Latvijas hokeja izlases supermaiņa - kurš dodas laukumā?

TVNET Sports redakcija kopā ar hokeja guru Jāni Matuli un pieredzējušo "Latvijas Avīzes" žurnālistu Ilmāru Stūrišku izveidoja savu "sapņu komandas" sastāvu. 

Pieredzes bagātais hokeja apskatnieks Jānis Matulis

Latvijas hokeja izlases simboliskā sešnieka lieta ir vienkārša un... sarežģīta. Ja ņemam vērā tikai spēlētāja meistarību vien, tad veidojas viens sekstets, ja ņemam to, cik bieži (un labi) viņš spēlējis Latvijas izlasē, tad mazliet cits. Vienalga, mans sešnieks ir šāds:

vārtsargs Artūrs Irbe;

aizsargi Kārlis Skrastiņš un Sandis Ozoliņš;

uzbrucēji Aleksandrs Ņiživijs, Sergejs Žoltoks un Oļegs Znaroks.

Irbe kopā piedalījies 12 PČ, OS un kvalifikācijas turnīros, bet Masaļskim šis cipars - 24, tajā skaitā visas četras olimpiskās spēles, turklāt ar ļoti līdzvērtīgu statistiku kā Irbem. 

No aizsargiem Ozoliņš ir bijis tikai trijos PČ, taču trijās OS un trijos OS kvalifikācijas turnīros. Skrastiņam šo lielo turnīru - 19, bet no aizsargiem raženākais Rodrigo Laviņš - 22, kurš droši vien minams kā trešais aizsargs. 

IIHF nosauktais uzbrucēju trio - Balderis, Žoltoks, Znaroks - man īsti nav pieņemams, jo, visu cieņu, bet Helmuts Balderis Latvijas izlasē aizvadījis tikai divas spēles un īsti nekvalificējas Latvijas izlases labāko trīs uzbrucēju pulkam. Žoltokam - 6, Znarokam - 7 lielie turnīri, bet izlases līderis ar 25 turnīriem ir Aleksandrs Ņiživijs. Ceturtais - Leonīds Tambijevs, tālāk - Aleksandrs Beļavskis un Aleksandrs Kerčs.

Raimonds Ozoliņš, TVNET sporta žurnālists

Lai nosauktu "Sapņu komandas" sešinieku, vajadzīgas vadlīnijas. Jo vairāk kritēriju izvirzīs, jo grūtāks būs uzdevums. Tāpēc centīšos vienkāršot un vadīšos pēc principiem - meistarība un panākumi. Pievēršu acis uz okupācijas gadiem, kas pavadīti PSRS sastāvā. Manā fantāzijā visiem bijusi iespēja spēlēt Latvijas izlasē savas meistarības labākajos gados.

Vārtsargs: Artūrs Irbe.

Aizsargi: Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš.

Uzbrucēji: Kaspars Daugaviņš, Sergejs Žoltoks, Helmuts Balderis.

Latvijas hokeja izlasē līdz šim iemūžināti četri numuri - Baldera 19., Irbes 1., Skrastiņa 7. un Žoltoka 33., šāda godināšana parasti nenotiek tāpat vien. Diemžēl divi no šiem četriem kungiem dzīvi noslēdza priekšlaicīgi. Skrastiņa (37) un Žoltoka (31) mantojums Latvijas hokejā varēja būt vēl bagātīgāks.

Kaut arī Balderis aizvadīja tikai divas spēles Latvijas izlasē (2 vārti + 2 piespēles), viņa panākumi PSRS laikā bija izcili. 1977. gadā atzīts par pasaules čempionāta labāko uzbrucēju. Bijis labākais un rezultatīvākais uzbrucējs PSRS čempionātā. Ļoti žēl, ka Balderis karjeras labākajos gados nevarēja spēlēt NHL.

Kad PSRS deva atļauju doties otrpus okeānam, Balderis trenera darbu lika malā un atsāka hokejista karjeru. Viņš kļuva par vecāko spēlētāju (36 gadi), kas izraudzīts NHL draftā, un vecāko, kurš guvis savus pirmos vārtus NHL (37 gadi).

Pilnīgs "kosmoss" ir Baldera ieraksts CV, ka viņš izcēlies ar 142 (76+66) punktiem 22 spēlēs Latvijas čempionātā 1992./93. gada sezonā. Lai kāds būtu līgas meistarības līmenis, tas šķiet iespaidīgi, turklāt viņam tolaik bija 40 gadu.

