Latvijas basketbolisti pagājušajā nedēļā piektdien ar rezultātu 77:66 pārspēja Grieķiju, bet pēc tam svētdien ar 73:79 piekāpās sabraukuma mājiniecei Bosnijai un Hercegovinai.

Abas šīs pretinieces kvalificējušās 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, bet par pēdējo ceļazīmi H apakšgrupā spēkosies Latvijas un Bulgārijas basketbolisti.

Pēdējā sabraukumā, kas paredzēts februārī (vieta vēl nav zināma, Rīga ir pieteikusies organizēšanai), Latvija ceļazīmi var iegūt trijos veidos:

1. uzvarot Bulgāriju vismaz ar +6;
2. uzvarot Bulgāriju ar mazāku pārsvaru un pēdējā mačā pieveicot Grieķiju;
3. uzvarot Bulgāriju un sagaidot bulgāru zaudējumu bosniešiem.

"Visi zina, ko izdarījām, visi zina, ka svarīgākais darbs vēl priekšā. Vēlreiz visiem paldies par līdzdalību, attieksmi un ieguldījumu. Droši vien visiem emocijas nebija vienādas, bet līdz nākamajam sabraukumam tās jānoliek malā. Jaunas spēles, jauni izaicinājumi. Arī jauna situācija ar sastāvu. Tagad galvenais, lai spēlētājiem būtu kārtībā veselība un pietiktu spēļu prakses. Lai uz februāra sabraukumu visi ierastos labā formā un noskaņojumā," sacīja Štelmahers.

Sarajevā aizvadītajās spēlēs Latvijas basketbolisti soda metienus izpildīja ar vāju precizitāti - trāpīti tikai 20 no 38. Štelmahers norāda, ka izskaidrojums jāmeklē spēlētāju galvās.

Latvijas izlase uz Sarajevu devās ar diviem zaudējumiem. Nu komanda ar trim neveiksmēm četros mačos atrodas tabulas pēdējā vietā.

"Ne sadzīvē, ne darba procesā par situāciju tabulā nerunājām. Visi tāpat zināja, kā esam nospēlējuši, tāpēc papildu motivējošas sarunas nebija vajadzīgas. Lieks spiediens arī ne. Tāpat jau pirms oficiālajām spēlēm stresa pietiek. Viens ar to tiek galā labāk, cits sliktāk."

Uz sabraukumu Sarajevā devās 15 spēlētāji, tomēr traumu dēļ divi no viņiem nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei.

"Tikai īsi pirms izbraukšanas parādījās cerība, ka varēs palīdzēt Kaspars Bērziņš. Sarajevā treniņos viņa sajūtas mainījās no dienas uz dienu, tomēr pēdējā brīdī virsroku ņēma diskomforts un nolēmām neriskēt. Artūrs Ausējs treniņā savainoja roku. Pārējie 13 bija gatavi spēlēt," pastāstīja Štelmahers.

Ingus Jakovičs tika pieteikts spēlei ar Bosniju un Hercegovinu, tomēr laukumā nedevās. "Jakovičs vislabāk darbojas otrajā pozīcijā, kurā efektīvi bija Aigars Šķēle un Rihards Lomažs," lēmumu laukumā nelaist Jakoviču skaidroja treneris.

Štelmahers uzskata, ka sastāvā bija spēlētāji, kuri saspēles vadītāja pozīcijā darbojas labāk nekā Jakovičs.

"Manuprāt, Kristers Zoriks un Mārcis Vītols, lai arī ne bez kļūdām, tika galā ar saspēles organizēšanu, un Jakovičs, kā jau teicu, ir mazliet cita stila spēlētājs. Zorika sniegums šosezon un arī šajās spēlēs man ir patīkams atklājums. Pārliecība, stabilitāte, loģiski lēmumi - īpašības, kas nepieciešamas labam saspēles vadītājam. Jā, šoreiz pietrūka metienu precizitātes, bet tā gadās arī visstabilākajiem snaiperiem, un absolūti lielākā daļa metienu bija pamatoti. Ņemot vērā mūsu īso sagatavošanās laiku, bija labi, ka varam izmantot klubā iespēlēto saikni Zoriks - Šķēle, kurā abi papildina viens otru."

Abās spēlēs perfekti grozam uzbruka Mārtiņš Laksa, kurš pret Grieķiju guva 19 punktus (1p. 3/3, 2p. 2/2, 3p. 4/4) un pret bosniešiem astoņus punktus (2p. 1/1, 3p. 2/2). Zaudētajā spēlē viņš gan izpildīja tikai trīs metienus.

"Bosnieši bija redzējuši mūsu spēli un no Mārtiņa neatkāpās ne soli, tāpēc pret "mazo" sastāvu viņam neizdevās atbrīvoties no sedzējiem. Noteikti būtu vairāk iespēju ātrajās pārejās, taču šai ziņā šoreiz visu komandu bremzēja kļūdas. Savukārt pozicionālā spēlē varbūt pietrūka situācijas saasināšanas ar caurgājieniem un bumbas izmešanas, kas Laksam varētu dot iespējas uzbrukt biežāk. Ilgākā sagatavošanās posmā šādas sadarbības varētu noslīpēt labāk," skaidroja Štelmahers.

Bosnieši pie Latvijas izlases groza izcīnīja 18 atlēkušās bumbas, iegūstot otrās iespējas uzbrukumiem.

"Tas nebija pārsteigums, bet spēles laikā nelikās, ka zaudējums cīņā pie groziem ir tik smags, kā uzrādījās statistikā. Līdz 18. minūtei bija ļoti daudz situāciju, kad aizsardzībā atsitāmies, bet nespējām realizēt savas iespējas uzbrukumā. Rezultāts iestrēga, un pirmie to diemžēl izkustināja pretinieki. Centrs iemeta trīspunktnieku, sapelnījām sodus," atminas treneris.

"Nav viena iemesla, kāpēc netikām pie atlēkušajām bumbām. Bija individuālas kļūdas, neatbloķējot savējos, bija kļūdas, ko izprovocēja pretinieku aktivitāte uzbrukumā, bija vienkārši neveiksmīga apstākļu sakritība. Protams, var atcerēties, ka līdzīgas problēmas bijušas arī citās spēlēs, un aizrunāties par vispārēju sportiskās nekaunības trūkumu vai robiem sagatavotībā. Bet - pret grieķiem ar šīm problēmām taču tikām galā, lai arī viņiem netrūka jaudīgu cīnītāju," uzskata Štelmahers.