Vējonis: Krīze asi izgaismo problēmas ar basketbolistu līgumiem klubos

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijas valdības izsludinātā ārkārtējā situācija un "force majeure" apstākļi padarījuši neiespējamu basketbola komandu normālu funkcionēšanu un turnīru norisi. Tādējādi tika pārtraukta Latvijas-Igaunijas līgas sezona un nenotiks Latvijas čempionāta izslēgšanas turnīrs.

Sezonai noslēdzoties, klubiem jānokārto saistības gan pret spēlētājiem, gan atbalstītājiem.

"Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubi darbam LBS valdē deleģēja basketbola kluba "Vidzeme" pārstāvi Miku Balodi, kurš apkopoja klubu jautājumus un viedokļus, par tiem informējot valdi. Daļa ir risināmi relatīvi viegli. Piemēram, Latvijas līgu direktors Edgars Bērziņš veicis klubu dalības maksu pārrēķinus, ņemot vērā nenotikušās spēles. Daļa ir procesā," LBS citē Vējoņa teikto.

Ņemot vērā, ka līgumos ar spēlētājiem strīdīgās situācijās gala vārds paredzēts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) arbitrāžā, LBS vērsās pie FIBA vadības ar lūgumu skaidrot, kā konkrēti noteikumi tiks traktēti "force majeure" apstākļos.

"Saņēmām atbildi, ka FIBA arbitrāža ir neatkarīga, bet, tiklīdz tiks saņemti pirmie iesniegumi par konfliktiem, tiek tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, par rezultātiem informējot nacionālās federācijas. Savukārt mēs nekavējoties informēsim klubus," komentē Vējonis.

FIBA vadlīnijas būs saistošas arī Latvijas basketbola organizācijām. "Jābūt savstarpējai izpratnei un solidaritātei, jo problēmas būs visiem un, kamēr turpinās ārkārtējā situācija, nav pilnībā skaidrs, cik dziļas. Spēlētāju intereses ir saprotamas, taču nebūtu tālredzīgi iedzīt klubus bankrotā," secina Vējonis.

LBS prezidents neslēpj, ka sportistu juridiskais statuss Latvijā nav bijis stingri definēts un līdz šim izmantotas dažādas formas klubu un spēlētāju sadarbības reglamentēšanai.

"Krīze asi izgaismo šādas prakses nepilnības, jo darba līgumi stipri aizsargā darbiniekus, bet pakalpojumu līgumus "force majeure" apstākļos ir iespēja lauzt. Par problēmām šai ziņā jau skaļi runā kultūras nozares pārstāvji, skaļi jārunā arī mums.

Un to visefektīvāk var izdarīt apvienojot spēkus ar kolēģiem sporta nozarē. Piemēram, Latvijas Komandu Sporta spēļu asociācijā (LKSSA), kuras darbā aktīvi piedalāmies," stāsta Vējonis.

Sports ir starp nozarēm, kas var pretendēt uz valsts solītajām kompensācijām dīkstāves dēļ. LBS rīcībā esošā informācija par iespējamo palīdzību nodota biedriem un citām basketbola organizācijām, kurām pašām jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

"Izvērtēšana un lēmumi ir VID ziņā, bet aicinām informēt LBS par pieprasījumu apstiprinājumiem un atteikumiem, lai saprastu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību - kad jāceļ trauksme un kādā virzienā jāmeklē risinājumus. Tāpat esam informējuši LKSSA par nesen Igaunijā pieņemto sportistu statusa regulējumu, kas izdevīgs gan klubiem, gan spēlētājiem - pieredzi, kas var noderēt arī Latvijā," skaidro Vējonis.

Tas, vai uz dīkstāves kompensācijām var cerēt arī spēlētāji, atkarīgs no formas, kādā kārtotas darba attiecības. "Šai ziņā arī valsts iestādēm vēl nav atbilžu uz visiem jautājumiem, bet pakāpeniski tās tiek meklētas un sniegtas. Piemēram, premjers solījis, ka šonedēļ darba kārtībā ir kompensāciju mehānisms bez ienākumu avota palikušām pašnodarbinātām personām. Aicinu sekot valdības lēmumiem. Katrā ziņā krīzes mācību jāizmanto, lai ilgtermiņā sakārtotu sportistu juridisko statusu un LBS piedalīsies šajā procesā," uzsver Vējonis.