Ozoliņš (nē, nav man radinieks) ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš izcīnījis prestižāko trofeju hokejā - Stenlija kausu. Turklāt ar kādu pienesumu Kolorādo "Avalanche" komandā - visvairāk gūto vārtu (5) un rezultatīvo piespēļu (14) starp aizsargiem 1995./1996. gada sezonas "play-off" turnīrā.

Nākamajā sezonā pēc kausa izcīnīšanas Ozo kļuva par NHL sezonas labāko vārtu guvēju starp aizsargiem - 23 precīzi metieni. Ozoliņš septiņas reizes piedalījies NHL Visu zvaigžņu spēlē.

Latvijas izlasē Ozoliņš aizvadījis 40 spēles, atzīmējies ar 35 punktiem (9 vārti + 26 piespēles). Nospēlēto maču nav daudz, tomēr vēl 41 gada vecumā Ozo cīnījās pret vareno Kanādu aizraujošajā ceturtdaļfinālā 2014. gada Soču Olimpiādē.

PSRS izlases sastāvā Irbe izcīnīja zeltu un tika atzīts par labāko vārtsargu pasaules čempionātā 1990. gadā. Desmit gadus vēlāk viņš palīdzēja Latvijai uzveikt zvaigznēm bagāto Krieviju slavenajā spēlē Sanktpēterburgā.

2002. gadā Irbe bija viens no atslēgas spēlētājiem Karolīnas "Hurricanes" komandā, kas sasniedza Stenlija kausa finālu, cīņā par titulu atzīstot Detroitas "Red Wings" pārākumu. Divas reizes Irbe piedalījies NHL Visu zvaigžņu spēlē.

Skrastiņam un Žoltokam bija gadiem ilgas karjeras NHL. Viņi starp Latvijas hokejistiem statistikas ailītēs ir nākamie aiz Ozoliņa aizvadīto spēļu skaita ziņā un rezultativitātē - Skrastiņam 832 spēles, Žoltokam 258 punkti (111+147).

Latvijas izlasē Skrastiņam 151 spēle un 66 punkti (28 vārti + 38 piespēles), bet Žoltokam 42 spēlēs 50 punkti (29+21). Skrastiņš vēsturē starp aizsargiem joprojām ir labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē.

IIHF publikācijā tika atzīts, ka Znaroka iekļaušana sastāvā ir diskutējama. Piekrītu. Panākumi trenera karjerā tomēr bijuši daudz skaļāki nekā hokejista gaitās. Bet kuru hokejistu likt viņa vietā? Jāpalauza galva...

Zemgus Girgensons ir trešais rezultatīvākais Latvijas hokejists NHL vēsturē pēc Ozoliņa un Žoltoka, tomēr punkti sakrāti vairāku gadu laikā, pārsvarā spēlējot trešajā un ceturtajā maiņā. "Melnā darba" darītājs noder vienmēr, bet triecienmaiņā vajadzīgi snaiperi un spēles veidotāji.

Noteikti vērts pieminēt Teodoru Bļugeru un Rūdolfu Balceru, kuri spēruši pirmos soļus NHL un pēc gadiem varbūt iekļūs simboliskajā izlasē, tomēr manu sešinieku noslēdz Kaspars Daugaviņš, kurš 2011. gadā kļuva par AHL čempionu. 

Nākamais solis pēc Kaldera kausa izcīnīšanas bija savu spēju apliecināšana NHL, kas līdz galam neizdevās. Varbūt karjera Daugaviņam izvērstos citādi, ja 2012./13. gada NHL sezona lokauta dēļ nebūtu saīsināta. 

Ja reiz esam ļāvuši vaļu fantāzijai, atļaušos pasapņot, ka Latvijas izlases kapteinis joprojām spēlētu NHL, ja 2013. gadā Stenlija kausa fināla pirmajā spēlē trešajā pagarinājumā viņš būtu trāpījis metienu, kas joprojām apskatāms NHL oficiālajā "YouTube" kanālā. Sāpīgi! Un ja nu beigās būtu izcīnīts Stenlijs...

Ilmārs Stūriška, "Latvijas Avīzes" žurnālists. Apmeklējis visus pasaules čempionātus klātienē kopš 2006. gada. 

Vārtsargs: Artūrs Irbe.

Aizsargi: Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš.

Uzbrucēji: Helmuts Balderis, Sergejs Žoltoks, Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja visu laiku labāko sešnieku izvēlēties nav sarežģīti. Par pieciem spēlētājiem visu pasaka statistika un sasniegumi, tādējādi faktiski bez konkurences. Kā sesto lieku Kasparu Daugaviņu, uzbrucēju, kuram uz muguras uztetovēts Latvijas ģerbonis un tas pasaka visu par viņa attieksmi pret valsti un vēlmi pārstāvēt nacionālo komandu. Tā vienmēr bijusi maksimāla un bez aizbildinājumiem par līgumu un nākamo sezonu. Tāpēc arī izlases kapteinis. Universāls un gudrs uzbrucējs, pasaules čempionātos debitēja, vēl nesasniedzis pilngadību.

