Valstī noteiktie ierobežojumi koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā vairāk vai mazāk skāra visus. Arī sportot gribošus bērnus, viņu vecākus un trenerus, kuriem nācās pielāgoties un vadīt nodarbības attālināti. Jauna pieredze, izaicinājumi kā speciālistiem, tā viņu audzēkņiem. 

Izvaicājām trīs dažādu sporta veida trenerus, par to, kā ritēja darbs ar bērniem attālinātā režīmā. Rast zelta vidusceļu nācās gan jaunajiem sportot gribētājiem, gan pašiem speciālistiem, kuri divu mēnešu laikā uzkrāja vērtīgu pieredzi. Iesaistīties jaunāko bērnu treniņu procesā vajadzēja arī viņu vecākiem. 

Treneri lika lietā savu radošumu, lai bērni būtu ieinteresēti strādāt netradicionālos apstākļos. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, iespēja trenēties, uzturēt sevi labā fiziskā formā un pilnveidoties ir iespējams teju jebkurā vietā. Nepieciešams vien internets un pāris kvadrātmetru brīvas telpas.  

"Līdz 12 gadus veciem bērniem pandēmijas laikā, kad treniņi notika attālināti, izmantojām "Google" kalendāru, kurā vecāki redzēja grafikus par attālinātajiem treniņiem un bija pieejams arī treniņa konspekts, kur bija apraksts un arī video, kurus treneri bija safilmējuši mājas apstākļos," sarunā ar portālu TVNET teica futbola kluba "Metta" galvenais treneris Andris Riherts. "Lielākie bērni treniņos piedalījās paši, mazākie kopā ar vecākiem. Bērni iekšējā čatā ar treneriem var pārrunāt konspektā norādīto. Protams, atpakaļ mēs gaidījām kaut kādu sava veida analīzi, video ar labākajiem momentiem un tā tālāk. Pēc tam, kad bērni jau bija iekustējušies, pārgājām uz "Zoom" platformu, kur likām vispārējās attīstības treniņus, sadarbībā ar Coerver koučingu tehnikas treniņus, un bija arī tiešsaistes teorētiskie treniņi un tiešsaistes sarunas ar audzēkņiem vai vecākiem."

"Metta" treneri strādājuši radoši. Ja viena no lietām apnikusi, pievērsās kam citam. Tika doti arī mājasdarbi. Piemēram, uztaisīt savu mīļāko ēdienu kādam no komandas biedriem, parādīt kādu savu labāko māņkustību, triku utt.

Pandēmijas sākumposmā bērni darbojušies ar lielu azartu, bet vēlāk entuziasms nedaudz noplacis. Tāpēc treneri meklējuši risinājums, lai motivētu bērnus darboties. Piemeklēti dažādi radoši uzdevumi.  

FS "Metta" treniņu video kartotēka "Youtube" platformā

"Audzēkņi varēja pildīt dažādus testus, kas motivēja strādāt nedaudz citā virzienā. Bija arī grūti trenēties, jo nezini, kam trenējies... Parasti bija sacensības, spēles. Līdz ar to mēs lielu spiedienu neradījām. Vērsām uzmanību uz vispārēju attīstību. Svarīgs ir darbs ar bumbu, kur bērni var izpausties un pilnveidot sevi katru dienu. Tehnikai robežu nav," pauda Riherts.

TVNET uzrunāja arī basketbola spēļu komentētāju televīzijā Guntaru Jonānu, kurš ikdienā ir treneris U-14 un U-15 vecuma puišiem. BJBS "Rīga"/Alfrēda Kraukļa VEF skolas speciālists ir pirmais treneris NBA spēlētājam Anžejam Pasečņikam.

"Marta vidū, kad izsludināja ārkārtas situāciju un tika slēgtas skolas, pirmo mēnesi sporta skola, var teikt, bija dīkstāvē. Nekas nenotika. No basketbola skolas "Rīga" bija norādījumi, ka nekādu individuālo darbu mēs audzēkņiem nedodam," pastāstīja basketbola treneris.

"Otrajā mēnesī darbs sākās attālināti. Treneriem bija jāaizsūta audzēkņiem nedēļas plāns, kas viņiem jāizdara. Prasījām pretī atgriezenisko saiti, atsūtīt fotogrāfijas un kādu aprakstu - ir grūti vai nav, var izpildīt uzdevumu vai ne. Kā tas tika pildīts, tā ir audzēkņu atbildība, jo visus izkontrolēt nevar," teica Jonāns.

Treneris norādīja, ka no visiem audzēkņiem nevarēja prasīt izpildīt uzdevumus, jo kādam ir vajadzīgie apstākļi - lauki vai Rīgā pie mājām kāds sporta laukums, bet citam ir dzīvoklī jādzīvo kopā ar brāļiem un māsām, līdz ar to iespējas ir ierobežotas.

"Trešo nedēļu esam atsākuši klātienē trenēties ar ierobežotu audzēkņu skaitu, kādu noteikusi valsts. Cenšamies ievērot divu metru distanci viens no otra, trenējamies bez fiziska kontakta," pastāstīja Jonāns.

