuši vairāki pagājušās sezonas balsti, bet tik un tā palielas pārmaiņas (un izskatās, ka ne jau uz slikto pusi) ir Jelgavas komandā, vairāki spēlētāji nomainījušies Valmieras komandā, kas šosezon pirmo reizi vēsturē spēlēs Eiropas kausos (Eiropas līgas kvalifikācijā) un kuru vismaz 2-3 konkurentes jau alkst pastumt zemāk.

Jau ierasts, ka liela “kadru mainība” ir Jūrmalas “Spartaka” rindās, turklāt komandā arī nomainījies galvenais treneris (jauni galvenie treneri šosezon ir 7 no 10 komandām!), ievērojamas pārmaiņas ir BFC “Daugavpils” un “Metta” rindās. Jauno leģionāru līmenis ir stipri dažāds un plaša ir to ģeogrāfija: ir futbolisti, kas spēlējuši diezgan augstā līmenī, ir futbolisti, kuriem tā būs jauna iespēja sevi apliecināt, ir noteikti arī vairāki “kaķi maisā”, un tikai spēles parādīs, cik vērtīgi patiesībā ir bijuši pirkumi.

Vismaz “uz papīra” gandrīz visas komandas kļuvušas spēcīgākas.

Būs intriga cīņā par titulu un medaļām, būs intriga cīņā par tā saukto vietu Eiropas kausu zonā (vismaz 6-7 komandas!), būs intriga cīņā par vietas saglabāšanu virslīgā un, jācer, būs intriga attiecībā uz pašmāju futbolistiem, kuru skaits virslīgā ir samazinājies, un – tātad – tiem jābūt tikai labākajiem (vai talantīgākajiem un prespektīvākajiem) pašmāju spēlētājiem, kuri izturējuši konkurenci. No vienas puses – tas nav labi, ka tiek ierobežots vietējo spēlētāju skaits, bet, no otras puses, tie vietējie futbolisti, kuri izturēs konkurenci ar leģionāriem un stabili spēlēs sastāvā (jārēķinās, ka arī rezervē taču jābūt vismaz trim pašmāju spēlētājiem un vienam no pašmāju spēlētājiem jābūt U21 izlases vecumā), būs konkurētspējīgi arī izlases rindās.

Tikai konkurences apstākļos ir iespējama izaugsme, tikai tādos apstākļos ir iespējams norūdīt raksturu un attīstīt mērķtiecību. Iespējams, ka vajadzēja palielināt leģionāru skaitu vispirms līdz sešiem, nevis uzreiz līdz astoņiem, taču tikai laiks – un nevis viena, bet 2-3 sezonas – rādīs, cik lietderīgs ir bijis tieši šāds solis.

Dzird sakām, ka bagātāko klubu īpašniekiem un naudas devējiem ir vienalga, cik Latvijas izlases spēlētāju izaugs mūsu klubos. Nevar nepiekrist, taču šaubos, vai tas, cik Anglijas vai Francijas izlases spēlētāju izaugs attiecīgi “Manchester City” un PSG rindās, uztrauc šo divu klubu īpašniekus.

Protams, tā ir pavisam cita nauda un cits līmenis, arī vietējo futbolistu līmenis tur ir nesalīdzināmi augstāks, taču var uz to paskatīties arī no citas puses – proti, tas drīzāk liek arvien labāk strādāt vietējiem jauno futbolistu treneriem un futbola skolām, būt centīgākiem un mērķtiecīgākiem pašiem jaunajiem futbolistiem. Latvijas futbolistu konkurence ar leģionāriem – vēl viena jaunās sezonas intriga.

Apzināti neminēju, manuprāt, interesantākos jaunpienācējus un skaļākās pārejas, jo iespaids balstās galvenokārt uz informāciju “uz papīra” un uz pārbaudes spēļu aculiecinieku atstāstīto. Personālijām un darījumiem pievērsīsimies pēc pirmajām spēlēm.