Gatis Kreceris, TVNET sporta žurnālists. Klātienē apmeklējis četrus pasaules čempionātus. 

Vārtsargs: Artūrs Irbe.

Aizsargi: Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš.

Uzbrucēji: Helmuts Balderis, Sergejs Žoltoks, Kaspars Daugaviņš.

Kolēģi jau visu pateikuši, nav daudz vairāk ko piebilst. Vienīgi piemetināšu - ļoti labi atceros vienu zīmīgu epizodi, kas raksturo Kaspara Daugaviņa attieksmi pret savu valsti, spēlēšanu nacionālajā komandā. 2012. gadā Stokholmas "Ericsson Globe" arēnā Latvijas izlasei bija jātiekas ar Dāniju, un Daugaviņam bija lauzts kājas pirksts. Par spīti tam uzbrucējs no doka Jāņa Kvēpa saņēma pretsāpju injekciju un devās laukumā. Kas par attieksmi! Katram tādu! Todien tur biju klāt un noņēmu cepuri Daugaviņa priekšā. Paraugs pārējiem. 

Irbe, Ozoliņš, Skrastiņš, Žoltoks, Balderis ir ārpus konkurences, un to pat īsti nav jēgas apspriest. 

Mārtiņš Kļavenieks, TVNET sporta žurnālists. Klātienē strādājis sešos pasaules čempionātos. 

Vārtsargs: Artūrs Irbe.

Aizsargi: Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš.

Uzbrucēji: Aleksandrs Ņiživijs, Sergejs Žoltoks, Kaspars Daugaviņš.

Šāda topa izveidē svarīgi definēt diskursu. Ja tas ir Latvijas visu laiku labāko hokejistu sešinieks, tad nenoliedzami tajā ir Helmuts Balderis, Sandis Ozoliņš, varbūt arī Viktors Hatuļevs. Ja tas ir Latvijas izlases visu laiku labāko hokejistu sešinieks, tad mani kritēriji ir pavisam vienkārši - kuri spēlētāji allaž bijuši izlases rīcībā, ja nav bijuši traumēti. Runa pat primāri nav par spilgtu meistarību.

Manuprāt, sastāvā noteikti jāiekļauj Artūrs Irbe un Kaspars Daugaviņš. Savas zemes, valsts un arī komandas patrioti. Vienam no viņiem pat uz muguras uztetovēts milzīgs Latvijas ģerbonis! 

Tāpat vieta sastāvā noteikti jādod diviem visvairāk spēļu izlasē aizvadījušajiem - Rodrigo Laviņam un Aleksandram Ņiživijam. Piekritīsiet taču? Izlasi bez Laviņa no deviņdesmito gadu vidus līdz 2012. gadam vispār nevaru iedomāties. Gan viņš, gan Ņiživijs izlases izaugsmē ieguldījuši ļoti daudz pūļu.

Par Kārli Skrastiņu laikam lieki ko rakstīt. Dzelzs vīrs laukumā, paraugs un īstens kapteinis abpus ledus laukumam.

Sergejs Žoltoks pat pa NHL komandas ģērbtuvi staigāja cepurītē ar Latvijas izlases simboliku. Imantas puika, kuram dzimtā ir krievu valoda, bet bija daudz lielāks Latvijas un izlases patriots nekā viens otrs tīrasiņu latvietis. Un arī viens no visu laiku labākajiem Latvijas hokejistiem.

Sandi Ozoliņu izlases visu laiku labāko spēlētāju sešiniekā neiekļāvu tāpēc, ka viņam bija iespēja izlasei palīdzēt vairāk un biežāk, bet aizsargs pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm izvēlējās to nedarīt. Atgriešanās notika vien 2013. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā un Soču olimpiskajās spēlēs.

Oļegs Znaroks, protams, arī ir bijis ļoti nozīmīgs valstsvienības mehānisma zobrats, bet atteikšanās no piešķirtās Latvijas pilsonības... Šā gājiena dēļ neceļas roka ierakstīt viņa uzvārdu uzbrucēju ailītē.

Mana "sapņu komanda" šoreiz veidota no pirmrindniekiem, nevis nenoliedzami meistarīgākajiem. Dažreiz tas ir viens un tas pats, bet ne vienmēr.