Pagājušajā nedēļā LBS Padome uzdeva administrācijai sagatavot krīzes budžetu. Vējonis uzsver, ka tiks strādāts pie dažādiem scenārijiem, jo LBS ieņēmumi kritušies būtiski. "Vairāki sadarbības partneri līgumā paredzētās iemaksas pārcēluši uz rudeni. Šādā situācijā vieglākais ceļš būtu darbinieku atlaišana, taču vēlamies domāt ne tikai par šodienu un rītdienu, bet arī laiku, kad situācija būs normalizējusies un LBS būs jāatsāk darbu normālā režīmā," stāsta Vējonis.

LBS biroja darbinieki konceptuāli atbalstījuši priekšlikumu no aprīļa samazināt algas vidēji par 25%. "Sadarbojoties ar LKSSA un citām sporta organizācijām komunicējam ar Izglītības un zinātnes ministriju par iespēju saglabāt finansējumu, lai nepazaudētu darbiniekus un nodrošinātu procesu nepārtrauktību. Patlaban darba apjoms ir samazinājies un par desmit darbiniekiem esam iesnieguši dīkstāves pabalstu pieprasījumu. Gaidām VID atbildi," atklāj Vējonis.

Savukārt struktūrvienību vadītāji turpina darbu, tai skaitā koordinējot dažādas aktivitātes ar sabiedriskā kārtā strādājošajiem komisiju vadītājiem un aktīvistiem. Tāpat attālināti notiek komisiju sēdes. "Jaunatnes komisija kopā ar LJBL vadītājiem strādā pie nākamās sezonas nolikuma, izspēles sistēmas, kalendāra. Treneru komisija apkopo vadlīnijas jaunatnes izlašu individuāliem treniņiem. 3x3 komisija izstrādājusi projektu vasaras turnīru seriālam. Reģionu komisijā izskanējušas daudzas interesantas idejas, kā nostiprināt basketbola pozīcijas," LBS darbu krīzes periodā ieskicē Vējonis.

Nākamā sezona klubiem varētu būt ļoti sarežģīta. "Skaidrs, ka izšķiroša nozīme būs klubu un reģionālo basketbola centru spējai pārvarēt šo krīzi un turpināt darbību. Komunicēju un turpinu komunicēt ar pašvaldību vadītājiem, aicinot saglabāt atbalstu basketbola organizācijām. Tas nebūs viegli, tomēr basketbola sabiedrībai, solidāri rīkojoties, ir iespēja no šīs krīzes iziet stiprākai," secina Vējonis.

Jūrmalas klubs, nesagaidot solīto atbalstu no pilsētas domes, vairs nespēlēs augstākajā līgā.

"Jūrmalā problēmas bija samilzušas jau ilgu laiku, tām nebija sakara ar ārkārtējo situāciju. Žēl, ka basketbolu neizdevās pasargāt no politisko nesaskaņu ietekmes.

Šajā pilsētā lielajai komandai problēmas bijušas arī iepriekš, taču Jūrmalā ir laba sporta bāze un tradīcijas, tai skaitā arī sieviešu basketbolā. Ceru, ka jaunajiem jūrmalniekiem arī turpmāk būs iespēja spēlēt," komentē Vējonis.

Apturot nacionālos čempionātus, par turnīru uzvarētājiem tika pasludināti "VEF Rīga" basketbolisti un "TTT Rīga" basketbolistes.

Latvijas Jaunatnes basketbola līgas, "Ramirent" LBL2 un LBL3 turnīri ar LBS valdes lēmumu apturēti līdz 14.aprīlim. Tie varētu tikt turpināti, ja ārkārtējā situācija Latvijā tiks atcelta, taču šāds scenārijs ir maz ticams.