Latvijas Peldēšanas federācija pārmet VM un IZM neieklausīšanos tās priekšlikumos

Federācijā skaidro, ka VM, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nav ņēmusi vērā LPF norādes uz 18.punktā iekļauto prasību publiskas lietošanas peldbaseiniem tehniskajām nepilnībām un juridiskajām pretrunām, kas var radīt tiesiskas sekas administratīvo pārkāpumu veidā, kā arī ignorējusi LPF aicinājumu skaidri un precīzi definēt visiem sporta veidiem vienādas prasības.

Minēto noteikumu 18.punkta 1.apakšpunktā teikts, ka no šā gada 10.jūnija līdz 30.jūnijam, sniedzot baseina pakalpojumu, vienai personai "tiek nodrošināta ne mazāk kā 12 kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība, izņemot baseinus labsajūtai (rekreācijai), kuros tiek nodrošināta ne mazāk kā četru kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība". Savukārt 18.punkta 2.apakšpunktā teikts, ka no šā gada 1.jūlija līdz 31.augustam, sniedzot baseina pakalpojumu, "vienai personai tiek nodrošināta ne mazāk kā astoņu kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība, izņemot baseinus labsajūtai (rekreācijai), kuros tiek nodrošināta ne mazāk kā četru kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība".

Latvijas peldēšanas jumtorganizācija uzsver - vēl nesaprotamāku šādu rīcību padara fakts, ka VM gan publiski, gan arī oficiālā atbildes vēstulē LPF ir skaidrojusi, ka konkrētie ierobežojumi nebūtu attiecināmi uz peldēšanas sportu, tajā pašā laikā norādot, ka MK noteikumu nosacījumi vienādi tiek attiecināti uz visiem sporta veidiem.

LPF atgādina, ka arī IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs pēc LPF celtās trauksmes publiski pauda apņēmību aizstāvēt sporta nozares intereses un rosināt diskusiju par šiem jautājumiem un kopīgi strādāt pie iespējamiem precizējumiem. 

"Ir skumji redzēt, ka pat pēc vairākiem oficiāliem iesniegumiem un publiskas iztirzāšanas ierēdņi pamanās ignorēt sabiedriskas organizācijas, kurai valsts ir deleģējusi zināmas pilnvaras pārstāvēt konkrēto jomu, norādes uz acīmredzamām nepilnībām tiesību aktā un aicinājumiem tās novērst. Turklāt tas notiek brīdī, kad tiesību akts ir atvērts un tajā tiek veikti grozījumi citos punktos, tai skaitā attiecībā uz sportošanu nakts laikā. Domāju, ka tas nevairo ticību mūsu valsts pārvaldes vēlmei sadarboties ar sabiedrisko sektoru", LPF citē organizācijas prezidenta Aivara Platonova teikto.

LPF ir iebildes pret 18.punktā iekļautajām ūdens virsmas prasībām uz vienu apmeklētāju. Ņemot vērā, ka pēc LPF ieskatiem konkrētais tiesību akta punkts ir ne vien nepamatots, bet arī juridiski nepilnīgs, LPF 15.jūnijā atkārtoti nosūtīja oficiālu iesniegumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un Severam, norādot uz juridiskām pretrunām un diskriminējošu attieksmi pret peldēšanas sporta veidos iesaistītajiem.

Tāpat LPF norāda, ka, izprotot VM bažas un nepieciešamību saglabāt pastiprinātus uz drošību vērstus ierobežojumus peldbaseinu apmeklētājiem, kas tiešā veidā nav iesaistīti peldēšanas sportā, LPF bija sagatavojusi un nosūtījusi savus priekšlikumus 18.punkta precizēšanai.

LPF norāda, ka tiesību aktā nav definēts lietotais termins "baseins" un arī citos normatīvajos aktos nav iespējams identificēt, kas tiek saprasts ar šo terminu. LPF pieļauj, ka 18.punktā tā autors, visticamāk, ir mēģinājis ietvert prasības publiskas lietošanas peldbaseiniem. Tādā gadījumā federācija uzskata, ka juridiski un valodas lietojuma kontekstā korekti būtu lietot atbilstošu terminu - "Publiskas lietošanas peldbaseins".

LPF uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai gan VM struktūru ietvaros, gan sabiedrībā pastāvētu vienota izpratne par tiesību aktos iekļauto terminu nozīmi, tvērumu un subjektiem. 

Tāpat LPF aizrāda, ka tiesību aktā nav definēts lietotais termins "baseins labsajūtai (rekreācijai)" un arī citos normatīvajos aktos nav iespējams identificēt, kas tiek saprasts ar šo terminu. Vienlaikus LPF norāda, ka arī vārdu "labsajūta" un "rekreācija" lietošana tiesību aktā ir subjektīva un nepamatota.

LPF neapmierina arī tas, ka tiesību aktā nav definēts 18.punktā lietotais termins "baseina pakalpojums". LPF arī uzskata, ka 18.punktā pamatojums, kas ir publicēts tiesību akta anotācijā, nav objektīvs un nedrīkst būt attiecināms uz peldēšanas sporta veidiem.

Viņuprāt, 18.punkts rada diskriminējošu un nevienlīdzīgu attieksmi pret peldēšanas sporta sacensību organizatoriem, kuriem ar šādiem ierobežojumiem faktiski tiek izslēgtas iespējas rīkot pat lokāla mēroga sacensības.