"Bērni nāk katrs ar savu inventāru - bumbu, vingrošanas paklājiņu. Neizmantojam dušas un garderobes. Audzēkņi nāk garajā treniņtērpā, zem kā ir pavilkts īsais zāles formastērps. Puiši pārvelk apavus, un uzreiz sākam treniņu."

Teikas vidusskolā uz basketbola laukuma nedrīkst vienlaicīgi būt vairāk par 15 audzēkņiem. Audzēkņi ierasties drīkst vien piecas minūtes pirms treniņa, un arī jāatstāj sporta zāle jau piecu minūšu laikā pēc treniņa.

"Temperatūras nemērām. Audzēknim jābūt līdzi paņemtam savam roku dezinfekcijas līdzeklim. Pie ieejas sporta zālē un inventāra telpā ir jādezinficējas. Kāds varbūt izmanto skolas bumbu, tad tā ir jādezinficē."

Noteikti jābūt 20 minūšu pauzei starp treniņu grupām, lai treneri var dezinficēt inventāru.

"Latvijas Basketbola savienība palīdzēja, internetā tika publicēti pamācoši video, kurus bija sagatavojuši fiziskās sagatavotības treneri. Tāpat arī izlašu treneri sagatavoja basketbola individuālās tehnikas vingrinājumus, kurus sporta skolu treneri varēja aizgūt un nodot saviem audzēkņiem."

Individuālie treniņi attālinātā veidā vērtējami pozitīvi, uzskata BJBS "Rīga"/Alfrēda Kraukļa VEF skolas basketbola treneris ar vairāk nekā desmit gadu lielu pieredzi.

"Ja kādam apstākļi liedza pilnvērtīgi trenēties, tad ir sliktāk. Savukārt, ja audzēkņiem mājas apstākļos bija iespējams trenēties un bija apņēmība to visu programmu pildīt, tad tie divi mēneši tādā darba režīmā, kurā ir trīs fiziskās sagatavotības treniņi un trīs basketbola individuālās tehnikas treniņi nedēļā, varbūt pat bija vērtīgāki, nekā nākt trīsreiz nedēļā uz komandas treniņiem, kur sadalās un mauc [spēlē basketbolu]," teica Jonāns. 

"Daudz tiek spriests par to, ka basketbolistiem nav fiziskās sagatavotības, tad tagad bija iespēja divus mēnešus strādāt. Jautājums - kurš to darīja un kurš ne?"

Vecāki esot atsaucīgi, labprāt laiž bērnus uz treniņiem. Audzēkņi noilgojušies pēc groza bumbas.

"Domāju, ka tagad jau visiem noskaņojums ir nomierinājies. Ārā ir silts laiks, garastāvoklis uzlabojies. Ir vasaras sākums, skolas beigas. Izskatās, ka audzēkņi bija nocietušies, mājās nosēdējušies un pēc basketbola noilgojušies. Man daudz jautāja par to, vai vasarā būs treniņi. Atsākoties treniņiem, audzēkņi tos apmeklē. Uzņemam tik daudz audzēkņu, cik vien drīkstam. Arī citās grupās citiem treneriem audzēkņi nāk un trenējas. Ir arī audzēkņi, kas aizbraukuši uz laukiem dzīvot svaigā gaisā ārpus pilsētas, jo skola nebija jāapmeklē."

Visu sporta veidu pamats tomēr ir karaliene vieglatlētika, tāpēc TVNET uzrunāja arī sporta skolas "Arkādija" treneri Edvīnu Krūmu. Viņš atzina, ka izdevies diezgan ātri pielāgoties jaunajai kārtībai, ievērojot visus ierobežojumus.

"Talkā nāca dažādas lietotnes, e-pasts. Martā es centos ar katru audzēkni pastrādāt individuāli, bet tad valdība pieņēma striktos ierobežojumus, kas to liedza darīt. Bija audzēkņi, kuri aizbrauca uz laukiem un tur pildīja manus norādījumus. Kad atļāva atsākt sporta nodarbības, tad atkal tikāmies klātienē," sacīja treneris Krūms.

"Arkādijas" skolas audzēkņiem nodarbības esot notikušas "Zoom" platformā, bet Krūms to neuzskatot par kvalitatīvu treniņdarbu. Tā ir pielāgošanās apstākļiem.

"Man bija svarīgi, lai audzēkņi vismaz kaut kā kustas, lai klātienē viss nebūtu jāsāk no nulles. Visi paveica labu darbu, lai tagad jau varam gatavoties sacensībām, veikt speciālo darbu ar naglenēm kājās. Darbs bija paveikts ļoti labi. Ne tik labi kā treniņnometnē, bet ļoti tuvu tam."

Krūms trenē 14 līdz 17 gadus vecus jauniešus, kuri paši esot bijuši apzinīgi, sekojot līdzi visiem Ministru kabineta rīkojumiem.